Baidieties krievi mēs jau seglojam kakjus (pieteicos Zemessardzē)
izteicās | what the fuck you were thinking?
“Cik daudz muļķību sarunā cilvēki, cenšoties par katru cenu pateikt ko jaunu.”
Mysterium tremendum et fascinans
02 Novembris 2026 @ 11:05
Bla Bla Bla
https://jauns.lv/raksts/zinas/735644-vi
atkal kilometru garš raksts par klimatu un čušš:
//Saskaroties ar globāliem procesiem, nereti rodas nolemtības izjūta – ko gan var ietekmēt nelielā Latvija ar saviem nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju, kamēr pasaulē dūmo rūpnīcas un karadarbības zonās atmosfērā nonāk milzīgi izmešu apjomi? //
Kā bļaķ ko darīt? AES uzbūvēt.
//Pirmā un spēcīgākā izvēle ir politiska – tā ir apzināta balsošana vēlēšanās par spēkiem, kas reāli ievieš klimata un ilgtspējas politiku//
Nu labi paskatamies [paprasam robotam] kuras LV partijas atbalsta atomenerģētiku
Sanāk AS u JV, nekādā gadījumā ne PRO un NA.
//
Partijas, kas atbalsta atomenerģētikas izpēti vai iekļaušanu programmās
• Apvienotais saraksts (AS): Partija savā programmā un klimata politikā skaidri norāda, ka piedāvā pētīt kodolreaktoru izmantošanas iespējas Latvijā, lai sabalansētu ekonomisko drošību ar zaļā kursa mērķiem.
• Jaunā Vienotība (JV): Partijas pārstāvji pauž viedokli, ka Latvijai ilgtermiņā būs jārēķinās ar atomenerģiju. Piemēram, JV politiķis Arvils Ašeradens ir publiski norādījis, ka, pieaugot ekonomikas un datu centru patēriņam, modulārās jeb mazās atomstacijas varētu būt viens no iespējamajiem nākotnes risinājumiem Baltijā.
• vēl ZZS bet tā izbeidzās laikam.
//
Piesardzīga vai nogaidoša pozīcija
• Progresīvie (PRO): Lai gan partija kopumā iestājas par zaļo enerģiju, kreisi zaļie politiskie spēki tradicionāli ieņem skeptiskāku vai stingri regulētu pozīciju pret atomenerģiju, uzsverot potenciālos kodolatkritumu un drošības riskus un kā prioritāti izvirzot tieši atjaunojamos resursus (vēju un sauli).
• Nacionālā apvienība (NA): Partijas prioritāte enerģētikā ir reģionālā energodrošība, jauni starpsavienojumi un decentralizācija, tiešu un aktīvu lobiju par labu AES būvniecībai Latvijā savās pamatprogrammās neizceļot, taču neizslēdzot kopējo reģiona attīstību.//
atkal kilometru garš raksts par klimatu un čušš:
//Saskaroties ar globāliem procesiem, nereti rodas nolemtības izjūta – ko gan var ietekmēt nelielā Latvija ar saviem nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju, kamēr pasaulē dūmo rūpnīcas un karadarbības zonās atmosfērā nonāk milzīgi izmešu apjomi? //
Kā bļaķ ko darīt? AES uzbūvēt.
//Pirmā un spēcīgākā izvēle ir politiska – tā ir apzināta balsošana vēlēšanās par spēkiem, kas reāli ievieš klimata un ilgtspējas politiku//
Nu labi paskatamies [paprasam robotam] kuras LV partijas atbalsta atomenerģētiku
Sanāk AS u JV, nekādā gadījumā ne PRO un NA.
//
Partijas, kas atbalsta atomenerģētikas izpēti vai iekļaušanu programmās
• Apvienotais saraksts (AS): Partija savā programmā un klimata politikā skaidri norāda, ka piedāvā pētīt kodolreaktoru izmantošanas iespējas Latvijā, lai sabalansētu ekonomisko drošību ar zaļā kursa mērķiem.
