alpu dakteris

29. Septembris 2032

22:15

kaut arī žoels mani oficiāli ienīst, jo man vasaras prakse būs valstī, kuru viņš mīl vairāk par mani, tomēr pielauzu viņu mazliet parunāties ar mani, lai viņš saprastu, ka visādi citādi jau esmu tā pati vecene. beigās bija tā, ka viņš saprata, ka vispār vairs neesmu tā pati vecene. kad mēs dzīvojāmies amsterdamā, es biju totāla emocionālā miskaste, un vispār nesaprotu, kādā sakarā tāds cilvēks kā ž vispār ar mani draudzējās (oficiālā versija - jo var redzēt, ka dienās būšu ietekmīga un bagāta). lūk, šodien viņam vismaz piecreiz pateicu, ka man te iet baigi labi, un devu vismaz 10 iemeslu, kāpēc tā ir. to, ka izmaiņas ir ļoti nopietnas, viņš saprata, kad uzzināja, ka esmu sākusi arī nodarboties ar regulāru sportu (voljebals), kā arī to, ka visu laiku neņerkstu pēc latvijas (nopietni - te vēl neviens nezina, cik latvijā purvu). tajā mirklī viņš saprata, ka visi viņi "neticēsi, bet" amsterdamas stāsti ir pilnīgs nieks. tā vārds pa vārdam, joks pa jokam, līdz izshēmojām, ka īstenībā viņš maģistra darbu varētu izstrādāt faro, kas nozīmē, ka tad mēs atkal dzīvotu kopā kā vecajā labajā aprīlī. man jau tagad ir baigi labi, bet, ja iznāktu šitais, es no laimes pārsprāgtu.

22:29 - dāvana

rīt rembo ir džimpārs, un es labi zinu, ka es dabūtu pa muti, ja man nebūtu dāvanas. man jau no sākuma bija skaidrs, ka vajag viņam uzdāvināt rembo plakātu, jo, pirmkārt, tāds vārds viņam rakstīts pasē, otrkārt, bērnībā viņa sīkā māsa viņam no sienas norāva rembo plakātu un to aizvietoja ar 101 dalmācieti. sāpes par šo zaudējumu rembo acīs redzu vēl aizvien.
tā devos uz lielāko veikalu šajā valsts galā, lai atrastu vietu, kur ir plakāti. atradu. tavu brīnumu - rembo plakāta tur nebija. parasti tajās klasiskajās plakātu kaudzēs ir vismaz muhameds ali, bet šoreiz nebija pat tā. toties bija dažādi džastini bīberi. tā nolēmu nopirkt džastinu bīberu. uzrakstu "justin bieber. never say never" aizsegšu ar kādu labu rembo citātu. iegādājos zeltītu lentīti, no kuras sataisīt ložu jostu, ko uzlīmēt virsū (tā kā man mājās nebiju šķēru, veicu ceļu cauri visai pilsētai, lai no kursabiedrenēm tās aizņemtos). vēl es labi zinu, kur rembo ir rētas un kādi automāti viņam patīk - to es uzzīmēšu. vēl tikai kādas vizmas belševicas dzejas rindiņas un viss gatavs.
Powered by Sviesta Ciba