vakar biju lnt priekšvēlēšanu debatēs. jāatzīst, ka nevienā koncertā, kuru esmu apmeklējusi sapņu fabrikā, nav bijusi tāda murcīšanās un grūstīšanās.
svarīgākais iemesls, kāpēc gribēju iet, bija pliners, kuram it kā vajadzēja uzstāties, bet laikam vakar bija tā diena, kad pliners pakaļā aitu plēš pilsētā, kurā piedzimst vējš, tāpēc viņa vietā bija ieradies mistrofanovs no mistrofanov`s master banda. kalniete bija sviests, jo atnāca ar zaļu segu, nolika to malā, tā arī neizmantoja, bet labāk būtu iedevusi man. paskatījos uz visiem purniem, secināju, ka tā tīri pēc sejas vissmukākie ir šķēle un ušakovs. visnesmukākā bija kalniete. pirmkārt, mana iedzimtā šovinisma dēļ, otrkārt, varēja kaut vai man paprasīt, ko vilkt mugurā un kā sataisīt matus (es apzinos, ka man tajā mirklī bija piesvīdušas drēbes un netīri mati, bet mani neviens nefilmē).
prieku sagādāja ne tikai pašas debates, bet arī zālē notiekošais, piemēram, orgasmiski "jā!!!jā!!" pēc katra šķēles teikuma. tas man ļoti atgādināja kārļa skalbes pasaku "kā es braucu ziemeļmeitas lūkoties", tieši to, kā kaut kāds vadonis stāsta, kā kaus cūku, tās tauki tecēs pār mūsu apaļajiem vaigiem un mums nevajadzēs celties augšā, lai ar pimpi pabakstītu debesis, un visu dzirdēto laimīgās zemes iedzīvotāji sagaida ar gavilēm un plaudē. iespējams, ka tā tur nemaz nebija, bet es domāju, ka bija.
protams, mazliet bija žēl visvalda lāča, kurš visticamāk neredzēja skatuves malā novietotos ekrānus ar sekundēm un līdz raidījuma beigām nebija izpratis debašu tehniku. no vienas puses - tas laikam ir normāli, ja cilvēkam ir 86 gadi (precīzi nezinu, bet gribētu zināt), bet sūtīt uz debatēm kādu, kas iežēlina publiku ir lameness of the north no partijas puses.
visvairāk man nepatika kalniete, pirmkārt, mana iedzimtā šovinisma dēļ, otrkārt, tāpēc, ka viņa nesmuki izskatījās, treškārt, tāpēc, ka viņa visu laiku atstaja aizvaintas kundzītes iespaidu un es čista jutos vainīga viņas priekšā par kaut ko.
gandrīz apraudājos (skaidrā), kad līdaka atvainojās mitrofanovam par jautājumu, vai mitrofanova master bands grasās atcelt pvn treniņbiksēm un semočkām, un sapratu, kāpēc mitrofanovam tāds uzvārds - viņš mani reāli padarīja mitru.
tā var jau dirst, ka šķēle no kukuļa tālu nekrīt, bet arī no runas mākslas nodarbībām pārāk tālu nav bijis, ko es kā jaunā, perspektīvā publiskās runas pasniedzēja vērtēju augstu. alekša māsīca mēģināja sacīt, ka tas viņu kaut kādā ziņā nepadara krutāku par citiem, kas ir pilnīgas muļķības, jo tas viņu padara krutāku par citiem runas spējas ziņā.
mīļākie joki bija lāča stāsts par konkrētiem skaitļiem, nevis progresivitāti, kā arī ušakova precizējums par to, ka tāds un tāds džeks, kurš kaut ko ne tā izdarījis, ir no pll, nevis no sc. un jautājuma nevietā noraidījums ar "sori" un rokas mājienu arī ir kruti. tiesa, šis mājiens nestāv pat klāt šķēles viena pirkta mājienam, ar kuru momentā var nogriezt vai uzgriezt savus reliģiskos fanātus, kas visticamāk pirms raidījuma ēduši viagru un šņaukuši amfiku. negribētu teikt, ka viens no viņiem bija jānis siliņš, jo, kad prasīju, kur palikušas maizītes, viņš neatbildēja, jo ar tik pilnu muti nav iespējams atbildēt, mute bija tik pilna, ka tajā nebūtu vietas viagrai.