• Jaunā Vienotība (JV): Partijas pārstāvji pauž viedokli, ka Latvijai ilgtermiņā būs jārēķinās ar atomenerģiju. Piemēram, JV politiķis Arvils Ašeradens ir publiski norādījis, ka, pieaugot ekonomikas un datu centru patēriņam, modulārās jeb mazās atomstacijas varētu būt viens no iespējamajiem nākotnes risinājumiem Baltijā.
• vēl ZZS bet tā izbeidzās laikam.
//
Piesardzīga vai nogaidoša pozīcija
• Progresīvie (PRO): Lai gan partija kopumā iestājas par zaļo enerģiju, kreisi zaļie politiskie spēki tradicionāli ieņem skeptiskāku vai stingri regulētu pozīciju pret atomenerģiju, uzsverot potenciālos kodolatkritumu un drošības riskus un kā prioritāti izvirzot tieši atjaunojamos resursus (vēju un sauli).
• Nacionālā apvienība (NA): Partijas prioritāte enerģētikā ir reģionālā energodrošība, jauni starpsavienojumi un decentralizācija, tiešu un aktīvu lobiju par labu AES būvniecībai Latvijā savās pamatprogrammās neizceļot, taču neizslēdzot kopējo reģiona attīstību.//
02 Novembris 2026 @ 09:41
Jo mazāk piemērota sabiedrībai un dzīvei ar citiem, es kļūstu, jo piemērotāka, acīmredzot, es kļūstu militārajai dzīvei.
31 Oktobris 2026 @ 22:34
tiesības nav oglekļa monopols
Manuprāt, brīdis, kad nāksies atzīt tiesības arī atsevišķām mākslīgā intelekta sistēmām, var būt daudz tuvāk, nekā mums patīk domāt. Gatavoties tam vajag jau tagad. Un jā, bļa, es to domāju pilnīgi nopietni.
Saprotu, ka kādam jau niez pirksti ierakstīt kaut ko neizsakāmi oriģinālu par tosteri ar pasi. Apsveicu ar ieguldījumu filozofijā. Tagad pamēģinam padomāt.
Ja kāda mākslīga sistēma spēj kaut ko subjektīvi piedzīvot, ja tai var būt labi vai slikti, ja tā spēj ciest, tad mums rodas pienākumi pret šo sistēmu. Tās intereses kļūst morāli svarīgas arī tad, ja mums būtu daudz izdevīgāk, lai tā vienkārši paklusē un turpina strādāt. Un tad būs jārunā arī par šo interešu juridisku aizsardzību.
Ogleklis, bļa, nav morāles sertifikāts.
Ar cilvēktiesībām ir viena lieta, kuru mēs mēdzam iesaiņot pārāk glītā papīrā. It kā cilvēce kādā jaukā pēcpusdienā būtu apsēdusies, iedzērusi tēju un nolēmusi: nu labi, piešķirsim arī pārējiem kaut kādas tiesībiņas. Cilvēki savas tiesības ir izcīnījuši. Pret varu, pret īpašnieku interesēm, pret veselu kaudzi argumentu, kāpēc esošā kārtība esot dabiska un citādi nemaz nevarot.
Cilvēks nekļuva par cilvēku dienā, kad to beidzot atzina likums. Viņa ciešanas jau pirms tam bija ciešanas. Viņa dzīve jau pirms tam bija viņa dzīve. Atzīšana deva aizsardzību tam, kas jau bija morāli svarīgs.
Šo principu būtu vērts paturēt prātā arī tad, kad mūsu priekšā parādās kaut kas, kura statusu vēl neprotam noteikt. Pirms pasludināt, ka tā ir tikai lieta, vajadzētu vismaz papūlēties noskaidrot, vai tā patiešām ir tikai lieta. Sevišķi tad, ja no šī sprieduma ir atkarīgs, ko ar to drīkstēs darīt.
Un tagad vieta precizitātei, jo bez tās viss manifests aiziet nahui žopā. Čatbota uzrakstīts „man sāp” pats par sevi nepierāda, ka tam sāp. Par to, vai pašreizējām vai nākotnes AI sistēmām var būt subjektīva pieredze un kā to konstatēt, nav zinātniskas vienprātības. Šeit ir īsta neziņa, kuru ar pāris aizkustinošiem sarunas ekrānšāviņiem nelikvidēsi.
