alpu dakteris

21.11.30 15:54 - kā man iet dzīvē

izrādās, lai viss dzīvē ietu uz augšu, vajag tikt augstāk tīri fiziski. kopš tēvs man nopirka zābakus ar 8 centimetru augstu papēdi, viss ir mainījies. pirmkārt, mīļa drauga tēvs ir uzņēmies gādību par mani un pret manu nevajadzības sajūtu. otrkārt, visa pasaule ir kļuvusi tik romantiska, ka jau ielūdzu kārli uz savām kāzām nākamnedēļ. nav zināms, ar ko precēšos, bet skaidrs, ka kāzas būs, jo viss vienkārši uz to velk. pēdējo pāris nedēļu laikā uz ielas man mīlestībā ir atzinušies vairāki džeki. viens no tiem - trijās valodās vienlaicīgi. mārtiņš kalniņš gan uzskata, ka tas esot izmisums. nedomāju vis, jo katrs ir spējis pateikt, kas tieši manī liekas pievilcīgs: vienam patīk, kā es eju, citam patīk "blu skai očin harašo acis ti gudra smart", vēl cits apgalvo, ka esmu tik skaista kā staro rīga. tā kā neesmu ievērojusi, ka staro rīga būtu kas ļoti smuks, tad apmēram tā arī varētu būt.
kādu vakar vazājāmies pa mauku rajonu, nevarētu teikt, ka es redzēju maukas, jo man tomēr nebija briļļu, bet es zināju, ka viņas tur noteikti ir. prasīju kārlim, vai, viņaprāt, es varētu būt mauka. uzreiz arī norādīju uz to, ka man ir augsti papēži un īss mētelis. kārlis sacīja, ka diez vai kas sanāks, jo mana iecienītā krāsu gamma neesot gana uzrunājoša (wtf! sarkanā taču ir kaisles krāsa!). tā šķīrāmies (ko citu darīt pēc tam, kad man pateikts, ka prostitūcijai nederu? šķirties, protams!). un es devos uz autobusa pieturu pērnavas ielā. pulkstenis rādīja pusvienpadsmitus vakarā, un es biju vienīgais cilvēks pieturā. šo piecpadsmit minūšu laikā mani par mauku noturēja 3 mašīnas: piebrauca klāt, apstājās, bet pēc tam, kad pakratīju galvu "not gonna happen" ritmā, aizbrauca prom. skaidrs, ka mašīnas neapstājās citu iemeslu dēļ, jo citu iemeslu apkārt nebija, tikai es - visskaistākā! apstājās arī kāds kungs, kurš atvēra logu un apvaicājās, vai nevajag aizvest mājās. gribēju jau kāpt iekšā, bet tad atcerējos, kur stāvu - pērnavas ielā. tātad 15 minūtēs 3 mašīnas, kas gribēja mani pirkt, un viena, kas prosta gribēja vest kaut kādās mājās. kurš tieši te neder prostitūcijai?!
pēdējā laika romantiskākais notikums aizsākās ceturtdien, kad spēlēju ballīti i love you. viskrutākais cilvēks, protams, bija anete. cita anete man prasīja, vai šī anete ir mana draudzene. kad sacīju, ka ir gan, viņa teica, ka varot redzēt - viena otrai ļoti piestāvam. šī pati cita anete sacīja, ka man esot tik mazas pēdas, ka ir aizdomas par to, ka man nemaz neesot pirkstu. bet ne par to. ballītē bija viens pidarass. štrunts par to, ka viņš kaut ko bez jēgas dirsa - to mēs katrs pālī protam. vinš gāzās virsū pultij, nelīda nost, ņēma nost meitenēm dzērienus, beigās paņēma kaudzi ar maniem diskiem un gāja ārā no bāra. tad kāda meitene izglāba viņu no manas dūres, atņemot viņam diskus, iespiežot tos manās rokās un apsolot iet prom. jāpiebilst, ka tur bija apmēram 2 sekundes līdz otrajam vai varbūt trešajam kautiņam kroga vēsturē (šķiet, 7 gadi).
vakar ap desmitiem vakarā man zvanīja bruno. pilnīgi nobrīnījos (nejaukt ar nobrunošanos), jo parasti viņš zvana par ģēlu, nevis lai noskaidrotu, kā iet un ko daru. viņš sāka ar to, kā man iet, ko daru un kā gāja ballītē. tad pastāstīja, ka iepriekš aprakstītais pidarass esot atnācis uz krogu. neko neatceras, bet draugi esot stāstījuši, ka viņš uzvedies ļoti nesmuki, bet viņam nav ne jausmas, ko darījis. tikai zina, ka man viņš ir ļoti nepaticis kaut kādu visai obejktīvu iemeslu dēļ. tāpēc viņš atnesis šampanieti un rafaelo kā atvainošanās dāvanu man. štrunts (nejaukt ar strunci) par šampanieti, bet man nekad neviens džeks nebija uzdāvinājis rafaelo! rafaelo patiesībā galīgi nav garšīgs, un es nezinu, kam būtu jānotiek cilvēka galvā, lai viņš sev pats nopirktu šos saldumus, bet, tā kā esmu reklāmas upuris, tad esmu kļuvusi arī par šī romantiskā žesta upuri un ceļi man ir izpizģīti no vietas. kad bruno man šito izstāstīja, pie viena paprasīja, vai es jau raudu, jo ļoti labi zina, ka esmu tāda meitene, kas ir pārsitusi džekam lūpu (varbūt nezina konkrēto gadījumu, bet zina, ka es varētu), bet ir atbruņojama ar romantisku filmu klišejām.
beigšu ar to, ka ne reizi nebiju iedomājusies, ka armands fucking leimanis varētu ieteikt man mūziku, bet šī gada girl talk fucking albums ir zajebis.

