es šodien pusdienās ēdu labi garšīgu matē saldējuma kokteili ar sliktu konsistenci. kaut arī man ir papisies attiecīgais salmiņš ar caurumiem, es tik un tā dzeru matē tēju, ar to arī viegli izskaidrojama mana šī brīža rakstelība un valodas izjūtas kvalitāte.

anete (viņai vakar (tumorov pa angliski) bija vārda diena) ar savu stāstu par neapķērīgajiem draugiem (http://klab.lv/users/likcepure/9023.html) mani iedvesmoja, un es nolēmu turpināt, jo mani neliek mierā ruksīša "un mēs to turpināsim!". tātad uldis, filips, artūrs, kārlis un mārtiņš. man viņi visi patīk, kaut arī daļa no viņiem pat nav geji. patiesībā es tikai vienu viņiem saucu vārdā - uldi. mārtiņu es saucu par džoannu, artūru - par ābolu, filipu - par mauku, kārli - par skaistuli. tā viņus saukšu arī turpmāk.

par to, vai uldis patiešām ir tik neapķērīgs, cik rādās, mēs vakar runājām ar aneti. iespējams, ka viņš īstenībā visu saprot, bet izliekas. un droši vien viņa pārpratumu pašam ar sevi skaits varētu būt tieši proporcionāls lietotā alkohola daudzumam. reiz viņš anetei teica, ka viņa ir savākusi viņa telefonu. ziniet, vecais joks ar vienādiem telefoniem. vakarā es aizsitu viņam īsziņu, ka pie anetes vēl aizvien ir viņa telefons. pēc pamošanās nākamajā rītā viņš vairs neko nesaprata par telefoniem un īpašniekiem, jo mana īsziņa uldi bija padarījusi ļoti tramīgu. tālab viņš nolēma piezvanīt un paprasīt, vai tad sanāk, ka pie viņa ir anetes telefons. telefona izskatus un īpašniekus es viņam skaidroju aptuveni piecas minūtes, līdz viņš saprata, ka tas ir joks, turklāt viņa paša joks.

neapķērīgo draugu sarakstā ir arī džoanna. kuivilp***2006 festivālā anete kopā ar džoannu un šādiem, tādiem indivīdiem, kuri šobrīd nav nozīmīgi (izņemot hariju), devās uz veikalu pēc alkohola. salacgrīvā bija pieejamas divas tirdzniecības vietas: veikals "elvi" un staķiks. tika nolemts, ka vienā no šiem tiks pirkts šņabis, otrā - uzdzeramais jebšu zapiņš kā to mīļi dēvē guntis ulmanis. ja nemaldos, galvenais iemesls pirkumu dalīšanai pa tirdzniecības vietām bija cenas - vienā no tiem šņabis maksāja lētāk, bet otrā - zapiņš. anete, harijs un pārējie āksti jau grasījās iet ārā no vienas tridz.vietas, lai ietu uz otru, kur norunāts pirkt zapiņu, taču viņu mierīgos soļus iztraucēja satraukts džoannas jautājums: "varbūt mēs varētu nopirkt sulu vai limonādi?"

agrāk man likās, ka skaistulis nemaz nav tik neapķērīgs, tikai grib, lai runā ne tikai par viņa nebeidzamo skaistumu, bet arī par viņa prāta spējām, kuras tatjana ždanoka dēvē par joku. taču vēlāk es sapratu, ka tas nav nekāds joks, bļe, skaistulis tāds vienkārši ir.
kad izklaides darbinieku koorporācija "roņazupa" rūpīgi gatavoja festivālu kuivilp***2006, mēs gana ilgi bijām savā personīgajā forumā apsprieduši to, cik jauki, ka tāds aldis ķemers mums par brīvu dod savu zemes īpašumu un tehniku. par brīvu, par brīvu, par brīvu. kad toms (tievs čuvaks ar normālu apķērības līmeni) bija sazvanījies ar aldi ķemeru, lai noskaidrotu šādus tādus sīkumus, viņš jau minētajā forumā ierakstīja, ka aldim ķemeram ir 4000 latu vērta tehnika (tā, kuru varēsi mizmantot par brīvu). skaistulis beidzot iesaistījās diskusijā ar jautājumu, vai mēs (kaut kādi 6 cilvēki) tiešām metīsim kopā tos četrus tūkstošus tehnikai.

par maukas neapķērību es nemaz nebiju iedomājusies, man acis atvēra frika, kad izstāstīju viņai stāstu par abām lauztajām kājām. izstāstīšu arī Jums. mēs (es, skaistulis, mauka, toms tievais un katrīna, kuru nepieminēšu vairāk, jo anetei viņa nepatīk) bijām sagrasījušies braukt dejot uz liepāju, uz fonteina pili. piektdienas dienā nolēmu izspēlēt pilnīgi stulbu joku, kuram taču vispār nedrīkst noticēt. piezvanīju maukai un teicu: "čau, f****, es girbēju pateikt, ka es salauzu abas kājas un uz liepāju nebraukšu." mauka pārprasīja: "ko?" es atkārtoju un uzdevu papildjautājumu: "man ir lauztas abas kājas. es uz liepāju nebraukšu. Tu brauksi?" tā vietā, lai pateiktu, kurš te ir īstā mauka un ka tas ir pilnīgi debils joks, viņš pārprasīja, vai tiešām abas. te vēl varētu rakstīt stāstu par astoņgadīgajām i love you meitenēm, kuras dzer, cik vien var, un visu pieraksta, vienīgi tas stāsts ir nesprotams rakstveidā.

par piekto neapķērīgo un ceturto tievo draugu es neko daudz nevaru pastāstīt, jo viņš drīzāk ir draugs frikai, kaut arī esmu ar viņu peldējusies no rīta jūrā, bet anete - ne. tāpēc par ābolu es tiešām neko nestāstīšu. šī ir brīva vieta Jūsu iztēlei.


lai līdz galam būtu skaidrs mans vērtējums, šeit ielikšu dažus topiņus, kuros būs sakārtoti šīs personības. lai sajauktu galvas nepiederošiem, atkal saukšu viņus vārdos.

tievuma tops:
1.mārtiņš (12 kg)
2.filips (20 kg)
3.kārlis (23 kg)
4.artūrs (29 kg)
5.uldis (450 kg)

"manpatīktirināt" tops:
1.kārli
2.mārtiņu
3.uldi (nekad neesmu tirinājusi, bet iedomājos, ka viņš varētu ļoti smieties, patīk)
4. filipu (nekad neesmu tirinājusi, bet viņš saprastu, kādu motīvu vadīta es tā rīkojos)
5. artūru (viņš ne vella nesaprastu)

skaistuma tops (baigi grūts)
1.kārlis
3.mārtiņš
2.filips
4.artūrs
5.uldis

vecuma tops:
1.uldis
2.kārlis
3.artūrs
4.mārtiņš
5.filips

dzērāju tops (sastādīts, ņemot vērā dzērājpunktus, kuru var iegūt, pierādot savu piedzeršanos ar dažādu intensitāti un daudzumu)
1.uldis
2.artūrs
3.mārtiņš
4.kārlis
5.filips

labestīguma tops:
1.uldis
2.filips
3.mārtiņš
4.artūrs
5.kārlis

vispār Jūs tagad drīkstat pasūtīt dažādu nosaukumu (tomujorku tops, fotogēniskuma tops, atbildības sajūtas tops utt.) topus ar šiem locekļiem, es apsolos salikt (nedrīkst tikai prasīt locekļu topu).

čau.