atmiņas par domām

Jā, un interenetam lielākoties nav to mierināšanas resursu, kas būtu sarunās krogos vai gaiteņos. Kad kāds sāk taisīt brēku un citi pasaka, tak nomierinies, būs jau labi, mēs visi satraucamies, tas nav par tevi. Internetā tie, kas negrib pavilkties, vienkārši skrollē tālāk, un tad tie, kas pavelkas, šēro un vācas kopā un atbalso trauksmi un paniku bez konstruktīvām idejām. Jo nav jau iespēju tikt pie konstruktīvām idejām, kad ar tādu divgadnieku bariņu ir acīmredzami neiespējama saruna kādam, kas varētu piedāvāt risinājumus.

(Reply to this) (Thread)

Bet es nerunāju par intelekta līmeni šeit es runāju par emocijām un sirdi, like, get the fuck over yourself

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hm. Nu man tādas emocijas pārvarēt palīdz reality check, kas lielākoties nozīmē tomēr racionālu un intelektuālu sarunu ar sevi. Protams, paralēli mazliet glaudot sev galviņu un sakot, ka it's ok, you, we been hurt before, that's why you are seeing things that are not there, it's ok, but now we need to look closely at what is with no judgement.

(Reply to this) (Parent)