Re: jā, kautkas tajā ir:]
O jā, hello! :)

"vēlme pieredzēt to, kā pēkšņi brīnumainā kārtā viss saslēdzas tādā smukā ķēdītē un nokārtojas" - labi trāpīji. Tajā sajūtā ir kaut kas narkotisks - kad esi nolaidusies līdz situācijas bezcerīgākajam punktam un pēkšņi viss sāk risināties, soli pa solim, pat mēnešiem ilgi sasāpējušās lietas, un izmisums lēnām pārvēršas neticībā un tad mežonīgā priekā, tik mežonīgā, cik nu pārgurums atļauj, un apziņā, ka "nekad vairs". Hehe, jā, nekad vairs. Līdz nākamajai lejupslīdei, nākamajam izmisumam, nākamajai neticībai un priekam. Pastāvīgie pasažieri. :)

Lai Tev izdodas viss ar mājokli un darbu! Tas, ka Tu joprojām skrien pakaļ arvien jauniem vilcieniem, vismaz saskaņā ar manu haļavščicas loģiku ir drošs pierādījums tam, ka Tev veicas. ;))