telefontubbie ([info]telefontubbie) rakstīja,
@ 2017-10-18 09:34:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
bezpersoniskās arhitektūras šedevrs - Aizkraukle
Ar D. devāmies lūkot zelta rudeni uz Koknesi pie Pērses upes. Skaistumskaisti tur rudenī, upes līkumi un veci ozoli. Kad ieradāmies,tur bija precīzi 0 cilvēku. Gudra izvēle, labi zinot, ka Siguldā tūristu, ka biezs. Apskatījām vēl šo to,vecos kapus un baznīcu,kolhoza zīmi ar saulespuķēm un atradām krodziņu ar garšīgu rijamo.

Tad nez kāpēc radās ķecerīgā doma atpakaļceļā uz mājām aplūkot arī Aizkraukli. Nekad tur nav būts, lai gan dzirdēts trāpīgais apzīmējums "capital grey Aizkraukle".

Intereses pēc vienmēr ir sajūsma uztaustīt to bezpersoniskās arhitektūras fīlingu un pelēkās vides nolemtību vietās, kas uzceltas tikai dēļ kāda industriāla projekta (līdzīgi kā Sedas pilsēta Vidzemē).
Aizkraukle ir no sērijas "atbraucām, sadirsām, neko nemainīsim - viss čotka,pelēks forevaa ruļit". Es nesaku, ka HES projekti bija slikti, vienkārši tos varēja projektēt savādāk. Lai neveidotos tās bezpersoniskās ekonomisko migrantu pilsētas un nebūtu ar vieglu roku no zemes virsas noslaucīts Pērses ūdenskritums un iespaidīgā ainava ap Kokneses pilsdrupām, Daugavas dolomīta krasti.

Tātad, Aizkraukle bija uzcelta dubļu panckā / būvlaukuma malā. Bezpersoniska, viss no nulles. Silikāts, betons, šīferis un drusku krāsainais metāls. Viss plakans un pelēks, pat tās retās ēku fasādes, kuras ir renovētas, kopējā pelēcībā neizceļas.
Vienīgais arhitektoniskais izņēmums varētu būt 90-tajos celtā katoļu baznīca. Baznīcas nosaukums vien ir tik iespaidīgs, ka pati Aizkraukles pilsēta savā niecīgajā pelēcībā nobāl vēl bālāk par bālāko silikāta ķieģeli. Baznīcas nosaukums: Aizkraukles Sv.Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīca. Tam apkārt ir plašs un rūpīgi iekopts dārzs, kas kontrastē ar visu pārējo pilsētā redzamo arhitektonisko bezpriģelu.
http://www.katedrale.lv/pics/zinas_latvija/2015/04/aizkraukles_draudze_400.jpg

Šis ir tikai viens no arhitektūras šedevriem. Much šīferis, much ugly. Tās ēkas otrajā stāvā ir deju zāle. Pilna grācijas gan jau. Otrpus ielai ir kādreizējā viesnīca Pērse, ļoti līdzīga un tikpat nolupusi.
https://www.google.lv/maps/@56.6006953,25.2559629,3a,40.6y,33.02h,94.06t/data=!3m6!1e1!3m4!1sPG-ZN1jcGqOxh1gptsVL9A!2e0!7i13312!8i6656

Lai gan pilsētā ir daudz uzņēmumu, nekur nemana uzņēmēju pūles, lai vismaz fasādes vai tuvāko apkārtni padarītu ciešamāku,skaistāku,sakoptāku. Kāpēc? Tā ir HES celtnieku "atbraucām, piedirsām, neko nemainīsim" pārņemtā domāšana. Pilsētas dome ļoti kūtri cenšās minimāli kaut ko savākt, ap skulptūrām viss izskatās daudz maz OK, apstādījumi kopti. Tā teikt, nenolaidīsies līdz bloķeņu iedzīvotāju izpratnei par viņu neaizskaramo vajadzību pēc pelēkuma.

Ā,starp pelēkajām bloķenēm arī ir biznesi. Pretī kūku ceptuvei apbedīšanas birojs. Mirstam un svinam! Urrā! Mūžīga piemiņa Aizkraukles augoņa celtniekiem! Urrā! Urrā! Slava! Urrā!

Pie paša HES ir tunelis, vienīgais tunelis pār upi Latvijā. Unikāla būve, bet tur nonākot justos kā pelēcības dzelmē. Tas ir nulles punkts, no kura izbraucot atpakaļ gaismā, acī durtos tas mākslīgais Aizkraukles pilsētas augonis.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]telefontubbie
2017-10-18 14:43 (saite)
Tajā mājā ar fakucīti fasādē 90tajos izcili iederētos Bankas Baltija filiāle. :D Ja Ķibilds ar raidījumu 'Adreses' viesotos Aizkrauklē, tad nodirsinātu autentisko autoostas uztaidāmo zāli, kur saglabājusies veca un ārkārtīgi neprecīza maršruta shēma - pāri Daugavai uzreiz jau uzrāda Lietuvu. Tur vēl oriģinālie krēsli, kas izskatās pēc vecajiem vilciena krēsliem vai kas līdzīgs tam un vairāki tukši kioski, arī ar koka apšuvumu, kā tajā aptiekā fočenē.
Drīzāk šķiet otrādi - jo jaunāka pilsēta, jo labāka iespēja kaut ko pasākt un mainīt,nav ēbreju un vecticībnieku mantotās zemes ar lielajām rentes naudām. :D


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]termostats
2017-10-18 16:54 (saite)
"Fakucītis" ir ļoti piezemēts apzīmējums. :D

Tehniski jā, bet praksē tomēr ir tā, ka kaut kādas tradīcijas un mantojums, ap ko to visu būvēt, tomēr ir baigi vēlams.

Tas palīdz kaut vai tādā paradoksālā veidā, ka reāli traucē, uzliek kaut kādus apgrūtinājumus, jaunajiem būvapjomiem un infrastruktūrai ir jārespektē manantojums un tā tālāk. Tas viss liek domāt radoši, un tur arī rodas kruti risinājumi. Ja tev balta lapa, tad jā, nu teorijā tu vari tur realizēt dajebko, bet tieši tāpat tā baltā lapa pieļauj daaaaudz vairāk visādu haltūru, kas, kā redzam, arī notiek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?