telefontubbie ([info]telefontubbie) rakstīja,
@ 2018-09-07 21:27:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
dzīvoju bez drāmas un tad uz paplātes atnes drāmu
Vārdu sakot, pēdējoreiz kad gāju iedzert lai tiešām drusku iedzertu, laba sircdraudzene man pie ōlus kausa noborzīja, ka es viņai it kā esmu apsolījusi kaut kādā 2010.g. (pirms astoņiem gadiem, kaut kad vasarā gan jau vai pavasarī) aizvest uz Porcelānfabriku un ko es nekad tā arī neesmu izdarījusi. Pirmā doma manās smadzenēs bija "NAHUJAM kaut ko tādu vispār atgādināt pēc astoņiem gadiem, kurš cilvēks vispār tā dara!?". Pirmkārt, no viņas nekad neesmu saņēmusi pēc tam atgādinājumu vai pabakstīšanu uz tādu tēmu, otrkārt, katru reizi, kad viņu pēc tam satiku, viņa jau bija kaut ko iedzērusi(LB kokčiki vai citreiz kas smagāks), kas nozīmēja, ka es nekādā gadījumā neparakstītos viņu vaktēt gadījumā, ja viņa lecot no garāžas jumta vai caur drātīm kaut kur aizķertos un savainotos vai iekristu vienā no atvērtajām lūkām ap rūpnīcas perimetru. Nu vismaz es sev nepiedotu, ja kaut kas tāds atgadītos. Tas ir baigais štrunts, huiņa nebūtiska, ja vien viņa man neatsūtītu pēc tam fejsbukā vēstuli ar jautājumu "kas mēs viena otrai tagad esam?", kas man maigi sakot, galīgi ahujel. UN MAN LIKĀS, ka es esmu ļaunatminīgs cilvēks, bet izrādās citi vēl ir ļaunatminīgāki un gatavi uzdot absurdus "būt vai nebūt" jautājumus, kad tādus uzdot ir maigi sakot, ahujel!??? Es taču nesolīju viņu aizvest uz Parīzes katakombām vai Disnejlendu, nekad nesaku nepiepildāmus solījumus. Jā, viņa ir cilvēks, kas savu dzīvi ir nositusi alkohola migliņā, tad kad tas absolūti nav bijis vajadzīgs un mainot boifrendus kā zeķes (šo var saprast tikai meitenes, jo meitenēm pasaule mēdz grozīties tikai ap "vienu" īpašo džeku, aizmirstot par pārējo cilvēku eksistenci) un tad vēl uzdirst cilvēkam(man), kas VIENMĒR viņai ir piedāvājis un izbrīvējis laiku, lai koptu draudzību (man bija skola,tad studijas+darbs+boifrends+hobijs, pilna dzīve), kamēr viņa vienmēr reāli deva priekšroku on-line draudziņiem, lai uzsistu draudzīgo klaču nevis man, dzīvam cilvēkam.....Tā nu es viņai uzrakstīju, ka viņai ir for real problēmas integrēties sabiedrībā un nokļūt sociālā riska bedrē, jo tā viņa arī neieguva citas valsts pilsonību, nepabeidza nevienu skolu, viņa norobežojas no ģimenes un tagad laikam domā norobežoties no pāris atlikušajiem īstajiem draugiem, kuriem viņa rūp. Es nesaprotu, kāpēc cilvēkiem pēc pāris gadu padzīvošanas ārzemēs reāli sakāpj galvā un kļūst nāvīgi augstprātīgi un bonusā vēl kā jobana krievuška nogrābj random čali ar kuru taisīs gaisa pilis. Nē, es vairs negaidīšu no viņas ņuņņainu zvanu, ka tas čalis viņu uzmetīs (kā iepriekš-iepriekš-iepriekš-iepriekšējais ar ko kopā brauca uz vistiņu fabriku). PISS DIRST.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]iokaste
2018-09-08 07:57 (saite)
tas ir klasiskais alkoholisms, vēl klasiskāk nevar būt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]telefontubbie
2018-09-08 11:38 (saite)
Nē (lai gan vispār viņai mājās pie datorgalda mēdz atrasties iesākta kokteiļa,Jack Daniels vai vīna pudele, krč stiprie). Tas drīzāk ir "sociālais rituāls", jo viņa mājās taisa datorspēļu strīmus vai čato un reizē iedzer. Bet jā, to varētu nosaukt arī par alkoholismu, ja 10 gadu laikā tas,iespējams, traucējis pabeigt to videni vai koledžu.
