telefontubbie (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} telefontubbie) rakstīja,@ 2017-10-18 09:34:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
bezpersoniskās arhitektūras šedevrs - Aizkraukle
Ar D. devāmies lūkot zelta rudeni uz Koknesi pie Pērses upes. Skaistumskaisti tur rudenī, upes līkumi un veci ozoli. Kad ieradāmies,tur bija precīzi 0 cilvēku. Gudra izvēle, labi zinot, ka Siguldā tūristu, ka biezs. Apskatījām vēl šo to,vecos kapus un baznīcu,kolhoza zīmi ar saulespuķēm un atradām krodziņu ar garšīgu rijamo.
Tad nez kāpēc radās ķecerīgā doma atpakaļceļā uz mājām aplūkot arī Aizkraukli. Nekad tur nav būts, lai gan dzirdēts trāpīgais apzīmējums "capital grey Aizkraukle".
Intereses pēc vienmēr ir sajūsma uztaustīt to bezpersoniskās arhitektūras fīlingu un pelēkās vides nolemtību vietās, kas uzceltas tikai dēļ kāda industriāla projekta (līdzīgi kā Sedas pilsēta Vidzemē).
Aizkraukle ir no sērijas "atbraucām, sadirsām, neko nemainīsim - viss čotka,pelēks forevaa ruļit". Es nesaku, ka HES projekti bija slikti, vienkārši tos varēja projektēt savādāk. Lai neveidotos tās bezpersoniskās ekonomisko migrantu pilsētas un nebūtu ar vieglu roku no zemes virsas noslaucīts Pērses ūdenskritums un iespaidīgā ainava ap Kokneses pilsdrupām, Daugavas dolomīta krasti.
Tātad, Aizkraukle bija uzcelta dubļu panckā / būvlaukuma malā. Bezpersoniska, viss no nulles. Silikāts, betons, šīferis un drusku krāsainais metāls. Viss plakans un pelēks, pat tās retās ēku fasādes, kuras ir renovētas, kopējā pelēcībā neizceļas.
Vienīgais arhitektoniskais izņēmums varētu būt 90-tajos celtā katoļu baznīca. Baznīcas nosaukums vien ir tik iespaidīgs, ka pati Aizkraukles pilsēta savā niecīgajā pelēcībā nobāl vēl bālāk par bālāko silikāta ķieģeli. Baznīcas nosaukums: Aizkraukles Sv.Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīca. Tam apkārt ir plašs un rūpīgi iekopts dārzs, kas kontrastē ar visu pārējo pilsētā redzamo arhitektonisko bezpriģelu.
http://www.katedrale.lv/pics/zinas_latv
Šis ir tikai viens no arhitektūras šedevriem. Much šīferis, much ugly. Tās ēkas otrajā stāvā ir deju zāle. Pilna grācijas gan jau. Otrpus ielai ir kādreizējā viesnīca Pērse, ļoti līdzīga un tikpat nolupusi.
https://www.google.lv/maps/@56.6006
Lai gan pilsētā ir daudz uzņēmumu, nekur nemana uzņēmēju pūles, lai vismaz fasādes vai tuvāko apkārtni padarītu ciešamāku,skaistāku,sakoptāku. Kāpēc? Tā ir HES celtnieku "atbraucām, piedirsām, neko nemainīsim" pārņemtā domāšana. Pilsētas dome ļoti kūtri cenšās minimāli kaut ko savākt, ap skulptūrām viss izskatās daudz maz OK, apstādījumi kopti. Tā teikt, nenolaidīsies līdz bloķeņu iedzīvotāju izpratnei par viņu neaizskaramo vajadzību pēc pelēkuma.
Ā,starp pelēkajām bloķenēm arī ir biznesi. Pretī kūku ceptuvei apbedīšanas birojs. Mirstam un svinam! Urrā! Mūžīga piemiņa Aizkraukles augoņa celtniekiem! Urrā! Urrā! Slava! Urrā!
Pie paša HES ir tunelis, vienīgais tunelis pār upi Latvijā. Unikāla būve, bet tur nonākot justos kā pelēcības dzelmē. Tas ir nulles punkts, no kura izbraucot atpakaļ gaismā, acī durtos tas mākslīgais Aizkraukles pilsētas augonis.
