Varbūt tev palīdzētu liela ķīmiska apstrāde.
No neirobioloģijas viedokļa, iemesls, kādēļ cilvēki nevar diskutēt neatdalāmi no savām sajūtām, ir tāds, ka emocijas ir nesaraujami saistītas ar to, kā smadzenes nosaka, kādu informāciju ir vērts atcerēties un kādu nav. Spēcīgas emocijas dod signālu smadzenēm: "Tas ir svarīgi, atceries to." Tas nozīmē, ka tie fakti, par kuriem tiek diskutēts, nav atdalāmi no emocijām, jo tās izraisa to, ko cilvēks nostāda pirmajā vietā. Vai tās ir bailes, riebums, naids, vai intriga, iedvesma, vai apziņa, ka konkrētais fakts var mainīt pasauli, ietekmēt apkārtējos, vai vienkārši vēlme izskatīties gudrākam, pārākam par apkārtējiem. Pastāv mīts, ka daudzi cilvēki nav emocionāli. Tā nav taisnība. Pat saistībā ar psihopātiem. Galvenā atšķirība ir uz kurām emocijām cilvēkam ir nosliece.
Emocijas ir neatdalāmas no cilvēka pieredzes. Ja nebūtu nekādu emociju, cilvēks principā nespētu neko daudz atcerēties. Kāpēc tev patīk atcerēties noteiktus faktus? Kāpēc tev patīk apziņa, ka tev ir taisnība? Jo tas tev liek justies labi. Tas ir fakts.