Kathe Kollwitz ([info]tapetes_puksts) rakstīja,
@ 2016-11-14 16:37:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kauns par sevi. Pieteicos zīmēšanas kursos. Samaksāju mēnesi uz priekšu. Pirmajā nodarbībā viss patika. Otrajā nodarbībā iesprūdu perspektīvas zīmēšanā. Skolotājs likās diezgan paviršs. Ļoti ātri, neskaidri kaut ko visu laiku nokomentēja un uzreiz skrēja pie nākamā skolnieka. Bet visi apkārt likās lieli meistari. Naski zīmēja ģipša galvas un visādus aktus. Kamēr es to divu stundu laikā nemācēju pat lāgā izmocīt pareizi 2 līnijas, kur nu vēl atcerēties par pareizu zīmuļa turēšanu. Likās es vienīgā tāda losene, kura neko nesaprot un nemāk. Tā tizluma sajūta paralizēja spēju uztvert un vispār kaut ko pienācīgi saprast. Uzklupa liela stresa vilnis. Atgriezās visi bērnības kompleksi un traumas un vairs nevaru saņemties aiziet uz nākamajām nodarbībām.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sakaarnis
2016-11-14 16:57 (saite)
Atceros, kā pirms pāris gadiem aizgāju uz vietējo šaha skolu; biju tur reiz agrajās klasēs iestājies, tomēr biju pametis to visu novārtā. gribēju neko vairāk, kā uzspēlēt. Toreiz abi skolotāji bija aizņemti ar spēli savā starpā, notika diezgan haotisks turnīrs kaut kādiem sīkaļām, kas bija pirmās vai otrās sporta klases; nekad neaizmirsīšu to idiotisko sajūtu. Lieki piebilst, ka vairs neesmu uz turieni gājis ne reizi.
Mākslas skolā iestājos uz kādu pusgadu kopā ar pēdējo grupu. Maksāt neko nevajadzēja, tomēr sajūta bija nedaudz līdzīga; atšķirībā no tava gadījuma skolotājs (Ziedonis Bārbals) bija ļoti sakarīgs, piegāja pie katra, apskatījās, aprādīja, parunājās un tad gāja tālāk, pa starpām izklaidēdams audzēkņus ar dzīvesstāsta un mākslas kopsakara epizodēm.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?