kaut arī žoels mani oficiāli ienīst, jo man vasaras prakse būs valstī, kuru viņš mīl vairāk par mani, tomēr pielauzu viņu mazliet parunāties ar mani, lai viņš saprastu, ka visādi citādi jau esmu tā pati vecene. beigās bija tā, ka viņš saprata, ka vispār vairs neesmu tā pati vecene. kad mēs dzīvojāmies amsterdamā, es biju totāla emocionālā miskaste, un vispār nesaprotu, kādā sakarā tāds cilvēks kā ž vispār ar mani draudzējās (oficiālā versija - jo var redzēt, ka dienās būšu ietekmīga un bagāta). lūk, šodien viņam vismaz piecreiz pateicu, ka man te iet baigi labi, un devu vismaz 10 iemeslu, kāpēc tā ir. to, ka izmaiņas ir ļoti nopietnas, viņš saprata, kad uzzināja, ka esmu sākusi arī nodarboties ar regulāru sportu (voljebals), kā arī to, ka visu laiku neņerkstu pēc latvijas (nopietni - te vēl neviens nezina, cik latvijā purvu). tajā mirklī viņš saprata, ka visi viņi "neticēsi, bet" amsterdamas stāsti ir pilnīgs nieks. tā vārds pa vārdam, joks pa jokam, līdz izshēmojām, ka īstenībā viņš maģistra darbu varētu izstrādāt faro, kas nozīmē, ka tad mēs atkal dzīvotu kopā kā vecajā labajā aprīlī. man jau tagad ir baigi labi, bet, ja iznāktu šitais, es no laimes pārsprāgtu.