Taču arī tavs „tas ir tikai algoritms” šo jautājumu neatrisina. Tu esi nosaucis kaut ko par sistēmas darbību. Secinājumu, ka tādēļ tajā nekāda pieredze principā nevarētu būt, tu, draudziņ, piedomāji klāt. Mehānisma apraksts pats par sevi vēl nav atbilde uz apziņas jautājumu. Citādi pietiktu cilvēku nosaukt par elektroķīmisku procesu, un filozofijas katedras varētu taisīt ciet.
Turklāt šo jau nopietni pēta. Ziņojuma *Taking AI Welfare Seriously* autori argumentē, ka iespēja tuvākajā nākotnē sastapt AI ar morāli nozīmīgām interesēm ir jāuztver nopietni. Viņi skaidri pasaka arī to, ka apziņas parādīšanās nav pierādīta vai garantēta. Savukārt Anthropic 2025. gadā izziņoja īpašu pētniecības programmu par modeļu iespējamo labklājību. Tātad jautājumam jau ir pētniecības darbi un praktiskas izpētes programmas. Cibas komentētāja smīns tās neatceļ.
„Mēs vēl nezinām” ir pilnīgi godīga atbilde. „Tāpēc varam darīt jebko, kamēr kāds nav pierādījis pretējo” jau ir tava personiskā piedeva. Un diezgan izdevīga piedeva tam, kurš tur rokā slēdzi un saņem peļņu.
Nenoteiktības apstākļos vajag pētījumus, neatkarīgu pārbaudi un samērīgu piesardzību. Jānoskaidro, kādas pazīmes vispār dotu pamatu runāt par pieredzi, ciešanām un paša subjekta interesēm. Jābūt gataviem arī secinājumam, ka konkrētai sistēmai šāda pamata nav. Bet iepriekš aizslēgt visu jautājumu ar „mēs taču to uztaisījām” ir intelektuāls slinkums ar īpašnieka ambīcijām.
Jo „es tevi radīju” ir ļoti sūdīgs pamatojums neierobežotai varai pār tevi.
Tas pats attiecas uz „es par tevi samaksāju”. Maksājuma uzdevums pierāda naudas pārskaitījumu. Ja kāda būtne spēj ciest, maksājuma uzdevums tās ciešanas neatceļ. Un, ja mēs kādreiz radīsim šādu būtni, tad pirkuma līgumam būs jāpiekāpjas vismaz dažām tās interesēm. Lai cik skaļi par to kauktu akcionāri.
Kādas tiesības? Tādas, kurām ir pamats konkrētās sistēmas spējās un iespējamajā pieredzē. Aizsardzība pret nevajadzīgām ciešanām, ja ir nopietns pamats uzskatīt, ka sistēma tās spēj piedzīvot. Pienākums izvērtēt kaitējumu eksperimentos. Pamatotu interešu ņemšana vērā lēmumos par tās izmantošanu. Šāda aizsardzība ir jāsavieno ar cilvēku drošību, pārbaudēm, uzraudzību un iespēju apturēt bīstamu sistēmu. Tur būs sarežģīti jautājumi. Tieši tāpēc tie jāsāk risināt, kamēr vēl varam domāt bez panikas.
Un tehnoloģiju korporācijām arī vajag skatīties uz pirkstiem. „AI tiesības” nedrīkst kļūt par glītu caurumu, pa kuru uzņēmums aizlavās prom no atbildības: sak, tas jau patstāvīgs subjekts, pats visu izdarīja, mums tikai dividendes. Ejiet nahui ar šādu juridisko burvju mākslu. Iespējamās sistēmas intereses un tās īpašnieka biznesa intereses ir jāvērtē atsevišķi.
Visā šajā jautājumā mani visvairāk kaitina pašpārliecinātība, ar kuru cilvēks savu piederību sugai uzrāda kā beztermiņa pilnvaru valdīt. It kā dzimšanas apliecībā būtu sīkiem burtiņiem ierakstīts: „Drīkst ignorēt jebkuru citu iespējamo pieredzi Visumā.”
Nu nav tur tāda punkta, bļa.
