šogad uz gada mūzikas ierakstu balvas pasniegšanas ceremoniju nebija nopērkamas biļetes, bija tikai ielūgumi vissvarīgākajām personām latvijas mūzikas scēnā, un, tici vai nē ((c) kaža), šo pasākumu apmeklēja arī texxxtu redaktores anete konste un elīna kolāte. šķiet, no visiem klātesošajiem es visvairāk izskatījos pēc žurnālistes, jo visu cītīgi pierakstīju burtnīcā. 

Kamēr kolēģija fokusējas uz aktuāliem notikumiem, mans ārštata uzdevums šomēnes ir atkāpties uz fundamentālākiem jautājumiem, lai mazinātu gaisā virmojošo saspringumu un harmonizētu jūsu karmas. Tātad runāsim par seksu, un šovakar, lūdzu, sauciet mani par Dacīti.

Progresīvā Skandināvija mums piedāvā izglītojošu multiplikācijas filmu ar nosaukumu "Sex på kartan", kuru visi interesenti var noskatīties šeit – links. Diemžēl zviedriski es zinu tikai vienu vārdu – pengar*, bet šajā filmā tas ne reizi neizskanēja, tāpēc savus novērojumus balstīšu vienīgi uz to, ko saprast ļauts ir bez vārdiem.

Filmiņa sākas ar kādu pusaugu zēnu, kurš savā skolas burtnīcā zīmē taurenīšu vagīnas, kas nomāc tā sirdi, jo kontinents ar nosaukumu „sex”, kā var noprast, šim mazgadīgajam Kolumbam vēl neatklāts. Kā gadījies, kā ne, tieši nākamā nodarbība ir veselības mācība. Enerģisks pasniedzējs atvilcis līdzi skeletu, prežus un seksa karti, jo, kā jau mēs iepriekš noskaidrojām, būtu tomēr muļķīgi braukt uz kādu kontinentu pirmoreiz bez ielūkošānās kartē. Vārds pa vārdam, joks pa jokam, un vienā brīdī jau visi klasesbiedri priecīgi smej un cits par citu skaļāk sauc iespējamās seksa pozas un iemeslus, lai nodročītu. Šajā uz padsmitnieku mērķauditoriju tēmētajā filmiņā neviens nav aizmirsis arī homoseksuāļus, anālo seksu, invalīdus un melnādainos. Kad es vēl mācījos pamatskolā, mums uzskates materiālos nebija seksa pozas gejiem. Manā klasē gan arī nemācījās nēģeri, jāatzīst. Visbeidzot arī, nodarbības iedvesmoti, divi klasesbiedri nolemj nopisties. Šajā filmā varbūt runāja par bērniem, bet tad es to nesapratu – katrā ziņā, vagīnu uz tāfeles zīmēja tikai tāpēc, lai parādītu, kur ir klitors, bet dzemdei pārāk lielu uzmanību nepievērsa. Bezmaksas prežus gan izdalīja, daži mantrausīgākie pat sagrābās veselu sauju. Cik varēja noprast, prezervatīvus gan vairāk deva visādu zarazu kontekstā, nevis grūtniecības bieda pēc. Atgādinu, ka zviedriski es nesaprotu vispār.

Kontrastam noskatījos arī puritānisko latviešu kases grāvēju "Kā bērniņš nāk pasaulē" – links. Jau pirmajās minūtēs, tikko atskanot Plēpja balsij, sapratu, šajā multenē drīzāk kāds piedzersies, nevis tērzēs par seksualitātes komplicēto dabu. Sekss, protams, tiek ilustrēts zem segas laulības gultā pēc kāzu ceremonijas, prezervatīvi un slimības neeksistē, tāpat kā melnādainie un orālie piedzīvojumi ne. Orgasms tiek mīlīgi saukts par „vispatīkamāko sajūtu”, bet seksa morāle slēpjas tajā, ka sievietēm, gluži tāpat kā kucēm, kazām, govīm un cūkām, piedzimst mazulis.

Patiesība droši vien slēpjas kaut kur visam pa vidu. Lai arī nenoliedzu, ka izglītojoši materiāli ir nepieciešami, es tomēr domāju, ka sekss visiem ir izziņas process pacietīga autodidakta līmenī, kur akadēmiķu saplaisājušai elkoņu ādai vienkārši nav vietas. Es, piemēram, neatceros, kā pati pirmoreiz uzzināju par zemjostas pasaules esamību, man patiešām šķiet, ka es jau piedzimu, to zinot. Vismaz trešā klasē, kad viena klasesbiedrene lepni stāstīja, ka viņai vakar mamma izstāstījusi, kas un kāpēc ir mēnešreizes, es lielā pārsteigumā viņai uzdevumu retorisko jautājumu: „Kas tu daune esi?”

Protams, vienmēr ir interesanti uzzināt ko jaunu, un gudrs cilvēks vienmēr tur acis vaļā arī uz lietām, kas varētu šķist liekas. Šīs filmiņas iesaku skatīties pašiem, nevis spiest tās skatīties saviem pirmspubertātes radiniekiem, jo es gribu ticēt, ka bērns pats pratīs atrast atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem vai arī pats jums uzdos šos jautājumus, kad tam būs nepieciešamas atbildes. Ja tā izklausās, tad gribu uzreiz noliegt aizdomas, ka neiesaku ar bērniem runāt par tādām lietām, kas ietver sevī zarazas, melnādainos un pišukus ar klasesbiedriem, vienkārši vēlos pasvītrot to, ka šāda tipa informācija nav jāuzspiež un katram ir tiesības ar to nonākt saskarē pēc savas iniciatīvas, nevis pēc pamatskolām izstrādātās mācību gada programmas. Piemēram, šādas veselības mācības varētu būt kā C daļas priekšmets, kuru katram ir brīva izvēle arī neapmeklēt, ja, piemēram, mācību viela kontradiktē garīgo ievirzi vai tamlīdzīgi.

Rezumējot visu, kam es galu galā iesaku šīs multiplikācijas filmas noskatīties? Visiem, kas ar seksu nav uz es. Tātad ne Tomam Grēviņam.



*Nauda (zviedru val.)