Ā un neliels sīkums - kurš mani aizvedīs uz ''Kā pieradināt Pūķi 3 '' . Pilnai laimei vēl tikai pūķis dzīvē pietrūkst.
izteicās | What the fuck you were thinking?
Šķiet, ka man būtu jābeidz domāt. Pie šī secinājuma nonācu pēc ilgām pārdomām.
"inteliģenitālas sarunas"
25 Marts 2019 @ 23:34
Adorable Toothless
25 Marts 2019 @ 22:59
Cilvēks Projektors
Gadžetu skavās. Un visur tabi vaļā. Bet kā Projektoram jāiemācās sevi apguldīt pirms vēl ir iestājies knock-outs.
Vēl tikai taustos, bet tas kas pagaidām ir uztaustīts in Human Design ar mani runā. Un diezgan skaļi. Tas pats Auras tipa atklājums no četrām esošajām. Nekāds baigi rets kukainis (20% population) , bet tika atbildēts uz kaut kādu ļoti sen esošu iekšējo kņudoņu.
The strategy of the Projector is to wait for the invitation. Projectors, who have deeply penetrating auras, need to be recognized for their gift of seeing others and guiding energy. However, if they try to get this recognition by forcing their way or offering their perspective without first being invited, they meet rejection and are left with bitterness. Being deeply seen and appreciated for who they are and what they have to offer is what brings the sense of success to the Projector. At first it feels like a punishment to have to sit down and shut up; however, it is truly the Projector’s protection from being dragged into things that will ultimately not be correct.
Nē nu ko tur liegties, patīk jau teikums, ka neesmu uz šīs zemes, lai strādātu nine to five. Toties ir atvieglojums, ka mana sajūta par to nav maldīga, kaut skaļi to izteikt nevar, jo tas taču nav pieņemami, ko tādu vispār apgalvot.
Vai tas, ka forsējot notikumus tiešām notiek atduršanās pret neko un pilnīgi pretējs efekts būt ''pamanītam vai novērtētam''. Iemācīties nebāzties virsū ar savām gudrībām, idejām un sevi pašu pirms neviens nav paprasījis. Vai pienācis.
Un ja to strēmeli dzīves patin atpakaļ, tad major life events tiešām ir notikuši pilnīgā pašplūmā un pēc citu ielikta plāna. Pēc aicinājuma. Apmēram kā .. tagad Tev ir jāiet šeit. Tagad Tev ir jābūt tur un tieši ar tiem cilvēkiem.
Tas protams nenozīmē, ka ir jāsēž zem priedes mežā un jāgaida debesmanna. (Diemžēl) Main fokuss ir zināšanu uzkrāšana un sevis attīstīšana, sasniedzot zināmu viedumu, lai ir ko iedot tad, kad aicinājums ir izskanējis. Tad, kad kādam vai vietai, vai situācijai to padomu un gaismu prasās. Bet ar visiem tiem nedefinētajiem un atklātajiem kanāliem, ir diezgan pagrūti saprast un sadzirdēt, kur tajā visā esmu es, nevis vairs svešas emocijas, sveši mērķi, svešas motivācijas utt. Tāpēc ka tieši tik viegli redzu un jūtu ko citiem un kā priekš citiem vajag. Bet tāpēc vien, ka redzu un jūtu, kā kaut kas malfunction .. Ne-bā-zties virsū. PunkC.
Tie kas ir paprasījuši, laimīgi arī ir aizskrējuši atskārsmēs. Otrie medusmēneši, slēptie kulināra talanti, aiziešana no 9-5 uz frīlansingu, pilnīga reorganizācija darba vietā, masveida atlūgumi un jaunas, laimīgas dzīves.
Varētu jau dirst, ko ta es te sevi tagad par dievu taisu. Ēēē... jā. Es arī esmu enerģija. Nekā cita jau nav. Es vienkārši Esmu. Un radu ik sekundi. Iznīcinu ik sekundi. Procesi notiek un mainās. Ap mani un manī.
Arlabunakti.
25 Marts 2019 @ 10:09
Izejot no mājās , pasaule šodien nez kāpēc rāda savu kroplo vaigu.
Satiekoties krustojumā ar auto, vienmēr meklēju nevis acu kontaktu ar šoferi, bet mašīnas lukturiem, it kā tā būtu īstā dzīvības forma, kas pieņems lēmumu.
It kā ir miers un paļāvība, bet patiesībā miera nav, ir tikai paļāvība.
Satiekoties krustojumā ar auto, vienmēr meklēju nevis acu kontaktu ar šoferi, bet mašīnas lukturiem, it kā tā būtu īstā dzīvības forma, kas pieņems lēmumu.
It kā ir miers un paļāvība, bet patiesībā miera nav, ir tikai paļāvība.
24 Marts 2019 @ 08:39
If you took all your DNA, straightened it out and put it end-to-end, it would strech to Jupiter and back 10x over. You are neither small nor insignificant. You are just very well folded.
23 Marts 2019 @ 23:08
kopīgais visam
Pēc šodienas liekas, ka viss sākas ar elpu. Un acīm ciet.
Tā ir cita pasaule.
Tā ir cita pasaule.