atmiņas par domām

naktī nevarēju aizmigt un domāju par to, ko nozīmē "mīlēt sevi". ko tas nozīmē?

(Reply to this) (Thread)

atpazīt savas patiesās sajūtas un vajadzības un uz tām reaģēt

(Reply to this) (Parent)

varūt ir bīstami lietot vārdus, lai to teiktu, jo vārdi jau sen ir zaudējuši savu nozīmi šajā jomā. es varētu aprakstīt sajūtas no tām dažām reizēm, kad esmu tur bijusi. vienlaikus, ja pietiekami nopietni uztversi šo jautājumu, saņemsi arī atbildi.
piekrītu džimam, ka to var praktizēt šādi, vai arī - sarunās ar iekšējo bērnu, bet tā vienalga ir telpa, un tad, kad tu tajā nokļūsti, tu tiec tur mistiski transportēts. tajā mierā un drošībā, kur ir vienalga, kur, kā un ar ko pavadīt Jauno Gadu :D

(Reply to this) (Parent)

man pēdējā laikā šķiet, ka tas ir būt sev vienlaikus gan bērnam (inner child), gan tētim un mammai. tipa spēt sevi pieņemt kā veselīgās attiecības vecāki pieņem bērnus, parūpēties par emocionālajām vajadzībām, nomierināt, uzmundrināt. tipa, ka cilvēks pats sevī ir trīsvienība - bērns, tēvs un māte. un tad t.s. dzīves situācijās sanāk pieaudzis pieaugušais

(Reply to this) (Parent)

Un ja nu nekāds "es" nepastāv?

(Reply to this) (Thread)

man jāredz Tava seja, lai saprastu, ko tu saki. ir cilvēki, kas ir pārāk žigli apgalvot, ka "es" nepastāv, un ir tādi, kam ir pienācis laiks. domāju, ka "es" ir neapejams, tas izzūd tikai, kad ir sasniegta neitralitāte attiecībās ar sevi. lielākajā daļā gadījumu tas nozīmē iet caur sevis apzināšanos un kultivēšanu. reliģiskie cilvēki iet caur izzušanu rituālā vai tradīcijā un saka, ka ar to pietiek. es no tā maz saprotu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es te vienkārši nupat sāku lasīt vienu grāmatu, tāpēc arī tāds jautājums. Nekā cita tur apakšā nav.

(Reply to this) (Parent)

Ja viss tiešām sākās ar lielo sprādzienu, bet sākotnēji bija singularitāte - tad tas nozīmē, ka mēs visi tur bijām saspiesti iekšā, absolūti bez jebkādas telpas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bija "es esmu" kā viens punkts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, šis meiko sensu. Tika laika tad nebija (lol, nebija) - kā tad var būt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lielākais no noslēpumiem, kas paslēpies visuresamībā!
par esamības un laika attiecībām ir sarakstīts daudz, cik labi, ka esamība vienlīdz dāsni izdalīta gan tiem kas spēj iebraukt reliģijās un kvantu zinātnēs, gan tiem, kas nav spējīgi domāt.
tas, kā es to jūtu, (manas lielākās ietekmes ir kristietība, vipassana, heideggers kvantu teorija, neo-advaita un psihedēlija) - esamība nav atkarīga no laika. laikam mainoties, tā paliek kā nepārtraukts virstonis, kā viena nots kas var būt bezgalīgi gara un īsa, kā viss jebkad notiekošais joprojām notiek. ir dažādi veidi, kā ielūkoties starp laikiem un to nočekot. laiks ir sekundārs. tas var būt un var nebūt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es laikam tieku pieskaitīts to saimei, kuri nav spējīgi domāt. =)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē nu tā bija skala nevis kaut kādas saimes.

(Reply to this) (Parent)

"Bļe" nav noguris?

(Reply to this) (Thread)

bļe es pēdējo reizi pateicu pirms 10 gadiem!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bļe tas nekas nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ne šeit ne mūžībā

(Reply to this) (Parent)

Arī tās (paš)kaitnieciskās un kretīniskās lietas sevī jāmīl? Man liekas, ka cilvēkam vienmēr jāatceras tas, cik citi ir atšķirīgi. Tāpēc šādas ģeneralizācijas saks.

(Reply to this) (Thread)

paškaitniecība ir sevis nemīlēšana. bet manuprāt arī to var sev piedot. tad ar laiku šī vēlme mazinās.

(Reply to this) (Parent)

bez komponistiem

(Reply to this)