stranger to you

wowow:

Ir pienācis laiks, kad iekārtas un mehānismi noklājas cits pēc cita. Te jau biju rakstījis, kāds čakars ir pierunāt virtuves meistarus atbraukt un nomainīt durvu pacelšanas mehānismus, vieglāk un ātrāk (pusgada laikā) bija pasūtīt 4 dažādus mehānismus amazonā (kādam nevajag dažādu modeļu pacēlājus?), mocīties pašam, dabūt kriku un beigās ar dievu uz pusēm kaut ko saķimerēt. Bet nu pienāca laiks trauku mašīnai, gods kam gods, vecais Electrolux nokalpoja 15 gadus lai arī ne bez 3d prinētētām plastmasas detaļām un vienas otras noliktavā pasūtamas komponentes, bet tomēr.
Jaunais Electrolux (protams, bez wifi) tika pasūtīts ar piegādi un uzstādīšanu. Par naudu. Meistars atbrauca stundu vēlāk kā solīts, strādāja ilgi. Visu pārbaudīja un aizbrauca. Pēc tam atklājās, ka savienojumi tomēr pil un godīgi sakot, lai arī man ir ļoti riebīgs raksturs, bet tomēr, tomēr, es labāk izvēlējos aizbraukt uz Depo, nopirkt jaunu ūdens pievada trubu un stellatslēgu (kas kaut kur bija noslēpusies) un visu sataisīt pašam vēl tajā pat vakarā, nevis padirst vēl pāris dienas pišoties ar Euronics.
Sad, sad, sad, sad šitueišn.

ulvs, posting in pajautaa:
Kādas dejas praktizē 40 gadnieki ar lumbar spine problēmām? Dejas ar partneri.

maya:
Šrilankā ir maizes tuktuki. Gan lielās pilsētās, gan ciemos un tālu laukos. Pa ceļiem un neceļiem tie izvadā klaipus un bulciņas rītos un vakaros. Un, lai cilvēki zinātu, ka viņi brauc, ka jāmeklē rokā pāris rūpijas un jāstājas ceļa malā, tiem tuktukiem ir skaļruņi, kuros skan tātā tātā tā tā tā - Bēthovena Elīzai. Diezgan sirreāli. Vaicāju vietējiem, kas tur skan. Viņi nezina. Bet kāds taču to izdomāja. Kādam tas bija svarīgi. Lai visā Šrilankā no rītiem un vakaros kopā ar maizi atbrauktu Bēthovens.

UPD
Izrādās nevienam tas nelikās svarīgi. MI atbild - Kad 2000. gadu sākumā Šrilankā strauji izplatījās tuk-tuki un pirmie mobilie tālruņi, maiznieki sāka izmantot trīsriteņus, lai pārdotu preces tālākajos ciematos un pilsētu rajonos. Lai pievilinātu pircējus (līdzīgi kā saldējuma mašīnas Rietumos), šoferi pieslēdza savus mobilos tālruņus pie skaļruņiem. Tajā laikā viena no visbiežāk sastopamajām un populārākajām iepriekš iestatītajām polifoniskajām zvanu melodijām (ringtoņiem) telefonos bija tieši Bēthovena "Elīzai". Melodija tik ļoti iegājās cilvēku apziņā, ka tā kļuva par universālu maizes simbolu visā valstī. Šrilankā šīs skaņas dzirdēšana nozīmē tikai vienu – klāt ir silts Roast Paan (plakanā maize) vai saldās Kimbula Banis (krokodilformas maizītes)

dienasgramata:
No noklausītā: pa vilcienu Jelgava - Rīga no viena gala uz otru auļo divpadsmitadīgi puikas, lec pāri pakāpieniem, smejas un jautā viens otram : “Tu cik apdēdi? Veselu?”