• 2 pišas
• pisties

13.6.30 06:34 - astrobangas dzimšanas diena

ceturtdienas naktī mētra piemetās pa divi deviņi, lai nākamajā dienā būtu paģiras un līdz ar to nebūtu uztraukuma par vakaru. mētras plāns izdevās, kaut arī piektdien šis plāns vairs nemaz nelikās tik labs. turklāt tas nāca ar apziņu, ka katrā no mums snauž struncis. es vismaz tēloju, ka neuztraucos, vai arī tiešām neuztraucos, un svētki sākās mirklī, kad satikos ar tomu, lai dotos uz astrobangas un vakara sesijas kopīgo raidījumu, kuru nokavēja gan pips, gan mētra, tā liekot mums ar t čivināt divatā tik mīļi, ka varētu rasties iespaids, ka dziesmu laikā sūcamies. tā kā mums strādāja tikai viens open mike, tad visi četri pilnā sastāvā sēdējām uz vienas laktas un bijām pupsiki, kas balvas dod par to, ka piezvana un mums pasaka, ka esam smuki (there ain`t no tits on the radio, ja kas). pielabojām pēdējo puci un tipinājām uz krogu, kur mūs sagaidīja čipsi, džastins bībers un ziedi. vismīļākie ziedi, protams, bija no kāda nepazīstama džeka, ar kuru tagad esam iepazinušies un iesim uz seksu un lielpilsētu, lai iepazītos vēl labāk. ringusa hardcore sets man lika YEAH! YEAH! YEAH!, tāpēc man spranda sāp vēl aizvien, bet sirdi silda apziņa, ka tā notiek arī skaistiem cilvēkiem. es dievinu dzimšanas dienas, jo tad bez īpašiem paskaidrojumiem un pieteikumiem var bučot smukus džekus, kuru šoreiz bija ļoti daudz. tik daudz, ka, ja visu terases publiku sadzītu iekšā, bāram uzrastos vīles un tad tās saplīstu. kristapam bija taisnība par to, ka dīdžejam, kurš nedejo, nevar uzticēties, un, tā kā kačka tovakar nedejoja, nebija brīnums, ka pēkšņi viņš un viņa solījums uzspēlēt bija pazudis. pipam arī bija taisnība par to, ka labas grupas jāmeklē, googlē rakstot atslēgvārdus "good bands".

pulksten piecos ballīte risinājās pilnā sparā, bet, tā kā mums palika pieci gadi, loģiski, šādā pulksteņlaikā bija jābeidz. paņēmām ziedus un iznācām ārā no kroga, kur terase mūs sagaidīja/pavadīja ar aplausiem. jutos kā barbara streizande. kaut arī nekas vakara beigās neliecināja par to, ka uz mājām iesim kopā ar konfektēm no plakāta, beigās tas likās tikai pašsaprotami. pompam un piemiņai parakstījāmies uz plakāta, bet sandrai tas bija jādara divreiz, jo pirmoreiz tas bija pārāk sīkumaini. iedzērām citā bārā pusmutīti viskija ar kolu, par ko nesamaksājām, un devāmies lēkāt pa gultu pie saktas. jā, to pašu, kas domāta dzēruma izgulēšanai, bet tobrīd mums likās, ka "izguli dzērumu" un "piedzēries lēkā pa gultu" ir teju viens un tas pats. konfektes kļuva par varoņiem, jo pačurāja pie valdības ēkas durvīm, bet mēs atkal kļuvām par mata tiesu daiļākas, jo ir tāds vecs ticējums - ja aizklāj seju ar ziediem un esi vienā bildē ar kompetēm, tad izskatās zajebis. ceļš no kroga līdz matīsa ielai mums aizņēma 3 stundas, jo vajadzēja nofotogrāfēties pinīgi visur, un šajā kultūras mantojuma glābšanas operācijā tika iesaistīti visi garāmgājēji. tas bija sapnis.

pārmainot ballītes drēbes uz gulēšanas drēbēm, krūšturī atradu 8 alus žetonus (par vienu alus kausu dod 1 žetonu, par 10 žetoniem dod kino biļeti. tajā vakarā es alu nedzēru) un 2 latus. no rīta zem spilvena atradu lord of the rings dvd, kā arī atzvanīju eglītim, kurš manā telefonā bija atstājis četrdesmit piecus neatbildētus zvanus pēc tam, kad biju viņu informējusi par to, ka viņš ir suns. lai cik tas pārsteidzoši nebūtu, eglītis sacīja, ka esot jābrauc pie dabas, piedāvājums tika nekavējoties pieņemts. carenē krastiņš nodemontrēja tik labu fitnesa kluba reklāmu, ka stendzinieks nodročītu. liene ar tomu aizbrauca pie omes, atstājot mūs pie jūras. arī mēs kādu gribējām kaut kur atstāt, tāpēc atstājām krastiņu, guļot zemē, un paši aizgājām aizvējā. kad nācām atpakaļ, krastiņš bija uzvilcis smilškrāsas triko, tāpēc nemanījām viņu un samierinājāmies ar to, ka mūsu ir par vienu mazāk. bijām trijatā ar mētru un eglīti pavadījuši 4 stundas, kuru laikā tikai ņirdzām un čilojām. eglītis paziņoja, ka viņam nekā nav, tikai kārkli, bet viņš var dabūt jebko. piemēram, tādas meitenes kā mūs ar mētru, viņš var dabūt vienā setā. vienā indie experimental setā. pēkšņi sapratām, ka drīz vējš aizpūtīs mūsu mozgu paliekas, tāpēc nāca vēl sāpīgāka atklāsme par to, ka nezinām, kā tikt prom no turienes. bet, tā kā esam gudri un skaisti, drīz vien jau bijām rīgā, kur šarms mūs aicināja ciemos, īsti vēl neapzinoties, ka tie 3, kas ir ar mums, nav pārāk pazīstami cilvēki. skaisti un gudri gan. maidzīte mums deva ļoti garšīgu lazanju, kurā man vislabāk patika pipariņi.