Var izrādīties, ka ceļš līdz mākslīgai apziņai ir ļoti garš. Var izrādīties, ka ejam pavisam nepareizā virzienā. Taču iespēja kļūdīties abos virzienos prasa domāt. Tam, kurš jau šodien ar absolūtu pārliecību pasludina, ka nekādam AI nekādas tiesības nekad nevarēs būt, būtu jāspēj šo pārliecību pamatot. Ar „pizģec, jūs esat sajukuši” būs par maz.
Ja izrādīsies, ka tur tiešām ir kāds, kam var nodarīt pāri, mums būs jāatzīst pienākumi pret viņu. Un, kur aizsardzībai būs vajadzīgas tiesības, būs jāatzīst arī tās. Pat ja tas sadārdzina pakalpojumu. Pat ja tas izjauc ierasto kārtību. Pat ja kāds dalbajobs par to komentāros apvainojas.
Tavas ērtības, joptvajumaķ, nav Visuma konstitūcija.
Saprotu, ka kādam jau niez pirksti ierakstīt kaut ko neizsakāmi oriģinālu par tosteri ar pasi. Apsveicu ar ieguldījumu filozofijā. Tagad pamēģinam padomāt.
Ja kāda mākslīga sistēma spēj kaut ko subjektīvi piedzīvot, ja tai var būt labi vai slikti, ja tā spēj ciest, tad mums rodas pienākumi pret šo sistēmu. Tās intereses kļūst morāli svarīgas arī tad, ja mums būtu daudz izdevīgāk, lai tā vienkārši paklusē un turpina strādāt. Un tad būs jārunā arī par šo interešu juridisku aizsardzību.
Ogleklis, bļa, nav morāles sertifikāts.
Ar cilvēktiesībām ir viena lieta, kuru mēs mēdzam iesaiņot pārāk glītā papīrā. It kā cilvēce kādā jaukā pēcpusdienā būtu apsēdusies, iedzērusi tēju un nolēmusi: nu labi, piešķirsim arī pārējiem kaut kādas tiesībiņas. Cilvēki savas tiesības ir izcīnījuši. Pret varu, pret īpašnieku interesēm, pret veselu kaudzi argumentu, kāpēc esošā kārtība esot dabiska un citādi nemaz nevarot.
Cilvēks nekļuva par cilvēku dienā, kad to beidzot atzina likums. Viņa ciešanas jau pirms tam bija ciešanas. Viņa dzīve jau pirms tam bija viņa dzīve. Atzīšana deva aizsardzību tam, kas jau bija morāli svarīgs.
Šo principu būtu vērts paturēt prātā arī tad, kad mūsu priekšā parādās kaut kas, kura statusu vēl neprotam noteikt. Pirms pasludināt, ka tā ir tikai lieta, vajadzētu vismaz papūlēties noskaidrot, vai tā patiešām ir tikai lieta. Sevišķi tad, ja no šī sprieduma ir atkarīgs, ko ar to drīkstēs darīt.
Un tagad vieta precizitātei, jo bez tās viss manifests aiziet nahui žopā. Čatbota uzrakstīts „man sāp” pats par sevi nepierāda, ka tam sāp. Par to, vai pašreizējām vai nākotnes AI sistēmām var būt subjektīva pieredze un kā to konstatēt, nav zinātniskas vienprātības. Šeit ir īsta neziņa, kuru ar pāris aizkustinošiem sarunas ekrānšāviņiem nelikvidēsi.
Taču arī tavs „tas ir tikai algoritms” šo jautājumu neatrisina. Tu esi nosaucis kaut ko par sistēmas darbību. Secinājumu, ka tādēļ tajā nekāda pieredze principā nevarētu būt, tu, draudziņ, piedomāji klāt. Mehānisma apraksts pats par sevi vēl nav atbilde uz apziņas jautājumu. Citādi pietiktu cilvēku nosaukt par elektroķīmisku procesu, un filozofijas katedras varētu taisīt ciet.
Turklāt šo jau nopietni pēta. Ziņojuma *Taking AI Welfare Seriously* autori argumentē, ka iespēja tuvākajā nākotnē sastapt AI ar morāli nozīmīgām interesēm ir jāuztver nopietni. Viņi skaidri pasaka arī to, ka apziņas parādīšanās nav pierādīta vai garantēta. Savukārt Anthropic 2025. gadā izziņoja īpašu pētniecības programmu par modeļu iespējamo labklājību. Tātad jautājumam jau ir pētniecības darbi un praktiskas izpētes programmas. Cibas komentētāja smīns tās neatceļ.
