Sviesta Ciba |

silent wings (

sw) rakstīja,
@ 2008-02-11 22:42:00

http://klab.lv/users/lee/516360.html
Šis ir gada ieraksts, ja ne viens no bestākajiem ever.
Turklāt darbojas, ir pārbaudīts.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

cyrain
2008-02-12 00:45 (saite)

Dzīvot fiktīvai rītdienai, kurā būs labāk...

Nē, var jau būt, ka var. Var būt, ka var pat ilgi, un vienkārši mani kāds nolādējis ar racionālās domas neizslēdzamību. A varbūt vienkārši maratonists no manis nesanāk, man īslaicīgo adrenalīna vilni, ar kārtīgu atpūtu pēc tam.

Bet nē, kaut kādas nezin kad nākotnes labāk, kad 'kādreiz taču būs labāk' ir sasodīti viegli sevi izdzīt zem resursiem, kas tās nākotnes dzīvošanai vajadzīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	sw 2008-02-12 00:57 (saite)
	Var gan izdzīt. Ilgi jau tā nevajag domāt, tikai tad, kad tiešām nav nekā cita, kam pieķerties. Tā var visu dzīvi pad**st, gaidot to "labāk". (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

cyrain
2008-02-12 01:06 (saite)

Vispār tikko sapratu, kas man tik ļoti riebjas šai nostādījumā.

"Vajag tikai domāt, ka būs labi" absolūti ignorē stāvokli, kad tev vienkārši nav gribasspēka gribēt, lai būtu labi.

Nav rociņu, nedabūsi cepumiņu.

Tas ir tik sasodīti nežēlīgi akli ciniski, ka to grūti noformulēt vārdos. Ne jau tas, ka viss šķiet slikti rada problēmu. Tā kā reiz arī ir problēma, pie tam risināma laikam jau tikai netieši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

sw
2008-02-12 01:10 (saite)

Kad nav gribasspēka gribēt, lai būtu labi, tas jau ir cits stāvoklis. Pozitīvisma kultivētāji tomēr ir citā, priviliģētākā situācijā. Man ir grūti komentēt to "nav gribasspēka gribēt", jo tas ir pārāk tuvu tam dziļumam, kurā negribu līst. Kad nav gribasspēka gribēt, ir nepieciešams izdarīt izvēli, iet tālāk vai nē. Un tad attiecīgi pārstrukturēties... vai nepārstrukturēties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

cyrain
2008-02-12 01:25 (saite)

Priviliģētākā situācijā ir arī ar rociņām esošie, kad cītīgi runā par cepumiņu pieejamību neatkarīgi no roku un kāju garuma. Vīzdegunīgi priviliģēti un par savu gribasspēku nenoliedzami sajūsmināti un bieži vien katram satiktajam smuki degunā iebakstoši.
Tā nav asa robeža starp te ir viens, te cits stāvoklis.
Lai gan gribētos jau ticēt, ka ir tie 'viņi' - kam pilnīgi noteikti viss ir slikti un vispār, viņi nav gluži cilvēki - nu un 'mēs', tie pārējie, kam viss vispār ir kārtībā, vajag tikai gribēt.

Vispār jau tās dzelmes, kur var pamanīties ienirt, pirms kādi atrofējušies izdzīvošanas refkelsi tomēr sāk spārdīt kājiņas - atpakaļskatā tas pārsteidz katru reizi no jauna. Katrā ziņā pavēle 'domā par pozitīvo' tur neder. Jā, ir objektīvi pozitīvais -bet arī uz to sanāk skatīties tikai auksti atsvešināti. To subjektīvo siltumu ir jādzemdē pašam, spontāni. Un tas jā, tas vairo labo apkārt - bet ne jau kļūšana par pozitīvisma zombiju tur ko dara. Var jau smaidīt arī ar līdz asinīm sakostiem vaigiem - bet kā vārdā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	sw 2008-02-12 01:27 (saite)
	Subjektīvais siltums - that's it! To tikai no savām dzelmēm var paņemt līdzi, pārstrukturējoties iegūt. Forma un saturs kā divas dažādas lietas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	cyrain 2008-02-12 01:26 (saite)
	Ok, neņem ļaunā, ka tik drūmi, labi? Iekoda, un gribējās kaut ko atsvaram. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	sw 2008-02-12 01:27 (saite)
	:) paņēmi pa dziļo - arī to vajag. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	cyrain 2008-02-12 22:19 (saite)
	Bet savā ziņā tieši tik pat nepieklājīgi, kā tie, kas savu pozitīvismu nevietā māca. Šoreiz pat vairāk.Vienīgais attaisnojums-a-tāda-tak-ir-ciba. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: