jā, kautkas tajā ir:]
he, he, labs par to, ka pēdējā vagona pastāvīgie pasažieri gaida iespēju mesties pakaļ kārtējam vagonam!
uz mani tas attiecas pilnībā. nezinu vai tā ir atkarība no adrenalīna, vai vēlme pieredzēt to, kā pēkšņi brīnumainā kārtā viss saslēdzas tādā smukā ķēdītē un nokārtojas, vai vienkārši vājš gribasspēks..
bet jā, es esmu pēdējā vagona pasažieris pavisam noteikti...
man bija laiks kopš novembra atrast londonā darbu un dzīvesvietu, otrdien jābrauc, bet es tik tagad tulkoju cv:) un ir uz jautājumzīmi sarunātas naktsmājas pirmajām dienām:)
laikam jau tomēr tās ir ilgas pēc adrenalīna un piedzīvojumiem!
cheers!