mārtiņš ballē bija papisis brilles, kuras tā arī nav atradušās, vismaz ne krogā. es visu, ko esmu gribējusi dabūt, esmu dabūjusi vai gandrīz dabūjusi, un ar katru stundu man liekas, ka, sakot, ka šī ir bijusi krutākā dzimene pasaulē, alīnai ap ir bijusi taisnība vai vismaz uz to pusi.

• 7 pišas
• pisties

1.5.30 15:49

tas, ka šorīt uz ielas ieraudzīju džeku tīģera kostīmā, atgādināja vakar biju mazliet ieķemmējusi un, ja no rīta jātaisa reportāža par bloody robotiem, tad cilvēks mēdz nonākt pie atklāsmes, ka dzīve - tas nav rožu lauks. rožu lauks, protams, ir i love you, jo mēs varbūt atnākam kā bomži, bet aizejam kā uzvarētāji, jo, kaut arī ābols no ābeles tālu nekrīt, toms bija aizkritis diezgan tālu no savas ābeles - bruno, kurš varbūt bija ķitē, jo pirmoreiz mūžā lietoja tādus vārdus kā "mēsls" un "lezbe", bet tomēr braši turējās līdz ballītes beigām, ko nevarētu teikt par viņa brālēnu tomu. mierīgi un līdz galam izšķīros ar sniķeri, un visam bārma 45 reizes atkārtoju, ka neesmu nekāda lezbe. atkārtoju ne tikai es, bet arī apkārt esošā publika. ļoti iespējams, ka ag<3ris uztaisīja lētu triku "mana pēdējā darbadiena", lai tikai no meitenēm dabūtu milzīgu puķu pušķi, bet ļoti labs triks - galu galā man daudz vairāk rūp agra pēdējā darbadiena krogā, nevis toma pēdējā darbadiena radio, jo es taču radio nemaz neklausos, bet uz krogu eju gan. vakar mētra beidzot izsitās, viņu pamanīja ievērojami dīdžeji (egons reiters un westbam), jo viņa vislabāk paņēma ballītes grožus savās rokās. ceļā mājup redzējām, ka parkā guļ kāda meitene. nolēmām noskaidrot, vai viss labi. tikko kā piegājām klāt, viņa pielec kājās un sāka skriet. pēc mirkļa atkal viņu panācām, jo viņa bija pastājusies un slēpās no mums aiz koka. kad bijām jau klāt, viņa atkal sāka skriet. es gribētu kādreiz uzspēlēt kārtīgu diseni tādiem ripiniekiem.

• 1 pišas
• pisties

3.4.30 07:05

-šmigu nepārdošu.
-es taču parādīju dokumetus.
-man pohuj. pārāk ātri rādīji.

šorīt ar mētru spriedām par to, ka, ja agris mums visu laiku buzītu virsū, vai mēs būtu tikpat laimīgas uz viņu un kādreiz paliktu pie viņa. mētra kaut ko muldēja par pretreakcijām vai erekciju, īsti neatceros. es gan saku, ka es būtu ļoti laimīga, jo kas gan var būt labāks par "es tev kaut ko teicu? es ar meiteni runāju!"! nu, noteikti daudz kas varbūt labāks, bet es točna zinu, ka sūdīgāk ir skatīties ar izbesītu skatienu un teikt, ka divi latiņi, nevis septiņi sešdesmit, bļa. lai Jūs līdz galam nesaprastu, ko muldu, pievienošu bēdīgāko dziesmu pasaulē, kam nav nekāda sakara ar šodienu vai vakardienu, jo vakar mūsu paģiru poēzija bija augstā līmenī. dziesma re ku: http://yy.lv/download.php?f=119108

