stranger to you

wowow:
Dienas ieraksts (mēs vēl šito te darām?)

teja:
She feels the world gradually slip inside her, first the streets, then the skyscrapers. As though from a distance she, herself, closes in on her body and slips inside herself. Her body glows, thickens, expands. But no, her body is the same. It is she who extends in all directions, who is both inside and outside her body. She feels present, feels visible in the world. She’s in the gestures of the body, in its movements. Her heart palpitations soothe her. She thinks of it as her guardian animal beating its wings inside her chest, soothing away the pain. She, the watcher, watches the inner dweller, and watches itself watching the others. She is full of people.

dienasgramata:
No reklāmas: “…un tad mana otrā pusīte nolēma mani iepriecināt.”

wowow:

Paradise otrā sezona paceļ šo seriālu jaunos augstumos. Strong recommend.

ilka:

Sāksim efektivizēt ar sevi.

Kā izrādās, es dzīvoju ļoti aizmuguriski veidotā ģimenē, kur aploksnes klīst viena pēc otras aiz vienas, otras un manas rokas, kas katra vēlas vairāk.

Bet vai vienmēr tā ir? - katra diena ir dota, lai veodtu šo dzīvi labāku.

Lai piepildās ar mīļo un maigo sajūtu!

dienasgramata:
No noklausītajām sarunām: "Tūlīt vasara jau cauri, vēl tikai līgo un viss!" (divi palīgstrādnieki ar pieclitrīgiem krāsas spainīšiem rokās vārtrūmes krēslā)

dienasgramata, posting in pajautaa:
Kur jūs pērkat vinila plates internetā, ja gribat ātri un lēti, un negribat atbalstīt Džefu Bezosu?

dienasgramata:
Smilšu skulptūru festivāls “Vieglas smiltis”

lavendera, posting in pajautaa:
Kurš ir labākais bezmaksas attēlu pārveidotājs? Ir kaudze pusgadsimtu senu fotogrāfiju, ko derētu sarindot interesantā projekcijā uzlabotus un varbūt animētus. Reimagine iekrāso nedabiski un animē kā zombijus, savukārt xphoto ļauj tikai vienu bildi dienā.

dienasgramata:
Aizmirsu jums pastāstīt: pirms kāda laika redzēju sapnī tādu sabiedrības iekārtojumu, kurā ir trīs veidu vīrieši - alfa, beta un meta.

teja:
“Beauty as armour
Keeps you just as hidden
as shame does”

asiize:
Laukumiņā kāds apmēram 10 gadus vecs zēns jautāja, vai es protot krievu valodu. Atbildēju, ka pārāk labi nē.
“Es tev iemācīšu, atkārto pēc manis - ma-ši-na!”

teja:
tu zināsi, ka tas ir beidzies, kad iestums zupu.
čīkstošus sudraba ratiņus ar kūpošu brīnumu,
garaiņus, kas vilina matērijā
un tad, lai tev pietur galvu
un lej iekšā pa vienai karotītei
un cenšas pierunāt atvērt acis
mākoņa apsēsto

dienasgramata:
Esmu jau vairākkārt sevi pieķēris pie tā, ka kādā jautrā kompānijā pasaku joku, un neviens nesmejas. Varbūt, nesadzird? Vai arī smejas, bet ne par manu joku. Vai arī iesmejas mazliet par manu joku, bet ne pietiekami. Un tad es ATKĀRTOJU JOKU VĒLREIZ. Tas ir drausmīgi, man ir tāds kauns pat atcerēties par to. Vai tas ir vecums? Dakter, es drīz miršu?

wowow:

Divas reizes divu dienu laikā iebraucām ES no Horvātijas robežpunkta, abas reizes nācās melot par vīna daudzumu bagāžniekā.

lavendera:
Dažkārt domāju – nu kāpēc es neesmu nopirkusi konkrētus drēbju gabalus vairumā visam atlikušajam mūžam.
Man ir bijis rievots T krekliņš specifiski oranžā tonī.
Tops ar garām piedurknēm un priekšpusē aizraujoši izvietotu mežģīņu zvaigzni.
Krekliņš, kuram stratēģiski izcili uzdrukāta pilsētas ainava ar debesskrāpju atspīdumu ūdenī, krūtis izskatās 2 izmērus lielākas.
Veļa, kuras tonis glaimo ādas krāsai kā neviens.
Un patlaban man (vēl) ir divi Monton T krekla tipa džemperīši (biezs, blīvs viskozes adījums no smalkiem diedziņiem), pieguļoši, ļoti īsām piedurknēm, ārkārtīgi patīkami pēc sajūtām un teicami pēc formas, biezi, neburzīgi, silda ziemā, nesviedrē vasarā, bet Monton ir sen bankrotējis un es galīgi nemāku atrast kaut ko tādā pašā stilā un, galvenais, materiālā.

lavendera:

Daudziem joprojām ir bailes no zobārstiem, kas velkas līdzi no deviņdesmitajiem, divtūkstošajiem gadiem.

(Man arī būtu bail, ja man trīsdesmit gadus vilktos līdzi zobārsts)

ilka:

Šodien jāstrādā no mentālā sāls apļa

pat pirksti kustās atpakaļgaitā pa tastatūru - kaut kāda smaga retrogrāda situācija.

jāpadzer kafija, jāaizminas pie Rudaka un pa ceļam jāsakrāmē mēbeles darbistabā, lai var uzelpot


58 - tad manam bērnam būs 18 = diez tas būs tikpat grūti kā šomēness?

vai tad jau es būšu nomierinājusies?

izgulējusies noteikti esmu pietiekami

dienasgramata:
Gribēju sakārtot māju. Izrādījās, tas ir full-time job.

wowow:

Visas tās Balkānu valstis Eiropas savienībā nevajadzētu ņemt kamēr viņi neiemācīsies vismaz nodalīt nesmēķētāju "zonas" (tāpat jau smird) restorānos.

virginia_rabbit:

mamma, kāpēc mēs dzīvojam tieši trešajā dimensijā?

ilka:

Es neko neatceros, man ir demences pirmās pazīmes un epilaptīvais šoks

dienasgramata:
No reklāmām: “ Dāvana, ko mamma patiešām vēlas. Izrādiet mīlestību ar Ceramic Apricot šajā Mātes dienā.”

ilka:

Skaidrs ir tikai tas, ka ulvs man teica, lai neuzbāžos ar savu realitāti - bet mums taču tā ir teorētiski viena un tā pati.</span>

virginia_rabbit:
amuse bush

teja:
the places where we abandon ourselves to be chosen

https://www.youtube.com/watch?v=cmMLVMyCqa0

ilka:

Neviens neko nekomentē, tas nozīmē, ka visiem ir:

A) Pilnīgi vienalga
B) Katram pašam sava realitātes testēšanas programma
C) Tu man virsū nebāzies - attieksmes jautājums


Tad jau šoreiz nav tik traki ar mani - 18 + 11 = 29 diennaktis Tvaika 2 un esmu gatava pavasara Detoxam un Ģenerālajai tīrīšanai vienatnē. Paldies ārstiem, ka šoreiz mani uzreiz ārstēja ar jaunākās paaudzes medikamentiem.

watt:
Pirms 20 gadiem: http://klab.lv/~watt/2005/04/30/