Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Jā, un interenetam lielākoties nav to mierināšanas resursu, kas būtu sarunās krogos vai gaiteņos. Kad kāds sāk taisīt brēku un citi pasaka, tak nomierinies, būs jau labi, mēs visi satraucamies, tas nav par tevi. Internetā tie, kas negrib pavilkties, vienkārši skrollē tālāk, un tad tie, kas pavelkas, šēro un vācas kopā un atbalso trauksmi un paniku bez konstruktīvām idejām. Jo nav jau iespēju tikt pie konstruktīvām idejām, kad ar tādu divgadnieku bariņu ir acīmredzami neiespējama saruna kādam, kas varētu piedāvāt risinājumus.
(Reply to this) (Thread)
Bet es nerunāju par intelekta līmeni šeit es runāju par emocijām un sirdi, like, get the fuck over yourself
Hm. Nu man tādas emocijas pārvarēt palīdz reality check, kas lielākoties nozīmē tomēr racionālu un intelektuālu sarunu ar sevi. Protams, paralēli mazliet glaudot sev galviņu un sakot, ka it's ok, you, we been hurt before, that's why you are seeing things that are not there, it's ok, but now we need to look closely at what is with no judgement.
(Reply to this) (Parent)
Pēc lasītā man radies iespaids, ka Beļģijā cilvēki pret šo izturas ļoti atbildīgi, grib sadarboties.
Protams. Un tad vēl ir tie, kas visus nēteicējus grib maksimāli sodīt, atņemt viņiem veselības aprūpi un sazinko vēl ne. Tas arī ir destruktīvi un totāli nevajadzīgi. Pa lielam manuprāt pārāk daudz cilvēku pārāk daudz uztraucas par to, ko dara vai nedara citi - tā vietā lai maksimāli fokusētos uz savu uzvedību.
jā, bet vai tā nav visur, ne tikai Latvijā? “kur loģika?” tagad ir mīļākais teiciens
otrs “get over yourself” ir soc.aptauja - vēl pirms mēneša 40%cilvēku atzina, ka ar saaukstēšanās simptomiem dotos satikt draugus, kolēģus, tuviniekus.
otrs “get over yourself” ir soc.aptauja - vēl pirms mēneša 40%cilvēku atzina, ka ar saaukstēšanās simptomiem dotos satikt draugus, kolēģus, tuviniekus.
(Reply to this) (Thread)
bet vispār šis ļiti slēdzas kopā ar manu pēdējo mēnešu tripu par uzticēšanos. cilvēki visu apšauba, jo viņiem ir grūti uzticēties, jo viņi paši īsti neuzticas sev un tas rada lielu trauksmi, apjukumu, skumjas un dusmas
Jautājums arī kāpēc mani tas tā uzvelk - vakar aiz dusmām nevarēju aiziet gulēt, varbūt tāpēc ka vēl nesen man pašai bija svarīgāk lai man ir taisnība nekā jautājums kā mans viedoklis var ieguldīt “service of unconditional love” un “happiness of all living beings”
(Reply to this) (Parent)
ļoti grūti trauksmē un bailēs domāt par kopējo labumu (un saslēgt, ka no kopējā labuma arī mans labums tieši atkarīgs), viss sakoncentrējas tikai ap sevi
(Reply to this) (Thread)
nu jā par to es arī domāju, ka tā nav cilvēku vaina, ka viņi psiholoģiski ir izdzīvošanas režīmā un zemās vibrācijās, turklāt iespējams ka viņu sāpe un trauma ir tik liela, ka viņi nespēj vispār ieņemt tādu pozīciju, no kuras varētu ieskatīties sevī vai padomāt par planētu. nekādas vainas nav. mēs esam dažādas ciltis kas dzīvo cita citai blakus un arī man vajadzētu ieguldīt šo savu dusmu enerģiju lai kaut ko tagad uzbūvētu, nevis rantotu cibā.
man liekas, visiem jāizreaģē arī destruktīvais, ne vienmēr to var eleganti transformēt.
(Reply to this) (Parent)