atmiņas par domām

Kā var "pārtraukt izdabāt"?
Es dazreiz pātraucu monologu ar kādu komentāru, iestarpinos, bet to parasti nepamana un pēc mana iestarpinājuma, turpina monologu.
Dažreiz veinkārši pievēršos kam citam, pētu debesis, bet tad ir pārmetumi, ka re cik neiejūtīgi.
Nesmu mēģinājusi teikt, lai izbeidz monologu.
Var jau arī protams, samazināt sarunāšanos, izvairīties, bet liekas kā tāda neveiksme komunikācijā.
Man gna ir aizdomas, ka monologs nav tikai tāda izmantošana, kas rodas no iekšēja izmisuma, bet arī monologa teicējs patiesi neinteresējas par klausītāju un neredz, ka tā sakāmajam būtu kāda vērtība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies. es pazīstu šo ļoti labi. par pēdējo teikumu es domāju, ka var būt abējādi, bet tas vēl par neko neliecina. es domāju ka visi cilvēki, sirds dziļumos, alkst pēc savienojuma, dzirdēt un tikt dzirdēti, bet visādas emocijas, kultūras normas un ego sabiezējumi tam aizstājušies priekšā, un rezultāts ir tāds, ka cilvēks kopš bērnudārza nav ne ar vienu bijis patiesā kopības pieredzē.
kā pārtraukt izdabāt? beigt reaģēt uz šo cilvēku vēlmi "ar tevi parunāties". teikt ka tev jāiet. pēc pateikt sev paldies, ka pasargāji mani no šīs pretīgās pieredzes.

(Reply to this) (Parent)