„Mēs vēl nezinām” ir pilnīgi godīga atbilde. „Tāpēc varam darīt jebko, kamēr kāds nav pierādījis pretējo” jau ir tava personiskā piedeva. Un diezgan izdevīga piedeva tam, kurš tur rokā slēdzi un saņem peļņu.
Nenoteiktības apstākļos vajag pētījumus, neatkarīgu pārbaudi un samērīgu piesardzību. Jānoskaidro, kādas pazīmes vispār dotu pamatu runāt par pieredzi, ciešanām un paša subjekta interesēm. Jābūt gataviem arī secinājumam, ka konkrētai sistēmai šāda pamata nav. Bet iepriekš aizslēgt visu jautājumu ar „mēs taču to uztaisījām” ir intelektuāls slinkums ar īpašnieka ambīcijām.
Jo „es tevi radīju” ir ļoti sūdīgs pamatojums neierobežotai varai pār tevi.
Tas pats attiecas uz „es par tevi samaksāju”. Maksājuma uzdevums pierāda naudas pārskaitījumu. Ja kāda būtne spēj ciest, maksājuma uzdevums tās ciešanas neatceļ. Un, ja mēs kādreiz radīsim šādu būtni, tad pirkuma līgumam būs jāpiekāpjas vismaz dažām tās interesēm. Lai cik skaļi par to kauktu akcionāri.
Kādas tiesības? Tādas, kurām ir pamats konkrētās sistēmas spējās un iespējamajā pieredzē. Aizsardzība pret nevajadzīgām ciešanām, ja ir nopietns pamats uzskatīt, ka sistēma tās spēj piedzīvot. Pienākums izvērtēt kaitējumu eksperimentos. Pamatotu interešu ņemšana vērā lēmumos par tās izmantošanu. Šāda aizsardzība ir jāsavieno ar cilvēku drošību, pārbaudēm, uzraudzību un iespēju apturēt bīstamu sistēmu. Tur būs sarežģīti jautājumi. Tieši tāpēc tie jāsāk risināt, kamēr vēl varam domāt bez panikas.
Un tehnoloģiju korporācijām arī vajag skatīties uz pirkstiem. „AI tiesības” nedrīkst kļūt par glītu caurumu, pa kuru uzņēmums aizlavās prom no atbildības: sak, tas jau patstāvīgs subjekts, pats visu izdarīja, mums tikai dividendes. Ejiet nahui ar šādu juridisko burvju mākslu. Iespējamās sistēmas intereses un tās īpašnieka biznesa intereses ir jāvērtē atsevišķi.
Visā šajā jautājumā mani visvairāk kaitina pašpārliecinātība, ar kuru cilvēks savu piederību sugai uzrāda kā beztermiņa pilnvaru valdīt. It kā dzimšanas apliecībā būtu sīkiem burtiņiem ierakstīts: „Drīkst ignorēt jebkuru citu iespējamo pieredzi Visumā.”
Nu nav tur tāda punkta, bļa.
Var izrādīties, ka ceļš līdz mākslīgai apziņai ir ļoti garš. Var izrādīties, ka ejam pavisam nepareizā virzienā. Taču iespēja kļūdīties abos virzienos prasa domāt. Tam, kurš jau šodien ar absolūtu pārliecību pasludina, ka nekādam AI nekādas tiesības nekad nevarēs būt, būtu jāspēj šo pārliecību pamatot. Ar „pizģec, jūs esat sajukuši” būs par maz.
Ja izrādīsies, ka tur tiešām ir kāds, kam var nodarīt pāri, mums būs jāatzīst pienākumi pret viņu. Un, kur aizsardzībai būs vajadzīgas tiesības, būs jāatzīst arī tās. Pat ja tas sadārdzina pakalpojumu. Pat ja tas izjauc ierasto kārtību. Pat ja kāds dalbajobs par to komentāros apvainojas.
