atmiņas par domām

lai dabūtu gatavu to, kas komunikācijas pusēm vajadzīgs, tad, kad ir spiesti sadarboties cilvēki, kuriem nav dots saprasties bez vārdiem? saprasties bez vārdiem vai ar ļoti minimālu vārdu pielietošanu gan ir wow un lidojums, kas reti gadās un ko gribas vismaz atcerēties, ja dzīve nelutina ar "piedzīvot atkal".

(Reply to this)

Dot un saņemt atbalstu, dalīties, risināt abstraktus jautājumus, just kopību, ieraudzīt otra atšķirību, būt redzētam un redzēt. Augt intelektuāli un emocionāli. Vai arī kļūdīties, to visu meklējot, un projicēt savas ilgas tukšumā bez atbildes.

(Reply to this)

lai ieraudzītu sarunu biedrus

(Reply to this)

Evolucionārajiem biologiem par to ir daudz un dažādi viedokļi. No 'lai viens otram varētu efektīvāk nodot zināšanas' līdz 'lai mātes varētu uzturēt kontaktu ar mazuļiem, kuri apmatojuma zuduma rezultātā, vairs nevar konstanti karāties mātei vilnā' līdz 'sarunāšanās ir resursu neietilpīgāks veids, kā veidot un uzturēt attiecības un sociālo statusu nekā savstarpēja blusošanās un tamlīdzīgas darbības'

(Reply to this) (Thread)

Vai nav tā ka visu to sarunas anxi (kurš ir arī man) veido pārpratums, ka svarīgs ir vārdu saturs?
Es saprotu ka vārdu saturs ir svarīgs profesionālās sarunās vai skaidrojot attiecības, bet viss pārējais taču ir pamatā connection nolūks?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man shkjiet vaardu saturs arii matters tomeer, jo man shkjiet ka spirituaali caur connection paarnesaas kaadi life lessons. Jo piemeeram tu runaa ar cilveeku un tev shkjiet, oh, were just connecting, bet tad cilveeks pasaka kaadu bombu, kas tev liek aizdomaaties un saprast kko dziljaak. Man shkjiet ka ar mindfulness nonaakot sarunas dziljumaa uzduries visaadaam ar praatu saprotamaam lietaam, kad paariet taads cilveecisks satraukums sarunaaties. Respektiivi sarunaam ir dazhaadi layers un nparedzami un neparedzami meerkji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet jautājums kas radīja auglīgu augsni šai bombai
Es zinu loti daudz mega gudrus / radošus/ cilvēkus kas varētu bombas ražot katrā teikumā bet runā pārsvarā monologos & tāpēc reti tiek sadzirdēti. (Needless to say, 100% vīrieši, 70% vecumā virs 50)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jaa, tas ir interesants jautaajums. Man tomeer shkjiet, ka to uzgjeneree kaut kaads God's grace, jo mees visi it kaa esam piedziivojushi viskautko buutisku un zinam kaadas lietas, bet ir cilveeki ar kuriem sarunaas tas vispaar neparaadaas, bet reizeem spontaani paaris minuushu, vai stundu laikaa notiek life-changing saruna. Man shkjiet, to nevar paredzeet. Bet varbuut var meegjinaat iet sarunas ar compassion, meegjinot saprast, kur otrs cilveeks ir, tas gan ir gruuti un prasa pieklusinaat sevi un to, ko gribas pastaastiit otram.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iznemot ka compassion šeit minētie monologu meistari uztver kā iespēju monologam un tevī kā uzklausītājā ar laiku krājas dusmas. Mans uzdevums sev pašlaik ir pārtraukt izdabāt citiem sarunās, kurās par mani neinteresējas. Es neesmu fons tavai pašrefleksijai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ljoti labs peedeejaais teikums! Man shkjiet ultimately we are here for each other, bet es piekriitu, it's not just about pashrefleksija and you can't hold space for someone indefinitely if they actually are not even willing to know you (unless you are a therapist or some altruistic teacher).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu īstenībā man gandrīz gribas sevi koriģēt, jo man patīk būt pašrefleksijas fonam, autentiski procesi ir interesanti; tas, kas man nepatīk ir, būt neapzinātībā balstītu rantu audeklam.

(Reply to this) (Parent)

Kā var "pārtraukt izdabāt"?
Es dazreiz pātraucu monologu ar kādu komentāru, iestarpinos, bet to parasti nepamana un pēc mana iestarpinājuma, turpina monologu.
Dažreiz veinkārši pievēršos kam citam, pētu debesis, bet tad ir pārmetumi, ka re cik neiejūtīgi.
Nesmu mēģinājusi teikt, lai izbeidz monologu.
Var jau arī protams, samazināt sarunāšanos, izvairīties, bet liekas kā tāda neveiksme komunikācijā.
Man gna ir aizdomas, ka monologs nav tikai tāda izmantošana, kas rodas no iekšēja izmisuma, bet arī monologa teicējs patiesi neinteresējas par klausītāju un neredz, ka tā sakāmajam būtu kāda vērtība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies. es pazīstu šo ļoti labi. par pēdējo teikumu es domāju, ka var būt abējādi, bet tas vēl par neko neliecina. es domāju ka visi cilvēki, sirds dziļumos, alkst pēc savienojuma, dzirdēt un tikt dzirdēti, bet visādas emocijas, kultūras normas un ego sabiezējumi tam aizstājušies priekšā, un rezultāts ir tāds, ka cilvēks kopš bērnudārza nav ne ar vienu bijis patiesā kopības pieredzē.
kā pārtraukt izdabāt? beigt reaģēt uz šo cilvēku vēlmi "ar tevi parunāties". teikt ka tev jāiet. pēc pateikt sev paldies, ka pasargāji mani no šīs pretīgās pieredzes.

(Reply to this) (Parent)

bāc tas ir pārāk sarežģīts jautājums

(Reply to this) (Thread)

Xactly jo par to nevar atbildēt ar prātu. Just feel into it

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc vispār ir vajadzīga valoda?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tavuprāt valoda ir svarīgākais sarunas elements?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir pagaidām man vienīgais zināmais sarunas elements

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir arī vienkārši kopā būšana, atvērtības apliecinājums, un viss ko sauc par neverbālo komunikāciju, reaģēšanu. tiek uzskatīts, ka tas ir 90% un vārdu saturs ir tikai 10%.

(Reply to this) (Parent)

pat online čatā ir vairāk nekā tikai vārdi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Biju domājusi valodu tādā plašākā nozīmē kā nupat minēji
Bet tur tai visā ir tik daudz saskaitāmo ka es nojūku.
Ja vienkārši ļaujos sajūtai, tad šķiet,ka sarunu vajag, lai būtu vieglāk mīlēt sarežģīti

(Reply to this) (Parent)

tas ir basic metafizisks jautājums. iesākumā bija vārds. kāpēc? ok, "vārds" jāsaprot kā "logos", tas nedaudz paplašina izpratnes iespējas, bet anyway, manuprāt, tas ir cilvēkam neatbildams jautājums

(Reply to this) (Parent)