atmiņas par domām

lielākais no noslēpumiem, kas paslēpies visuresamībā!
par esamības un laika attiecībām ir sarakstīts daudz, cik labi, ka esamība vienlīdz dāsni izdalīta gan tiem kas spēj iebraukt reliģijās un kvantu zinātnēs, gan tiem, kas nav spējīgi domāt.
tas, kā es to jūtu, (manas lielākās ietekmes ir kristietība, vipassana, heideggers kvantu teorija, neo-advaita un psihedēlija) - esamība nav atkarīga no laika. laikam mainoties, tā paliek kā nepārtraukts virstonis, kā viena nots kas var būt bezgalīgi gara un īsa, kā viss jebkad notiekošais joprojām notiek. ir dažādi veidi, kā ielūkoties starp laikiem un to nočekot. laiks ir sekundārs. tas var būt un var nebūt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es laikam tieku pieskaitīts to saimei, kuri nav spējīgi domāt. =)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē nu tā bija skala nevis kaut kādas saimes.

(Reply to this) (Parent)