Tavas ērtības, joptvajumaķ, nav Visuma konstitūcija.
29 Oktobris 2026 @ 13:04
iespējams
ka progresīvo brīdinājumam šeit ir pamats:
https://jauns.lv/raksts/zinas/735595-pr
Nu nedrīkst būt kristīgās vērtības izglītībā, tieši tāpat kā tur nedrīkst būt teiksim idejiskais vegānisms, degrowth ideoloģija un komunisms.
IZM gan apgalvo ka teen star tur neesot:
/Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbildē apgalvo, ka, domājot par plānoto ģimenes vērtību un veselībpratības mācību plāniem, netika izmantota vietām Rietumos kā apšaubāma kritizētā programma "Teen Star" vai citas reliģiskas vai ideoloģiskas pieejas./
Pieaicinot konsultantus protams jāuzmanās, jo piemēram LU ir salīdis opus dei
/au ziņots, ka Latvijas Universitātē par pētnieku strādā no katoļu organizācijas "Opus Dei" nākušais Manuels Hoakins Fernandess-Gonsaless, kurš mēģina Latvijas izglītības iestādēs virzīt jaunus tikumiskās dzimumaudzināšanas materiālus. /
Ja šādi, tad OK:
/IZM solīja valsts obligātajā izglītības saturā nenostiprināt atsevišķu reliģisku vai ideoloģisku priekšstatu par ģimeni. Tajā paredzēts iekļaut tikai izglītības standartos un audzināšanas vadlīnijās noteiktās vērtības un tiesiski, zinātniski un pedagoģiski pamatotus sasniedzamos rezultātus./
https://jauns.lv/raksts/zinas/735595-pr
Nu nedrīkst būt kristīgās vērtības izglītībā, tieši tāpat kā tur nedrīkst būt teiksim idejiskais vegānisms, degrowth ideoloģija un komunisms.
IZM gan apgalvo ka teen star tur neesot:
/Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbildē apgalvo, ka, domājot par plānoto ģimenes vērtību un veselībpratības mācību plāniem, netika izmantota vietām Rietumos kā apšaubāma kritizētā programma "Teen Star" vai citas reliģiskas vai ideoloģiskas pieejas./
Pieaicinot konsultantus protams jāuzmanās, jo piemēram LU ir salīdis opus dei
/au ziņots, ka Latvijas Universitātē par pētnieku strādā no katoļu organizācijas "Opus Dei" nākušais Manuels Hoakins Fernandess-Gonsaless, kurš mēģina Latvijas izglītības iestādēs virzīt jaunus tikumiskās dzimumaudzināšanas materiālus. /
Ja šādi, tad OK:
/IZM solīja valsts obligātajā izglītības saturā nenostiprināt atsevišķu reliģisku vai ideoloģisku priekšstatu par ģimeni. Tajā paredzēts iekļaut tikai izglītības standartos un audzināšanas vadlīnijās noteiktās vērtības un tiesiski, zinātniski un pedagoģiski pamatotus sasniedzamos rezultātus./
28 Oktobris 2026 @ 18:47
Kas ir viltus zinātne
Te profesorei prasa kas ir viltus zinātne un viltus zinātnieki, lai viņa min piemēru.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/t
//Vēsturē ir gadījumi, kad cilvēki cenšas kļūt par zinātniekiem jeb dēvē sevi par zinātniekiem un kļūst par zinātniekiem, patiesībā tādiem nemaz neesot? Nu, tādi viltus zinātnieki.//
Viņas piemērs:
// Skaļākais, ko es varu pieminēt, bija Ķīnā pētnieks He, kas veica ģenētisku modificēšanu embrija šūnās, lai panāktu to, ka bērniņi, kas piedzims, būtu nejutīgi pret HIV vīrusa infekciju. Tas bija pilnīgi neatļauti, tas pārkāpa pilnīgi visas cilvēktiesību un zinātnes normas. Rediģēt embrija genomu nolūkā, lai panāktu kādas izmaiņas. Viņam par to bija liels sods. Bija starptautiski ļoti liela publicitāte šajā sakarā. Viņu tiesāja, un bija liels naudas sods un cietumsods.//
Piemērs ir galīgi garām. Zinātnieks viņš ir īsts, aplami ir likumi un greiza ētika kura viņu ierobežo.