• 2 pišas
• pisties

20.2.30 07:52

vakardien jau ierados krogā ar apziņu, ka spēlēt es negribu, bet tā nu ir, ka prieks ir prieks, skumjas ir skumjas un citreiz ir jāstrādā, kad to negribas darīt. vakar man nepatika viss. no sākuma nepatika tas, ka bārā strādā agris, jo man viņš nekad nav licies mīļš un sirsnīgs, un tāds, ar kuru varētu pļāpāt pie bāra letes. mana nepatika pret pasauli tikai pieauga, kad saņēmu sauv pirmo cockteili - redzēju, ka iekšā samestas kaut kādas zarazas, bet detalizētai satura izpētei nepievērsos, vien secināju, ka tas ir nepiedodami salds. mētra ar objektīvu skatu uzreiz noteica, ka vainīgi ir cockteiļu ķirši. paskatījos - WHAT DA FUCK (šarma balsī) - kādam jābūt dalbajobam, lai manā glāzē ieliktu cockteiļu ķiršus??? bet tas nebija vienīgais, kas man besīja. besīja, ka lien pie pogām un maina dziesmas, kamēr aizeju līdz tualetei, besīja, ka izdara secinājumu, ka ar kaut kādu džeku jau noteikti būtu bijis sliktāk, kaut arī spēlēšana ar kaut kādu džeku nemaz nav dzirdēta. besīja teju visi, kas ieradušies, izņemot rižiku un romānu, kura purnu es jau sāku atcerēties. labi, bija mazliet vairāk nebesījošo cilvēku. piemēram, džeks, kurš paprasīja, lai uzlieku arminu van burenu. uz pārējiem skatījos ar diezgan lielu riebumu, jo varbūt es neesmu smuka, lamājos un nevaru vien izvēlēties bakalaura darba tēmu, bet man vismaz ir dziļi paslēpta morāle. dziļi paslēpta, lai to tik viegli nevarētu sasmērēt. vakar ar kristapu ozoliņu sapratām, ka MŪSU DZIESMA ir el guincho - antillas (banana clipz remix), jūtu, ka mūsu attiecībām ir nākotne. te jāpāriet pie citām attiecībām ar nākotni - vakar pirmoreiz redzēju sirsnīgu agri, tādu agri, ar kuru gribas pļāpāt, kad sēžu pēc pēdējās dziesmas uzlikšanas. agrim beidzot izdevās atkausēt sirsniņu, viņš atvainojās par vakara sākumā pieļauto kļūdu ar cockteiļķiršiem, sacīja, ka tie nav pielikti aiz ļauna prāta. vēl palūdza, lai paliekam vēl kādu mirkli, lai vismaz ir kāds, ar ko parunāties. agris uzvedās ļoti mīļi, tāpēc var uzskatīt, ka es viņu vairāk nesaukšu par odu un par cockteiļiem neteikšu WHAT DA FUCK arī tad, ja tie būs mazliet neizdevušies (bet vairs nebūs, jo pastāstīju, kas ir būtiskākais elīnas kolātes cockteiļos). beigās tika izsisti korķi (bet neviens no tiem nebija korķis, uz kura ir uzkāpis šarms), un pilnīgi noteikti pirmoreiz mēs sēdējām pilnīgi tumšā krogā. otrā galā sēdēja divi citi cilvēki, ar kuriem šarms visu laiku meklēja kašķi. viņiem bija tīņu stress, bet mums ar šarmu, maidzīti un mētru bija trīsdesmitgadnieku čils. šarmam bija arī plāns, ko viņš darītu, ja gadījumā līva apvemtu viņa kāju - viņš ievemtu līvai mugursomā, kabatā, apvemtu mēteli un pašai arī tiktu. tad viņi būtu kviti. viss pasaules labākais rums atradās šarma mazā aliņa glāzē un viņš godam stāvēja korķa sardzē.
pēdējais, ko redzēju pirms pamošanās šorīt, bija bruno ar ziediem manā dzimšanas dienā. tiešām ceru, ka tāda būs mana dzimšanas diena. bet nu jātaisās uz odrijas hepbernas dzimšanas dienu, bet pirms tam - aiziešu uz mežu paskatīties stirniņas

• 6 pišas
• pisties

11.2.30 16:25 - belij roži

omg omg omg pirmdien es braukšu uz grindeksa notekūdeņu attīrīšanas staciju, bet pirms tam jāpasaka, ka mētra dirš par to, ka vakar bijuši tikai trīs dj kaujas (grēviņš+mētra, preimanis+kolāte, roze+upinice), jo bija arī volfa pret volfu, bet, tā kā volfs neieradās, volfa automātiski uzvarēja, bet vakara labākais dīdžejs bija ringusa vecākais dēls mārtiņš, kriminālajās aprindās saukts arī par vidējo ringusu. vidējais ringuss ne mirkli neapjuka, kad nostājās pie tēva disku kofera, uzreiz zināja, ka trīsreiz gribēs nospēlēt nirvanu, tad edgaru liepiņu un tad metallicu. kad mēģināju viņam ierādīt, kā lietas jādara tīri tehniski, viņš smalki paņēma nost manu roku no pogām un nolika to maliņā. vai es minēju, ka šim dīdžejam ir pieci gadi? viņam ir arī mazais brālis, saukts par mazo ringusu (2 gadi), kurš ļoti labi dejo un tad, kad tētis viņu grib pakot un vest mājās, tad viņš uzstāj,ka vajagot "vēl mazliet mūzikas" un atnāk uz vēl vienu deju. vakar bija jādīdžejo visiem, drīz mēs ar mētru dibināsim marie n dīdžeju skolu, jo sapratām, ka tīri labi protam visu iemācīt. pirmais, ko apmācījām, bija ivars - astrofans, kurš i love you piektajā dzimšanas dienā esot ar mani runājis. uz manu jautājumu, vai sarunas mirklī esmu izskatījusies pēc cilvēka ar pilnu sajēgu, viņš atbildēja:"nu, kā parasti." vēl mēs bijām krogus maukas, bet šī vārda visabākajā nozīmē - rūpējāmies par to, lai visi būtu atpūtušies un padejojuši. tā rezultātā daudzi pirmoreiz mūžā redzēja, kā dejo dace volfa, bet struncis dejoja pirmoreiz kopš devītās klases. protams, ar mani. vēl lepna biju par deju ar bruno, bet citi lepojās par to, ka esmu dejojusi ar miljonāru. katrā ziņā man obligāti ir nepieciešams partneris, jo citādi es mētāju rokas pa gaisu, un vakar ar roku iekrāmēju kādam zēnam pa plecu tā, ka šodien devos uz traumpunktu. lielie plenči mētra, erbe, struncis, zilgalvis un vislielākais plencis gorans bāru pameta ap pieciem no rīta, bet pirms tam paguvu izspēlēt joku "goran, ielej divas baltas kafijas (skaļi)!! piešauj kaut kādu šmigu, bet nevienam nesaki(čukstus)!". kad vilkāmies mājās, apzinājāmies, ka esam ierāvušas, bet šķita, ka neesam izdarījušas neko debilu. protams, mums neienāca prātā, ka debila varētu būt iegāšanās edgara istabā, kur guļ aktieris un brutāla modināšana, kliedzot: "eu, aktieri! celies augšā jāiet pīpēt!" aktieris arī piecēlās un nāca. kas tas par aktieri? tas ir daces izpildītais pienākums - rezerves štuceris, kas tiek ciemiņu meitenēm. ar to man bija jāguļ kopā. pirms miega noslēdzām līgumu par to, ka, ja kāds kādam lien virsū, tad nevajag satraukties. no rīta daces štuceris mūs atrada apskāvušos. domāju, ka ar daces štuceri un aktieri varēsim būt labi draugi, jo viņi neņirgājas par ainu matīsu. ja ņirgātos, es tūliņ pat būtu ķērusi pēc brillēm, lai ieskatītos acīs tādiem cilvēkiem, bet es čista nevarēšu ieskatīties acīs šovakar bruno, jo viņš tās slēps aiz spoguļbrillēm, lai neviens neredzētu, kā viņš blenž uz manu un at ease kontaktu.

