svesinieks ([info]svesinieks) rakstīja,
@ 2017-01-06 16:28:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mana identitāte

Šodien ieraudzīju ziņu, ka Baltijas valstu vēstnieki lūdz nedēvēt Baltijas valstis par bijušajām Padomju savienības republikām, jo tas neesot korekti - Baltijas valstis bija okupētas, tāpēc nebija nekādas PSRS republikas. Tas, protams, nav ļoti svarīgi, bet man derdzas šī bēgšana no sevis, it īpaši valstiskā līmenī. Man šķiet, ka exPSRS identitāte ir izteikti vērtīga, gan šaurākā, gan plašākā mērogā. 

 

Šaurākā - cilvēkam nonākot bijušajā PSRS telpā viss ir mazliet pazīstams - blokmājas, dakšiņas, graņonkas, tantes ar melni spīdīgiem BOSS tirgus maisiņiem un štovētu kāpostu/urīna smarža poģītī - tas viss joprojām ir ieausts post-padomju sabiedrības audeklā daudz vairāk, kā mums gribētos atzīt. Manuprāt, ar Lietuvu vai Igauniju (un arī ar Krieviju) tas vieno vismaz tikpat ļoti, kā ES un ģeogrāfiskais tuvums un izskaidro daudzu sociālpolitiskus fenomenus. Man šī kopības sajūta ir svarīga. Lai arī pats neesmu dzīvojis PSRS vai saskatītu tiem laikiem kādas priekšrocības - brīžos, kad cilvēki vairās Padomju mantojuma, man ir sajūta, ka viņi ko slēpj un izliekas labāki, kā ir. Ja godīgi, man šķiet, ka viņiem ir bail no tās savas personības daļas, kas pamana skaistumu pionieru kaklautos, grīdas lupatas smaržā, tējā no graņonkas un alumīnija katlā ar uzrakstu "Ēdiena atliekas". Es negribu noliegt neko no tā. 

Plašākā tvērumā - katra sarkanā zvaigzne, sirpis un āmurs, pamestais kultūras nams, piemineklis sarkanajiem strēlniekiem un kolhozu garāžu caurās logu rūtīs atgādina par to, cik pasaule ir mainīga un cik īsā laikā sabiedriskais diskurss ar visām tā vērtībām un uzskatiem var pavērsties citā virzienā un māca padomāt vai lietas, kuras pašlaik uztveram par svarīgām vienā brīdī nevar spēji mainīties. Vai nevar izrādīties tā, ka līdzās drūpošajām silikāta ķieģeļu kūtīm nedrups arī Eiropas Savienības informācijas birojs un jaunie rindu māju projekti, Pagātnes pieredze, kā aicinājums paļauties uz sevi nevis valsti, kas kā zināms neko labu nesola, vai labākajā gadījumā ir gauži nespējīga. Atgādinājums, ka lielu varu interešu krustpunktā mazais cilvēks tiks samalts starp vēstures zobratiem un diezgan droši izvliks īsāko no špickām. Atgādinājums, par to cik nedaudz ziemu un vasaru ir starp mums pašlaik un mūsu vectēvu pīšļiem Vidzemes augstienē.

 



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2017-01-06 19:31 (saite)
Cik ārprātīgi labi pateikts!
Nedzīvoju Latvijā jau seeen. Drīz būs ducis gadu. Pašai 40. Man nav sev jāpierāda, ka esmu eiropeiska vai rietumnieciska versus post-sovjetiska, jo esmu, jo dzīvoju rietumos. Un no malas labāk redzams, kad aizbaucu, ka Latvija ir tuvāk Krievijai un Bulgārijai nekā Vācijai un Francijai. Tā tas vienkārši ir. Un tajā ir arī savs šarms.
Šodien sabiedriskajā transportā atkal pļāpāju ar vienu džeku. Viņš ir no Krievijas. Nē, mūs nevieno ne romantiskas intereses (katram savas attiecības), ne kādas profesionālas vai ideoloģiskas saiknes. Mūs vieno vien tas, ka dzīvojam netālu, braucam uz/no darba +/- vienā laikā un KOPĪGA BĒRNĪBA. Mēs esam skatījušies vienas filmas, multenes, tad izgājuši cauri 90.to murgam un nabadzībai, izsitušies līdz savai dzīvei rietumos katrs savā ceļā un veidā.
Pēc tam atnācu mājās, izlasīju to ziņu par vēstniekiem un ... apvainojos. Apvainojos, ka atkal kā kaut kas nepareizs tiek noliegts tas, kas ir bijis un kas ir daļa no mums. Padomju bērnība ir daļa no manas identitātes, esmu dzimusi Latvijas PSR, nekaunos no tā, jo tā ir mana dzīve, kuru tagad politiski grib koriģēt. Tāpat skarbie 90.tie ir uzlikuši man savu zīmogu tāpat kā simtiem tūkstošiem manas paaudzes postsovejtu valstu cilvēkiem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]svesinieks
2017-01-06 22:07 (saite)
Jā, vai ne - satiekoties ar kādu no post soviet telpas ārpus LV var sajust teju vai radniecību. Pirmo reizi noķēru to sajūtu, kad biju Gruzijā, kur lai arī visam vajadzētu būt tik svešam un tālam - ļoti daudz kas, pateicoties dalītajai Padomju telpai, ir tik ļoti pazīstams, turklāt ne tikai taustāmas lietas, bet arī joki, savstarpējās attiecības un citas relatīvi netveramas lietas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?