Lielā problēma ir viņas distancēšanās no reāliem cilvēkiem dzīvajā laikā un telpā. Viņa kā galveno komunikācijas objektu izvēlas boifrendu (pēdējos piecos gados lielākoties virtuālus, bet ok, viens no neskaitāmajiem šogad bija atbraucis uz Latviju). Viņa smalki par "projektiem" sauc gaming strīmus tā vietā, lai meklētu darbu, kur jūtas labi vai ietu koledžā, kas būtu labs atspēriena punkts patstāvīgākai dzīvei(viņa dzīvo pie mātes,kad ir Latvijā un cer, ka kāds boifrends viņu "izpestīs" no kaut kā darīšanas pašai) un lai iegūtu labākas komunikācijas prasmes - viņai ir tieksme daudz ko pavērst kā konfliktu, pat vienkāršu aiziešanu uz veikalu vai transporta biļetes pirkšanu, viņa bieži atstāsta dialogus, kuru es nevarētu nosaukt par neko citu kā viņas provocēšanu vai pagriešanu jebkā teikto kā konfliktu. Ko varētu norakstīt uz to,ka viņai ilgstošās skolas neapmeklēšanas dēļ (to pašu 9.knapi pabeidza) nav izveidojies cieņa pret citiem cilvēkiem, normāla dialogu veidošana, sadarbošanās spējas. Mūžīgo kavēšanu kā minimums divas stundas/atlikšanu citu dienu uz tikšanās laiku viņa ir mazinājusi, bravo, bravissimo, taču kādā veidā - ar viņu retāk vispār var sarunāt tikties.
Kā cilvēks viņa ir foršs un patiess,dabas bērns un viņai ir dabiskā sajūsma par kaut kā jauna ieraudzīšanu/pieredzēšanu tāpat kā man, atklāta varu būt pret viņu 99,98% būtībā tas ir iemesls, kāpēc nav zudusi saikne ar šo cilvēku un dzimšanas dienās viņa ēd kūku pie manis un es ēdu kūku pie viņas(ja viņa ir Latvijā), jo virtuālie draugi pa pastu nesūta kūkas. Ai. Bēdīgi. Jo viņa tagad ārpus no mājas bez sava boifrenda nekustās un līdz ar to dialogs divatā vispār nav iespējams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]iokaste
2018-09-08 19:48 (saite)
Vortuālā dzīve ir droša, ērta un plaša. Edz - mēs pat sarunājamies tajā.
Man ar viens tuv cilvēks pametis skolu un sēž mājās pie kompja. Kad aicinu, tad nāk, bet pašam nevajag. Un tad man šķiet, ka uzspiežu savu prātu.
Nezinu, kur ir izeja, vai vispāt vajag.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]telefontubbie
2018-09-09 18:13 (saite)
Nez, varbūt daļa pieaugušo dzīves ir samierināties, ka ir arī cilvēki, kas noslīkst problēmu jūrā, buļ buļ.
Redz, virtuālā dzīve ir OK, kamēr tā neaizvieto īsto dzīvi. Rūdolfs Blaumanis vairāk nekā pirms 100 gadiem arī sarakstījās ar nepazīstamiem cilvēkiem. Tāpat arī pamuldēt cibā vajag profilakses pēc, bet ir cilvēki, kas vnk nejūt, kas par daudz, tas par skād' .



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?