• 4 pišas
• pisties

12.12.29 12:26

vakar mirklī, kad krievi filmēja andrjušas klipu, bārā i love you ieradās izteiksmīga nelaimes čupiņa kolāte, kura bija mēģinājusi uzlabot sev omu, iegādājoties galda spēli par boniju un klaidu. to, protams, bija manījuši elīnas puskursa biedri un mēģināt viņiem iestāstīt par savu valdīšanu pār spēlēm, nevis otrādi, nebija iespējams. no sākuma elīna krogā pavadīja vienu stundu, domājot, ka tūliņ jāiet prom, bet, ai, cik labi, ka tā nenotika. kādā mirklī ieradās gunča un atis (iepazināmies otro reizi, bet tas normāli, jo ar gunču pirms tam bijām iepazinušies reizes 40). dzīves skatījums uzreiz ieguva citu nokrāsu, kad tiku uzlūgta uz gunčas neprecēto cilvēku ziemassvētku ballīti, kur cilvēki ēd vienu vai divas, vai trīs vistas. tad arī ilgi nebija jāgaida, līdz krogā ieradās uldis ar savām platēm un anete ar kristīni, un rubli. vēl neilgi pēc tam krogā ieradās arī policija, patiesībā ieradās vairākkārt. paredzams, ka nākamreiz viņi ieradīsies piecreiz, bet jaunajā gadā nemaz neies prom un paliks ar mums ballēties, tas izlemts jau tagad, kaut arī smukais jaungada plakāts, kura anotācija pierakstīta man uz rokas, vēl nav gatavs. tāpat uz rokas stāv pierakstīts kas šokējošs - ja eltons džons būtu dzimis latvijā, viņu sauktu par valdi vasarnieku. labi, ka es vispār māku rakstīt, jo, ja es nemācētu uzrakstīt ielūgumu, tad vakar nebūtu ielūgusi at ease uz savu ceturtdienas ballīti. tas ir liels prieks arī ringusam, jo arī viņš nezina, kas tas tas tāds. vakar turpināju iesākto - darīt lietas, kuras iepriekš nav darītas. piemēram, atskanot "fuck forever", rublim reizes 7 skaļi paziņoju, ka kolāte pie dohertija nedejo, bet beigās atdevos uz deju grīdas. vakar es sapratu, kas ir dzīve - kārtīgi izballēties tā, lai būtu iemesls šorīt doties uz smuko kleitu tirgu, jo tagad, kad zinu, ka būs at ease, ir pilnīgi aizliegts pašai ierasties klasiskajā ābolu kleitā. un ballei jābeidzas tieši tā, ka kroga īpašnieks mirklī, kad jau kāpju taksī, piespolē klāt un saka: "hey, mazā, varbūt man Tevi aizraut mājās?" varbūt arī

• pisties

5.12.29 15:12

kad devāmies pa čakeni uz verīgu, uz stabu un čakenes stūra rotēja kāds piedzēries vīrs (pa braucamo daļu). varētu sacīt, ka viņš bezmērķīgi klīda pa šo krustojumu. kad ieradāmies krogā, priekšā stāvēja vīrs, kuru nosaucām par taisno. ja citi cilvēki stāvēja tā, ka viņu ķermenis ir perpendikulārs grīdai, tas ir ķermenis un grīdas virsma veido apmēram 90 grādu leņķi, tad taisnais bija ļoti jauki pieliecies uz prieksu, veidojot apmēram 70 grādu leņķi ar grīdu. pats jaukākais bija tas, ka viņš bija taisns. vakara beigas gan taisno nogurdināja, viņš bija apsēdies atvilkt elpu, bet pie galda iemiga. taisnajam bija liela loma mūsu deju kustību izvēlē. vislielākā loma vispār bija gunai, mednim un taisnajam. šarms gribēja daci uzlūgt uz lēnu, bet šarms nav romaņķika, šarms ir izsitējs, mēs arī, jo, kad kāds kungs pietiekoši skaļi, lai arī mēs dzirdētu, paziņoja, ka toms grēviņš sūkā dirsu, devāmies ar šo kungu aprunāties. vienā pusē viņam apsēdās dace, otrā pusē - šarms, priekšā nostājos es, tādejādi aizškērsodama glābšanās ceļu. dace sacīja, ka man ir bijusi ļoti dusmīga sejas izteiksme. es atcirtu, ka šajā dzīvoklī taču visi ir gājuši kādā teātra studijā. un nav kropļi.

