Rīgas Satiksme!
Priecīgi braucu trolejbusā, jo pa baigo akciju nopirku paku ar 16 tualetes ruļiem, vairākus kg ar brokoļiem un briseles kāpostiem, principā biju apkrauta ar iepirkuma maisiņiem (?) un kur gadījies, kur ne, pēkšņi iekāpj kontrole. Pats resnākais sievišķis pienāk pie manis un prasa uzrādīt biļeti.
es: Man nav
viņa: Nu tad jāmaksā sods 20 eiro
es: Man nav
viņa: Kā nav? (nekaunīgi ieglūn manos iepirkuma maisiņos)
es: nu visu iztērēju
viņa: Tad jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti, lai mēs varētu izrakstīt soda kvīti
es: Man nav
viņa: Atbilde "Man nav" šeit nederēs
Es paraustu plecus un skatos pa logu tālumā
viņa: Ar mani nebūs šeit nekādas ņirgāšanās, savu iedomīgo fizionomiju rādiet citiem
es turpinu skatīties pa logu. pētu garām slīdošos kokus un klausos vēdera kurkstošajās skaņās.
tuvojas pietura. apkārt sēdošās kundzītes piemiedz man ar aci un norāda, ka laiks lekt no transporta laukā, bet resnais kotroles sievišķis izpleš rokas un es nekur netieku. pienāk viņas kompanjoni un es stāvu iespiesta pie loga, ka ne pakustēties. nu neko. nopūšos un turpinu skatīties pa logu. iztēlojos kā būtu, ja viņi mani aizvestu uz kādu iecirkni un nopriecājos, ka es paņēmusi līdzi foto aparātu, varbūt sanāktu interesanta reportāža mājas darbam.
viņi turpina uzdot tos pašus jautājumus. izmaina vien toņus, piebildes, akcentus. Tā mēs aizbraucam līdz pašam galapunktam.
resnais sievišķis dusmīgi nokomandē: mēs tagad kāpsim laukā un gaidīsim policiju, viņi ar tevi tiks galā.
apstājas transports. viņi izkāpj. pagriežas pa kreisi. es pagriežos pa labi. iespiežu azotē savus tualetes papīra ruļļus, satveru cieši maisus un dodos uz iepriekšējo pieturu.
bet īstenībā forši. es tajā galapunktā iepriekš nemaz nebiju bijusi.