17 Februāris 2019 @ 02:53
.  
Iepriekšējais raksts bija pašžēlojošs un tika izdzēsts. Tādām lietām nav vairs vietas.
Arlabunakti.
 
 
16 Februāris 2019 @ 23:39
nejauši gadījās, nevaru atredzēt  
Em, nu tas brīdis, kad Nacionālais Medijs (LTV1, konkrēti) ņem interviju no reperes Viņas...
Domāju, ko man tas atgādina, ā nu raidījumus, kuros notiek produktu izvietošana.
 
 
16 Februāris 2019 @ 19:54
Girls' day out  
Inhale, inhale, you're the victim )

Exhale, exhale, exhale...

Nolikām Līvu Ralfs izposta internetu, aizgājām uz Klases salidojumu. Nu ēērm... skalā no Jaungada taksometrs līdz desmit mazliet virs zemākā, par jēlu, par garlaicīgu, bet brīžiem var pasmieties.

Tikmēr Douglas pārdošanas līmenis ceļas ne pa dienām, bet stundām. Kamēr Pupa lupatās, ieslīdēju nopirkt acu noņēmēju, ieraudzīju - Oooo, MAC sākuši tirgot! Beidzot LV nopērkams!!!
Nemaz nesapratu, kā, bet pēc 5 min stāvēju pie kases uzkrāsota un ar MAC spīdumu rokās :D

Atradu Pupu, laimīga, savilkusi lūpiņas tūtītē saku - Douglas sākuši tirgot MAC, paskaties, kāds man skaists spīdumiņš!!!
Uzreiz nožēloju - ar kaujas saucieniem uz lūpām Pupa pazuda veikalā, dabūju nopirkt vēl lūpeni.
Pierunāju Līvuci, ka viņai gan es Drogās nopirkšu babylips.
3 dāmas ģimenē ar expensive taste būs perebors.

Ieklupām Zvaigznē, Pupa izdīca Epifānijas. Konfiscēju gan pagaidām, lai nav ar ko prokrastinēt, kamēr Mērnieku laiki skolā uzdoti. Kādreiz nebiju sajūsmā, došu otru iespēju.

Kopumā meiteņu diena izdevusies - pieklājīgs nogurums, malkojam cidoniju dzirkstošo (kurš Naukšēnu, kurš Mežezeru), kājām gaisā, multenes fonā, ļapota.
 
 
trokšņi: The Prodigy - 'Breathe'
 
 
16 Februāris 2019 @ 19:56
 
Šodien pēc kursiem pastaigāju pa pilsētu un vienā brīdī noķēru sajūtu, ka nekur nav jāsteidzas, visu var paspēt, visam pietiek laika, visa kā ir gana un viss ir labi. Debesis bija tajā glītajā zilumā no gaišas uz jau pavisam tumšu ar pāreju (laikam tā ir melanža, vismaz dzijām tā ir), kāds raksturīgs ziemai, kura lēnām kratās uz pavasara pusi, un tad tur Milda uz debesu fona ar visām zvaigznēm...
Blenžot uz Mildu, atcerējos, ka pēdējos daudz gadus neesmu no darba gājusi mājās ne piecos, ne sešos, visi darbi un sadzīve bijuši ugunsgrēku dzēšanas režīmā, gauži reti bijis tā ka nevar vien izvēlēties, kuru filmu šovakar paskatīties, vārdu sakot, mana dzīve ir tāda ļoti, nu pār mēru lietderīga, es pat teiktu, man nav bijis garlaicīgi ne brīdi (nē nu labi, es biju uz dažām teātra izrādēm, kas bija garlaicīgas :)), un vēl es nodomāju, laiks, nu piemēram, šitas, kad es stāvu un blenžu uz Mildu pret ļoti glītām tumšzilām debesīm, liekas tā kā nedaudz zagts un slepens, un tāpēc vēl labāks.
Zodziet laiku, mīļi Cibas grāfi, hercogienes un citi bastardi!
 
 
16 Februāris 2019 @ 19:23
Par suņiem  
sveicināti,

Kā vislabāk - gan lielajiem, gan bērniem - sagatavoties suņa ienākšanai ģimenē (Rīgas dzīvoklī) - vai ir kādas must-read grāmatas, labi forumi (ar ieteikumiem), YT klipi, apmācību semināri suņu saimniekiem utt. ?

Ir jau braukts ciemā pie kādas esošas suņa saimnieces, to sīki iztaujājot, arī izejot kopīgā pastaigā... ir arī www šis tas meklēts, bet varbūt ir kaut kas konkrēts un specifisks no jūsu pieredzes, ko ņemt vērā un "iečekot"?

Suņa pieredzes nav - ir tikai kaķa.

Paldies
 
 
16 Februāris 2019 @ 14:46
 
vienīgā nodarbe, kas, cik spēju sevi atcerēties, pilnīgi vienmēr bez izņēmuma dara mani laimīg(āk)u, ir dziedāt
 
 
16 Februāris 2019 @ 11:27
.  
Tikko piecēlies atcerējos, ka Miera ielas dzīvoklī ļoti biežs sapņu motīvs bija es ķipa pieceļos un gribu ieslēgt gaismu, bet slēdži īsti nedarbojas nezkapēc vai spuldzes ir izdegušas un iedegas tikai tā ļoti vāji un blāvi un nedod necik gaismas. Tik tālu bieži un ticami, ka kaut kur psihē arī nomodā apšaubīju to gaismu un tumsai vienmēr tur bija ļoti nelāga piegarša. Vai es būtu sajutis kaut ko kas ir bijis un palicis tajās sienās? Nezinu, bet man šķiet tā vieta ir redzējusi šausmas. Lai nu kā, šeit man sienas patīk un ne reizi nav bijis kāds negatīvas nokrāsas sapnis par vietu. Lai arī kāpņu telpā nav gaismas un man pie durvīm ir spocīgas kāpnes uz atvērtiem bēniņiem. Cik viegli mēs aizmirstam kādu sāpi vai traucējumu kolīdz tas pazūd.
 
 
15 Februāris 2019 @ 23:26
Year closing #w6  
be careful what you wish for )
 
 
trokšņi: Hozier - Take Me To Church
 
 
15 Februāris 2019 @ 22:16
 
Es domāju, ka būtu ļoti humāni, ja cibas priekšlapā, vai kaut kur leitestu augšgalā kā baneris karātos piepinots atgādinājums, kā vajag darīt ar postu, lai viņš pēc izdzēšanas vai noslepenošanas nepaliktu leitestos karāties.
Jo citādi tu cilvēks vienubrīd izskrien pliks un ieziepējies kāpņutelpā, aizcērt dzīvokļa durvis un netiec atpakaļ...
 
 
15 Februāris 2019 @ 19:33
 
Ha!
Un vēlreiz ha!
Tu vienkārši neesi tik seksīgs kā viņš, deal with it!