• 2 pišas
• pisties

5.12.29 12:52

vakar kā skaists, skaists pārsteigums ierados uz edgara dzimšanas dienas vakariņām un savaņģoju daci jaunupi doties uz toma un medņa diseni. ar daci divatā mēs nekad nekur neesam gājušas, tāpēc jau no sākta gala bija skaidrs, ka vakars būs ļoti interesants un jaunu atklāsmju pilns. jau vakara sākumā mednis bija pilnīgā pimpī un visu laiku stāvēja špagatā, un droši vien, ja es būtu teikusi, ka esmu grēviņš, viņš ticētu. rumkolas par diviem latiem glāzē lija uz nebēdu, beigās mums tika izrakstīts rēķins uz dullo par summu, kas tīri teorētiski nemaz nebija iespējama, bet par to sākām domāt, kad bijām jau prom. un, protams, šī summa bija mazāka nekā vajadzētu būt. mēs ar daci dejojām kā guna, beigās es pat iemācījos to gājienu līdz lejai, ik pēc laika sprīža arī uzlecām medņa špagatu. i love you bija pilns ar bērniem un mēs čista bijām vienīgie normālie cilvēki tur. un tikai pēc dejām mēs sākām iepazīties ar zēniem. mednis bija šokā par to, kā dace "visu zina", tāpēc nosprieda, ka viņa noteikti strādā kādā pr aģentūrā. mednis ir arņa medņa dēls. neilgi pēc iloveyou ballītes beigām uz trijām sekundēm ieradāmies pērlē, kur sveicinājām šo medni, arņa medņa dēlu, bet viņš vairāk mūs neatcerējāmies. vēl iepazināmies ar manu fakultātes biedru (tātad - mirušu cilvēku), kurš ļoti, ļoti gribēja ar mani sūkties, ar daci arī bišķiņ, jo viņai tomēr ir tas desmit voltu smaidiņš. nenosūcāmies un es solījos, ka neiebildīšu nosūkties ar viņu gaitenī skaidrā un demonstratīvi, tiesa, baidos, ka tas vairs nebūs būtiski skaidrā. kārlim (kuru kaut kur biju redzējusi) dace stāstīja, ka šitā jau nevar - atstāt meitu mājās un nākt ballēties, jo MEITA ŠOBRĪD UZAUG BEZ TĒVA!!!! mājupceļā šarmam izdevās mums iestāstīt, ka viņš šobrīd zog riteni, tad mēs nozagām riteni viņam, dace brauca, es biju uz bagāžnieka un šarms vienkārši visu ceļu skrēja līdzi, par to nejuzdamies ne bišķīt apdalīts. šeit redzamā bilde ir nosperta no i love you tvitera. tur arī rakstīts, ka tā izskatās ballītes beigas. kā redzams, mēs stāvam uz galda un runājam. un, ja kāds iedomājas, ka mēs uz galda dejojām, tad aicinu šīs domas triekt ratā, jo tur pat mūzika neskanēja, mēs vienkārši stāvam un runājamies visticamāk par bildē gandrīz esošo at ease. ja atmiņa neviļ, toms man viņu vakar neļāva precēt, tas ir šausmīgi, tāpēc šodien man ir tā diena, kad toms man liekas stulbs, bet vakar vēl es viņu ļoti, ļoti mīlēju. un, ja kas, kārļa bilde pie iloveyou sienas ir brīnišķīga, pilnīgi iemīlēties var, un es šodien nopirku angsty augstpapēžu rūķu zābagus.

