es palasīju, kā uz noraidījumu reaģē psihiski veseli cilvēki: sākumā noskumst, varbūt piedzeras, bet pēc laika atgūstas un noglabā to plauktiņā "too bad for them" :
Comments
pazīstams arī kā Daninga-Krīgera efekts. https://en.wikipedia.org/wiki/Dunning%E 2%80%93Kruger_effect
(Reply to this) (Parent)
|
Vispār jau sapratām, tikai nepieņemam cinismu. Tas precīzi saskan ar Banduras pašefektivitātes teoriju. Cilvēks var iemācīties darīt jaunas lietas tieši tāpēc, ka viņš optimistiski tic, ka viņš to spēs (vai spēj) izdarīt.
kā arī, ironija par cilvēkiem ar veselīgu pašapziņu ir tik nenormāli nestilīgi ka negribas ticēt savām acīm
(Reply to this) (Parent)
nē, psihiski neveseli ir tie, kas pēc noraidījuma uz pāris gadiem iekrīt pašnoliegumā, sastingumā, katru dienu domājot, ka viņi smird un drīz mirs.
bet tādu,kas liek mīksto uz noraidījumu, nav, toties ir daudz tādu, kas to tēlo un paši sevi maldina.
bet tādu,kas liek mīksto uz noraidījumu, nav, toties ir daudz tādu, kas to tēlo un paši sevi maldina.
|
es domāju, ka neveseli ir varbūt tikai tie, kas no tās smirdoņas no pašnolieguma nekad vairs netiek laukā. tiek, kas tiek, ir taču veseli uz kādu laiku... pēc pāris gadiem.
nevis veseli, bet pamazām aizmirstas, sāk parādīties vāja cerība, bet tad pie pirmās neveiksmes atkal "krīt atpakaļ patiesībā". psihiska problēma ir sagrozītā izpratne par to, kas ir patiesība.
kā jau minēts, izpratne ir sagrozīta vienmēr. Tikai "slimo" cilvēku gadījumā tā ir, teiksim, ar - zīmi, "veselo" gadījumā ar + zīmi.
(Reply to this) (Parent)