Viltus zinātnieku un viltus zinātnes piemēri ir Benvenists ar "ūdens atmiņu", Šipovs un Akimovs ar "tprsionu laukiem", homeopātijas vispār un tml.
Tālāk intervētājs jautā to pašu:
/Bet tagad, ja ļoti ciniski es sacītu, ka zinātne tā vien ir?/
Un profesore atzīst, ka
//Mūs ļoti, ļoti regulē. Mūs pieskata. Īpaši pēdējā laikā attīstās zinātnes ētika. Gan par to, kā jāveic pētījums, gan to, kā jāuzglabā dati. Datiem par pētījumiem vienmēr jābūt pieejamiem, ja kāds vēlas ar tiem iepazīties. It īpaši, ja tie veikti par publisku finansējumu. Tad ir jāsaskaņo, piemēram, ja grib izmantot donoru paraugus. Ir jāiegūst šo donoru piekrišana, tur ir īpaša procedūra. Ja es gribētu veikt šādu pētījumu, man tas būtu jāsaskaņo ar Latvijas centrālo medicīnas ētikas komiteju, kura izskatītu, vai netiek pārkāptas cilvēktiesības, vai netiek pārkāptas informācijas un personas datu tiesības, un tikai tad es saņemtu atļauju, ka varu turpināt šo pētījumu. //
Bet šī nav zinātnes problēma, šī ir lieku ierobežojumu un aplamas politikas problēma.
Tālāk viņa saka kas ir šts zinātnieks:
//Jā, tas ir apliecinājums, ka tu esi zinātnieks, ja tev ir zinātniski raksti. Citādāk kā tu sauksies zinātnieks? Kur ir tas apliecinājums? Otrs apliecinājums ir piesaistītais projektu finansējums.//
Būtībā abi šie kritēriji ir labākajā ghadījumā netieši, zinātnieks iegūst zināšanas, cik rakstu un cik naudas - tas ir otršķirīgi.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/t
//Vēsturē ir gadījumi, kad cilvēki cenšas kļūt par zinātniekiem jeb dēvē sevi par zinātniekiem un kļūst par zinātniekiem, patiesībā tādiem nemaz neesot? Nu, tādi viltus zinātnieki.//
Viņas piemērs:
// Skaļākais, ko es varu pieminēt, bija Ķīnā pētnieks He, kas veica ģenētisku modificēšanu embrija šūnās, lai panāktu to, ka bērniņi, kas piedzims, būtu nejutīgi pret HIV vīrusa infekciju. Tas bija pilnīgi neatļauti, tas pārkāpa pilnīgi visas cilvēktiesību un zinātnes normas. Rediģēt embrija genomu nolūkā, lai panāktu kādas izmaiņas. Viņam par to bija liels sods. Bija starptautiski ļoti liela publicitāte šajā sakarā. Viņu tiesāja, un bija liels naudas sods un cietumsods.//
Piemērs ir galīgi garām. Zinātnieks viņš ir īsts, aplami ir likumi un greiza ētika kura viņu ierobežo.
Viltus zinātnieku un viltus zinātnes piemēri ir Benvenists ar "ūdens atmiņu", Šipovs un Akimovs ar "tprsionu laukiem", homeopātijas vispār un tml.
Tālāk intervētājs jautā to pašu:
/Bet tagad, ja ļoti ciniski es sacītu, ka zinātne tā vien ir?/
Un profesore atzīst, ka
//Mūs ļoti, ļoti regulē. Mūs pieskata. Īpaši pēdējā laikā attīstās zinātnes ētika. Gan par to, kā jāveic pētījums, gan to, kā jāuzglabā dati. Datiem par pētījumiem vienmēr jābūt pieejamiem, ja kāds vēlas ar tiem iepazīties. It īpaši, ja tie veikti par publisku finansējumu. Tad ir jāsaskaņo, piemēram, ja grib izmantot donoru paraugus. Ir jāiegūst šo donoru piekrišana, tur ir īpaša procedūra. Ja es gribētu veikt šādu pētījumu, man tas būtu jāsaskaņo ar Latvijas centrālo medicīnas ētikas komiteju, kura izskatītu, vai netiek pārkāptas cilvēktiesības, vai netiek pārkāptas informācijas un personas datu tiesības, un tikai tad es saņemtu atļauju, ka varu turpināt šo pētījumu. //
Bet šī nav zinātnes problēma, šī ir lieku ierobežojumu un aplamas politikas problēma.