• 5 pišas
• pisties

4.12.29 05:20

es jau izsenis toma lūgumu ierasties "pazudis teksāsā" radošajā sapulcē uztvēru ļoti nopietni, tāpēc vienreiz uz šo tikšanos ierados laikā, kad nemaz šī tikšanās nenotika, bet vakar ierados pusotru stundu par agru. kamēr toms ņēma siera kūku, tikmēr es slaidi pasutīju šampanieti (ar tādu pompu, it kā es pasūtītu visam bāram), jo vēlējos nosvinēt, ka jebkādas akadēmiskās saistības ar ekonomikas fakultāti man beigušās uz visiem laikiem, jā teicienam "nekad nesaki nekad" ir izņēmumi. uz sapulci un vēlāk bija ieradušās visas vecās i love you mēbeles, tas bija ļoti mīļi, tiešām. iedvesmojoties no tā, ka toms ir kļuvis par pirmo licenzēto dīdžeju latvijā, radījām likumprojektu iesniegšanai saeimā, kurā minēti mūsu ierosinājumi par dažādu licenžu ieviešanu. šķiet, mīļākā licenze bija pulksteņa licenze (jāmaksā autortiesības misteram griničam, jo vinš izdomāja, kāds ir pareizs laiks). man šampanietis gāja uz urā, bārā vīna karafītes arī gāja uz urā, kamēr visi pīpēja, tikmēr mēs ringusu taisījām jokus - mainījām cigaretes no vienas paciņas uz otru (un nevarējām saprast, kāpēc vīri iet pīpēt bez cigaretēm), kā arī vīna glāžu vietā novietojām vīna glāzes ar sulas pildījumu. penčuks ivo jau otro reizi nāca klajā ar paziņojumu, ka man ir ļoti skaistas krūtis, bet, ja iepriekšējoreiz viņš varēja paskaidrot, pēc kā viņš to spriež, ja nav redzējis kailas (šajā ziņā nekas nav mainījies), tad šoreiz tik daudz nevarēja. gunča bija ļoti vīlies dzīvē, uzzinot, ka es neesmu toma vecene, un drīz vien iemiga. viņš gulēja tik paklausīgi, ka uz vina galva varēja novietot piepildītu alus kausu un nekas nelija ārā. tiesa, nekas arī nelija iekšā. kādā mirklī toms sāka apsaukāt bruno par to, ka viņš man pavēl, ko drīkst spēlēt un ko ne (tā nav tiesa), un vispār atklājās, ka bruno nav bijis piedzēries 1995. gada jāņos, dzērumā aizvadīti 1994.gada jāņi, bruno man ļoti patīk. bet visvairāk man patīk dīdžejs at ease, tagad es būšu viņa grūpija. man viņš ļoti patīk, jo neviens īsti nezina, kas viņš ir un viņam nesēž pielūdzēju armija pie kājām, tas ir tik kruti, vienīgais mīnuss - viņš ir nofotogrāfējas ar ok computer. viņš spēlējot to, ko nespēlē citi. protams, par šo teikumu bruno atkal dabūja norauties. es tagad domāju, kā man saulītē izlikt astoņus muļķus, jo tieši tāds būs plakāts manai nākamajai ballītei, kurā es pīpēšu un spēlēšu tikai vinilus, bet uz plakāta būs rakstīts, ka obligāti jāierodas at ease, jo mums jāiepazīstas. kāpēc es to nedarīju vakar? jo dzērumā iepazīties mākam mēs visi, bet vislabāk dzērumā iepazīties māk struncis, kurš nekad, nekad, nekad mūžā skaidrā mani neatceras. 3 vietas manā gada albumu topā aizņems prinss, kurs šogad ir izdevis 3 albumus, bet mīļāko dziesmu topā nebūs sex on fire, jo šodien es sapratu, ka patiesībā man ne jausmas, kā skan sex on fire

• 3 pišas
• pisties

25.9.29 16:29

jāatzīst, ka paziņojums par to, ka vakardienas ballīte bijusi karstākā bāra vēsturē, ir stipri vien pārspīlēts, jo pilnīgi noteikti karstāk mums gāja, kad bija rita un līva piedzērās, un sandrai bija saplēsta mute, jo i love you ir gangsteru bārs. tāpat arī pāris jaunie gadi ir likuši atkailināties krietni vien vairāk, un vēl šis tas, kā paliekas man ir prātā, bet tomēr jāatzīst, ka bruno visu vakaru bija smagi šokēts, jo neatceras, kad pēdējoreiz apakšējam stāvam bira nost griesti. bruno vispār bija mans aizbildnis, jo es tomēr ļoti negribēju dejot, kaut arī mārtiņam vaivaram biju nosolījusies, tālab atteicu, sakot, ka tagad točna nevaru, jo man japarunā uz bruno, kurš kaut kādu iemeslu dēļ uz mani ir šausmīgi apvainojies. uz jautājumu, kāpēc tieši bruno ir apvainojies, atteicu, ka nu iešu nopirkt dzērienu. palides dievam tad, kad bruno aizgāja mājās, jo bērnam šodien dzimšanas diena, mārtiņš v. jau bija pievērsies citām meitenēm un par manu neizpildīto solījumu aizmirsis.

• 3 pišas
• pisties

18.9.29 14:54

kopš trešdien izgāju no pīpeņu ielas, nekas mani nespēj iepriecināt vairāk kā zvans no stroda, ja es zinu, ko viņš teiks. otrs lielākais prieks varētu būt tas, ka bruno vakar piedzērās. tiesa, nekas par to neliecināja, kamēr biju klāt, vienīgi bruno pats ar savu mūli man darīja zināmu (pateica), ka esot piedzēries (bet kā gan viņš to var zināt???). mediji šorīt desmitos trīsdesmit no rīta man ziņoja, ka ap pieciem no rīta bruno un ringuss, kurš vakar bija sevišķi dāsns pret bāra viesiem, esot braukuši ar motorlaivu pa daugavu, kas nozīmē, ka mana ballīte esot bijusi laba, jo parasti tā nenotiekot un bruno pēdējoreiz esot piedzēries deviņdesmit ceturtajā. ļoti labi, ka toms ir sakrājis daudzus labos darbus, jo katrreiz, kad viņš izdara kaut ko tajā mirklī nepiedodamu un es viņu sašauju ar skatienu vai pat tieku līdz tam, ka nē, šonakt es pie tāda cilvēka negribu palikt, tad, pieliekot visus viņa sirds labos apcirkņus, tas tomēr izlīdzīnās, bet nabaga ljetai gan nav paveicies, jo tomēr tā reize, kad viņa apvainojās uz ernestu par to, ka viņš karkasones laukumā neielika lauciņu "ljetas uzvara", bija lūzuma punkts mūsu attiecībās, haha. desmit trīsdesmit un tādā garā vispār bija šausmīgs brīdis šorīt, jo es mēģināju gulēt, bet man zvanīja simt cilvēku, taceros gan tikai divus, viens no tiem bija mediji, otrs bija karlīna, kas paziņoja, ka man šodien esot randiņš ar viņas krusttēvu, un vispār es šovakar iešu uz gejbāru.

