Nē (lai gan vispār viņai mājās pie datorgalda mēdz atrasties iesākta kokteiļa,Jack Daniels vai vīna pudele, krč stiprie). Tas drīzāk ir "sociālais rituāls", jo viņa mājās taisa datorspēļu strīmus vai čato un reizē iedzer. Bet jā, to varētu nosaukt arī par alkoholismu, ja 10 gadu laikā tas,iespējams, traucējis pabeigt to videni vai koledžu.
Lielā problēma ir viņas distancēšanās no reāliem cilvēkiem dzīvajā laikā un telpā. Viņa kā galveno komunikācijas objektu izvēlas boifrendu (pēdējos piecos gados lielākoties virtuālus, bet ok, viens no neskaitāmajiem šogad bija atbraucis uz Latviju). Viņa smalki par "projektiem" sauc gaming strīmus tā vietā, lai meklētu darbu, kur jūtas labi vai ietu koledžā, kas būtu labs atspēriena punkts patstāvīgākai dzīvei(viņa dzīvo pie mātes,kad ir Latvijā un cer, ka kāds boifrends viņu "izpestīs" no kaut kā darīšanas pašai) un lai iegūtu labākas komunikācijas prasmes - viņai ir tieksme daudz ko pavērst kā konfliktu, pat vienkāršu aiziešanu uz veikalu vai transporta biļetes pirkšanu, viņa bieži atstāsta dialogus, kuru es nevarētu nosaukt par neko citu kā viņas provocēšanu vai pagriešanu jebkā teikto kā konfliktu. Ko varētu norakstīt uz to,ka viņai ilgstošās skolas neapmeklēšanas dēļ (to pašu 9.knapi pabeidza) nav izveidojies cieņa pret citiem cilvēkiem, normāla dialogu veidošana, sadarbošanās spējas. Mūžīgo kavēšanu kā minimums divas stundas/atlikšanu citu dienu uz tikšanās laiku viņa ir mazinājusi, bravo, bravissimo, taču kādā veidā - ar viņu retāk vispār var sarunāt tikties.
Kā cilvēks viņa ir foršs un patiess,dabas bērns un viņai ir dabiskā sajūsma par kaut kā jauna ieraudzīšanu/pieredzēšanu tāpat kā man, atklāta varu būt pret viņu 99,98% būtībā tas ir iemesls, kāpēc nav zudusi saikne ar šo cilvēku un dzimšanas dienās viņa ēd kūku pie manis un es ēdu kūku pie viņas(ja viņa ir Latvijā), jo virtuālie draugi pa pastu nesūta kūkas. Ai. Bēdīgi. Jo viņa tagad ārpus no mājas bez sava boifrenda nekustās un līdz ar to dialogs divatā vispār nav iespējams.