Ar D. devāmies lūkot zelta rudeni uz Koknesi pie Pērses upes. Skaistumskaisti tur rudenī, upes līkumi un veci ozoli. Kad ieradāmies,tur bija precīzi 0 cilvēku. Gudra izvēle, labi zinot, ka Siguldā tūristu, ka biezs. Apskatījām vēl šo to,vecos kapus un baznīcu,kolhoza zīmi ar saulespuķēm un atradām krodziņu ar garšīgu rijamo.
Tad nez kāpēc radās ķecerīgā doma atpakaļceļā uz mājām aplūkot arī Aizkraukli. Nekad tur nav būts, lai gan dzirdēts trāpīgais apzīmējums "capital grey Aizkraukle".
Intereses pēc vienmēr ir sajūsma uztaustīt to bezpersoniskās arhitektūras fīlingu un pelēkās vides nolemtību vietās, kas uzceltas tikai dēļ kāda industriāla projekta (līdzīgi kā Sedas pilsēta Vidzemē).
Aizkraukle ir no sērijas "atbraucām, sadirsām, neko nemainīsim - viss čotka,pelēks forevaa ruļit". Es nesaku, ka HES projekti bija slikti, vienkārši tos varēja projektēt savādāk. Lai neveidotos tās bezpersoniskās ekonomisko migrantu pilsētas un nebūtu ar vieglu roku no zemes virsas noslaucīts Pērses ūdenskritums un iespaidīgā ainava ap Kokneses pilsdrupām, Daugavas dolomīta krasti.
Tātad, Aizkraukle bija uzcelta dubļu panckā / būvlaukuma malā. Bezpersoniska, viss no nulles. Silikāts, betons, šīferis un drusku krāsainais metāls. Viss plakans un pelēks, pat tās retās ēku fasādes, kuras ir renovētas, kopējā pelēcībā neizceļas.
Vienīgais arhitektoniskais izņēmums varētu būt 90-tajos celtā katoļu baznīca. Baznīcas nosaukums vien ir tik iespaidīgs, ka pati Aizkraukles pilsēta savā niecīgajā pelēcībā nobāl vēl bālāk par bālāko silikāta ķieģeli. Baznīcas nosaukums: Aizkraukles Sv.Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīca. Tam apkārt ir plašs un rūpīgi iekopts dārzs, kas kontrastē ar visu pārējo pilsētā redzamo arhitektonisko bezpriģelu.
http://www.katedrale.lv/pics/zinas_latv
Šis ir tikai viens no arhitektūras šedevriem. Much šīferis, much ugly. Tās ēkas otrajā stāvā ir deju zāle. Pilna grācijas gan jau. Otrpus ielai ir kādreizējā viesnīca Pērse, ļoti līdzīga un tikpat nolupusi.
https://www.google.lv/maps/@56.6006
Lai gan pilsētā ir daudz uzņēmumu, nekur nemana uzņēmēju pūles, lai vismaz fasādes vai tuvāko apkārtni padarītu ciešamāku,skaistāku,sakoptāku. Kāpēc? Tā ir HES celtnieku "atbraucām, piedirsām, neko nemainīsim" pārņemtā domāšana. Pilsētas dome ļoti kūtri cenšās minimāli kaut ko savākt, ap skulptūrām viss izskatās daudz maz OK, apstādījumi kopti. Tā teikt, nenolaidīsies līdz bloķeņu iedzīvotāju izpratnei par viņu neaizskaramo vajadzību pēc pelēkuma.
Ā,starp pelēkajām bloķenēm arī ir biznesi. Pretī kūku ceptuvei apbedīšanas birojs. Mirstam un svinam! Urrā! Mūžīga piemiņa Aizkraukles augoņa celtniekiem! Urrā! Urrā! Slava! Urrā!
Pie paša HES ir tunelis, vienīgais tunelis pār upi Latvijā. Unikāla būve, bet tur nonākot justos kā pelēcības dzelmē. Tas ir nulles punkts, no kura izbraucot atpakaļ gaismā, acī durtos tas mākslīgais Aizkraukles pilsētas augonis.
