tā saucamā māxlinieku sabiedrība ir pilna ar deģenerātiem un man ir apnicis uz to skatīties kā uz prikolu :
Comments
nu man tas viekārši vienmēr ir bijis tāds iekšējais konflikts ar sevi, ka man nenāk smiekli par tiem deģenerātu prikoliem, par ko parasti sajūsminās. Pie tam, tie bezgaumīgi daudz reižu atkārtojas.
(Reply to this) (Parent)
|
Šis jau prasās pēc garākas apceres.
(Reply to this) (Thread)
es runāju par reāliem un ne ar ko nesajaucamiem deģenerātiem, kurus pēc sejas nevar atšķirt no bomža, kas spļauj rokās un liek viņas citiem klāt un smejas, kas pizģī citiem aliņus, kas sasveicinoties atbild nevis kaut ko sirsnīgu bet perversijas un pazemojumus, kas nerūpējas par savu fizisko un garīgo veselību un kuros nav nekā cēla, tikai bailes un rupjība.
es vakar survival kita kāpnēs gāju garām vienam puspazīstamam māksliniekam, bija tas neveiklais sveicināšanas/nesveicināšanas brīdis, taču to novērsa puspazīstamā mākslinieka skaļa atrauga man pie auss
ak kur gan ir palikusi tā inteliģentā bohēma. bezmaz vai ja gribi tusēt tad mācies vārtīties pa sūdiem
es Tevi arī laikam redzēju tumsiņā uz riteņa, bet tas notika pārāk ātri un es slikti redzu, tāpēc nepadevu labdienas
(Reply to this) (Parent)
|
tiešām? tas ir kaut kas jauns? un nekā-nekā cēla?
Parazīti, ko no tādiem var gribēt. Pat ja nad veģenerējies, bet pieskaita sevi māksliniekiem un grantus meklē - značit parazīts. Visus uz akmeņlauztuvēm, vai pie manis.
(Reply to this) (Thread)
ā, tagad zinu, par kuru gadījumu tu runā. bet nu viņu tikai ar milzīgu pielaidi var saukt par mākslinieku.
(Reply to this) (Thread)
es jau nesaucu viņu par māxlinieku bet par sabiedrību un es pat nerunāju par "to gadījumu"jo nemaz īsti nezinu ko viņš pateica, man pilnīgi pietiek ar to kā viņš izskatās un komunicē
nu parastā diršanās, viss sūds. bet, jā, piekrītu par to komunicēšanu un pat izskatu:)
klau, ejam kopā pie v_r?
klau, ejam kopā pie v_r?