Vispār tikko sapratu, kas man tik ļoti riebjas šai nostādījumā.

"Vajag tikai domāt, ka būs labi" absolūti ignorē stāvokli, kad tev vienkārši nav gribasspēka gribēt, lai būtu labi.

Nav rociņu, nedabūsi cepumiņu.

Tas ir tik sasodīti nežēlīgi akli ciniski, ka to grūti noformulēt vārdos. Ne jau tas, ka viss šķiet slikti rada problēmu. Tā kā reiz arī ir problēma, pie tam risināma laikam jau tikai netieši.