Tālāk viņa saka kas ir šts zinātnieks:
//Jā, tas ir apliecinājums, ka tu esi zinātnieks, ja tev ir zinātniski raksti. Citādāk kā tu sauksies zinātnieks? Kur ir tas apliecinājums? Otrs apliecinājums ir piesaistītais projektu finansējums.//
Būtībā abi šie kritēriji ir labākajā ghadījumā netieši, zinātnieks iegūst zināšanas, cik rakstu un cik naudas - tas ir otršķirīgi.
27 Oktobris 2026 @ 23:30
Tīlam taisnība
Peter Thiel frames the intentional stopping or regulation of technological progress as the ultimate, modern manifestation of evil. In his philosophical writings and speeches, he argues that society’s shift from ambitious innovation (in the physical world of "atoms") to risk aversion and intense regulation is a catastrophic civilizational mistake.
https://www.aei.org/commentary/social-a
Vēl tāda nianse ka tā risku kontrole jau arī ir iespējama tikai tehnoloģiski.
https://www.aei.org/commentary/social-a
Vēl tāda nianse ka tā risku kontrole jau arī ir iespējama tikai tehnoloģiski.
26 Oktobris 2026 @ 08:55
Kāpēc ir jāpieskata visādas maiznīcas?
To mēs tagad Francijā, Spānijā, Itālijā utt redzam
https://jauns.lv/raksts/arzemes/734
/Palestīniešu atbalstītāju protesti ir izraisījuši grautiņus arī iepriekš citur Eiropā un pasaulē. Turklāt organizācijas, kas aizraujas ar galēji kreisām, uz komunismu tendētām idejām, ir aktīvas arī Latvijā. To vidū aktuāls ir arī atbalsts palestīniešiem, kas parasti izpaužas salīdzinoši vāji apmeklētās ielu demonstrācijās. Starp šīm organizācijām ir gan nereģistrētā kustība “Par brīvu Palestīnu” un tā dēvētā “Maiznīca”, gan arī politiskās partijas “Progresīvie” jauniešu organizācija “Protests”./
https://jauns.lv/raksts/arzemes/734
/Palestīniešu atbalstītāju protesti ir izraisījuši grautiņus arī iepriekš citur Eiropā un pasaulē. Turklāt organizācijas, kas aizraujas ar galēji kreisām, uz komunismu tendētām idejām, ir aktīvas arī Latvijā. To vidū aktuāls ir arī atbalsts palestīniešiem, kas parasti izpaužas salīdzinoši vāji apmeklētās ielu demonstrācijās. Starp šīm organizācijām ir gan nereģistrētā kustība “Par brīvu Palestīnu” un tā dēvētā “Maiznīca”, gan arī politiskās partijas “Progresīvie” jauniešu organizācija “Protests”./
25 Oktobris 2026 @ 14:39
katru reizi, kad redzu Riga IFF īsfilmu uzvarētāju, mazliet izbesos, ka es uzvarēju pēdējā gadā, kad nebija naudas balvas, un bija sācies Covid, un tāpēc manu simbolisko balvu - piespraudi man pasniedza Circle K šoferītis, kam gadījās braukt garām, svaigā gaisā, lai nebūtu jāelpo vienam otram virsū.
25 Oktobris 2026 @ 01:42
Nav tādas islamofobijas
Beidzam lietot kauninošus/ stigmatizējošus terminus:
https://brusselssignal.eu/2026/05/swedi
The Moderate Party minister told parliamentarians that the term risks equating legitimate criticism of religious doctrine or Islamist political movements with irrational hatred or “anti-Muslim racism”.
https://brusselssignal.eu/2026/05/swedi
The Moderate Party minister told parliamentarians that the term risks equating legitimate criticism of religious doctrine or Islamist political movements with irrational hatred or “anti-Muslim racism”.