silent wings ([info]sw) rakstīja,
@ 2007-01-11 16:46:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:ruminations, self, useless

Последний вагон jeb nedaudz pēcpusdienas spama

Ir dīvaina, bet patīkama sajūta, kad tev pasaka, ka esi ielēkusi pēdējā vagonā. Man to pateica šodien, kad piezvanīju uz augstskolu, lai nokārtotu šādus tādus ar izglītošanos saistītus jautājumus. Pēc šīs telefonsarunas aizdomājos. Вы фактически запрыгнули в последний вагон. Mana dzīve dažu pēdējo gadu laikā ir balstījusies uz šādiem lēcieniem - darbā, mācībās, citās aktivitātēs... nu, varbut vienīgi ģimenes lietās ne, jo tur dominēja cita attieksme. Reizēm izdevās ielēkt tajā pēdējā vagonā, reizēm nē, citreiz nācās mudīgi prasties nost no sliedēm, lai izvairītos no nākamā sastāva, bet pārsvarā gan ir izdevies. Nezinu, no kā ir atkarīgs tas, ka vieni iekāpj savlaicīgi un ar jau iepriekš iegādātām biļetēm, bet citi skrien pakaļ vilcieniem un pielūdz Veiksmi. Tradicionāli būtu teikt, ka no (ne)spējas organizēt un organizēties, bet man reizēm šķiet, ka pie vainas drīzāk varētu būt zināma adrenalīna atkarība - varbūt pēdējā vagona pastāvīgie pasažieri pat gaida iespēju mesties pakaļ kārtējam vilcienam. Kaut kas tajā ir.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

jā, kautkas tajā ir:]
[info]alison
2007-01-11 18:12 (saite)
he, he, labs par to, ka pēdējā vagona pastāvīgie pasažieri gaida iespēju mesties pakaļ kārtējam vagonam!
uz mani tas attiecas pilnībā. nezinu vai tā ir atkarība no adrenalīna, vai vēlme pieredzēt to, kā pēkšņi brīnumainā kārtā viss saslēdzas tādā smukā ķēdītē un nokārtojas, vai vienkārši vājš gribasspēks..
bet jā, es esmu pēdējā vagona pasažieris pavisam noteikti...
man bija laiks kopš novembra atrast londonā darbu un dzīvesvietu, otrdien jābrauc, bet es tik tagad tulkoju cv:) un ir uz jautājumzīmi sarunātas naktsmājas pirmajām dienām:)
laikam jau tomēr tās ir ilgas pēc adrenalīna un piedzīvojumiem!
cheers!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

Re: jā, kautkas tajā ir:]
[info]sw
2007-01-12 00:22 (saite)
O jā, hello! :)

"vēlme pieredzēt to, kā pēkšņi brīnumainā kārtā viss saslēdzas tādā smukā ķēdītē un nokārtojas" - labi trāpīji. Tajā sajūtā ir kaut kas narkotisks - kad esi nolaidusies līdz situācijas bezcerīgākajam punktam un pēkšņi viss sāk risināties, soli pa solim, pat mēnešiem ilgi sasāpējušās lietas, un izmisums lēnām pārvēršas neticībā un tad mežonīgā priekā, tik mežonīgā, cik nu pārgurums atļauj, un apziņā, ka "nekad vairs". Hehe, jā, nekad vairs. Līdz nākamajai lejupslīdei, nākamajam izmisumam, nākamajai neticībai un priekam. Pastāvīgie pasažieri. :)

Lai Tev izdodas viss ar mājokli un darbu! Tas, ka Tu joprojām skrien pakaļ arvien jauniem vilcieniem, vismaz saskaņā ar manu haļavščicas loģiku ir drošs pierādījums tam, ka Tev veicas. ;))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?