porno porno porno maukas, maucītes

(i pub drink/i you sex)

es šorīt no rīta nodomāju, ka ļoti stulbi, ka neatstāju pie ny kādu rīta tableti, bet gan savu žaketi. žakete daudz vairāk būtu noderējusi man un, pēc visa spriežot, sanāk, ka viņš arī ļoti gribētu spēlēt spēli "davaj maināmies!". kamēr es neesmu aizmirsusi, es pierakstīšu, ka pārgājiens ar ny ir kā pisties, tas ir kā spermas pilna mutīte. vispār man ar katru dienu aizvien vairāk un vairāk sāk likties, ka mēs abi kopā esam kā bīviss un batheds. meklējam normālus porno kanālus viņa miljarda sarakstā, bet, ja tur ir tikai viens basketbola kanāls, kādu porno mēs varam gribēt? tikai to, kas krīt no ai mutes, kura jau mazliet sāk izskatīties un runāt kā fonofesta pārpļERBājusies erbe. īstenībā viņa ir glābēja, jo piepīpēt viņai vajag tieši tad un tieši tā, kad mēs visi (izņemot pārpornojušos, guļošus indivīdus (pika lūdza, lai pamodinām, ja atrodam kārtīgu porno tv)) pēkšņi esam nonākuši uz ielas aiz aizlēgtām durvīm. skaidrs, ka neviens no iekšā esošajiem cilvēkeim vai nu necels telefonu, vai arī nebūs spējīgs runāt. turklāt ļoti vērtīgi ir nezināt sava dzīvokļa numberu. un tieši tādā situācijā ai milzu roka ver durvis, jo viņai gribas pīpēt un viņa nevar sagaidīt, kad mēs nāksim iekšā, bļe.

es nezinu, vai to zināt Jūs, bet es varu pateikt, ka tā the flaming lips dziesma, kas "yeah yeah yeah song", patiesībā ir "coco jambo" kavers. tur jādzied "jā-jā-jā-jā, jā-jā-jā-jā, jā-jā-jā-jā, koko džambo!". kārlis atkal ir vakara joku autors,  tālab tad, kad es palienu zem galda, viņš var kliegt: "palīgā, orālais!!!" kad es izlienu ārā, viņš secina, ka tas tomēr ir bijis dubultias orālais, tālab nobīstas un izdomā, ka pie ny neies. (vispār iešana pie ny praktiski nekad nav laba doma, bet tieši tāpēc mēs to darām). es apčakarēju kārli, viņš sēž ar manu bikšu galu galvā un bez vienas kurpes kājā, un vaska cimdiem rociņā (labi, tas bija joks, mēs taču zinām, kas kārlim vislaik ir rociņā). pats kļūst par roņazupas supergod, jo par tādiem kļūst tie, kuri dabū erbes kurpes. starpcitu kārlis ir tāds čuvaks, kurš nezaudē nevienā spēlē. nu, tikai basketbolā un tikai meitenēm. tāpēc jau pusgadu ir parādā krelles riņķītim. šeit vietā ir pārdomas par to, kurš ir foršāks:

a) kārlis, kurš kādu laiku ir pasēdējis ar mums, it kā visus pazīst, tikai "to jaunieti galda galā" ne. tad viņš piesēžas klāt šim "jaunietim galda galā" un prasa man,, kur tad ir riņķītis. lieki piebilst, ka "jaunietis galda galā", protams, ir riņķītis.

b)quizer (tāds čuvaks ar glāzīti) , kurš (pēc tam, kad likcepure  skaidro, ka astoņgadīgās meitenes (neviena nedrīkst būt trīne), kuras tagad savāc stilīgas pastkartes, rīko dzeršanas sacīkstes, lai noskaidrotu, kurš vairāk) prasa, vai sacīkšu reuzltāti tiek pierakstīti.

te var balsot, bet labāk, jau to darīt klātienē, paceļot roku.

ir ļoti grūti nokāpt pa kāpnēm, ja abas kājas ir lauztas, bet neko darīt - viņa jūt to tā. teorētiski man vajadzēja sāpēt dibenam (nē, nevis man vajadzēja, bet dibenam vajadzēja), jo man bija gay cowboy cepure, bet varbūt tas pat ir labi, ka nekā tāda nav, jo tagad es varēšu mierīgi atdoties tam, par ko es Jums varētu vairs neatgādināt, jo varbūt kādam tas kļūtu apnicīgi. ak, jā, un es te nerakstīšu, cik ļoti man vajag vienu konkrētu vīru, ar kuru runāt. viņu nesauc māris batars un noteitki nav tā, ka viņš ir prom uz nenoteiktu laiku. un noteikti nav tā, ka man šausmīgi vajag parunāt ar vienkārši lielisku vīru, ar kuru var runāt, runāt, runāt, jo dūdiņas nekad nesapratīs, tā ja. tā nav, tā nav, tā nav, jo, ja tā būtu, tas īstenībā būtu skumji. tad jau labāk ilgoties pēc ieiešaans vannā (ko pagājušogad es darīju katrreiz, kad aizgāju pie edgara rublovska uz masāžsesiju ar xiu xiu fonā).