• pisties

11.5.29 22:23

vakar ar mētru nospriedām, ka gadījumā, ja no i love you tiks izmests everests, no bruno mutes tiks izmesti pāris zobi.

• 2 pišas
• pisties

9.1.23 14:50

man ir aizdomas, ka jānis strods ir stalkeris, jo, atnākot majās, uz virtuves galda ieraudzīju a.kamī grāmatu. lai jau. drīz es būšu puslatvijas valdniece, jo vakar ringuss man apsolīja puskaraļvalsti un princi par vīru par galda spēļu vakaru vadīšanu. patiesībā tas arī bija vienīgais iemesls, kāpēc pirms toma satikšanas bija jāieskrien krogā. bet - kas tad tas? - toms jau tur priekšā un nemitīgi pierunā palikt uz vēl puskrūzīti, uz vēl puskrūzīti, uz vēl puskrūzīti, līdz pielietam arnim račinskim mēs sākam mācīt dzīvot (toms māca,bet es tulkoju, jo citreiz t lieto vārdus, kurus nevar saprst). kad zēni atkal aizgāja pīpēt, penčuks ivo izteica man veselus četrus komplimentus: vienu es neatceros, viens bija par to, ka smukas brilles, viens par to, ka smuka žakete, viens par to, ka smukas krūtis. es, protams, vēlējos uzzināt, kā viņš nonācis pie tāda secinājuma, jo man tomēr šķiet, ka spriest par krūtīm var tikai tad, kad tās redzētas kailas (varu pateikt, ka līvai caunei, piemēram, ir skaistas krūtis) un, cik es atminos, penčukam ivo nav bijis tas gods. manu neizprani viņš kliedēja, paskaidrojot, ka brilles viņam nav tāpēc, ka viņš neredz. brilles ir tāpēc, lai redzētu labāk.
naktī mums ar t uznāca mode daudz runāt, un nakts mīkla bija - kāpēc viņš ir tik nenormāli vajadzīgs visām tām sievietēm. nu, kāpēc? variantu par to, ka viņš labi kniebjas, atmetām, jo noteikti daudzi labi kniebjas un, ja viņš to darītu kaut kā neredzēti labi, vislabāk pasaulē, gan jau viņš pats to zinātu. no rīta es vēl aizvien nebiju radusi jautājumu uz savu mīklu, bet toms deva atbildi uz jautājumiem par piedzērušos bruno. un es domāju, ka ar stāstu par deviņdesmit piektā gada jāņiem un aizmigšanu pohujkākur esmu kļuvusi izglītotāka.

• 5 pišas
• pisties

13.12.22 20:01

intervējamos var dalīt trīs grupās: tie, pie kuriem jāierodas darbā vai mājās, tie, ar kuriem jāsatiekas kaut ku, kas ir pa visu viņa un manai vietai, un tie, kuri var atnākt uz radio. taču nevienā grupā neietilpst tie, kuri atbrauc uz mājām un atnes arī končas un siera standziņas, jo tādu ir tik maz, ka šī grupa būtu nenozīmīga, un vispār šie cilvēki ir matemātiskā anomālija. pirms pusotra vai diviem gadiem šis pats cilvēks mani bildināja, tāpēc tik vienkārši nevarēja - piecas minūtes parunāt un viss. tāpēc mums sāka trūkt laiki un neveikties - izdevās ierakstīt tikai vienu hārdroka disku i love you dzimšanas dienai, bet tas pats ceļā uz andrejsalu tika pazaudēts. krogā, kur spēlē vīrs ar akardeonu, paspējām uztaisīt bruno, ringusa, kā arī skype logo masku un devāmies sveikt krogu (bet kā idioti nenopirkām sārtas rozes). pa ceļam sandra izstāstīja teiku par to, kā artis pie uzvārda ticis.

balle bija mīlestības pilna, jo es iemīlējos jurģī, kurš pie bon jovi dancoja tik mīļi, ka Jūs visi esat jau viņu apēduši. tas nekas, ka kritām zemē, manuprāt, tas bija smalki un vietā. iemīlējos ne tikai es, bet arī manī - kāds smeldzes zēns, kuru es redzēju pirmoreiz, un droši vien viņš mani arī, ieraudzīja mani un nevēlējās zināt, kā mani sauc vai ko es domāju par balli, bet uzreiz vērsim pie ragiem - vai Tev ir drauks. jā, ir. smeldzes zēns nepadodas un cer, ka varbūt man ir nestabila morālā stāja, drauks varbūt nav ballē un varētu kaut ko sabīdīt. tālak - vai viņš ir šeit? jā, viņš ir. tomēr smeldzes zēns ir nopietni iemīlējies un prasa, kur tieši viņš ir (ja nu tomēr). divus metrus aiz manis. nu, tad gan neko, sirds zēnam salauzta, vien uz atvadām pateica, ka sekss, jā, ir vajadzīks. tā radās grupas "smeldze" nosaukums - no nelaimīgas mīlestības.

mīlestības balle bija vairāk apmeklēta nekā mīlestības upe, tāpēc pie dāmu tualetēm veidojās rindas, bet mums ar sandru viss ir baigi labi, jo, ejot uz tualetēm, mēs uzvelkam ringusa un bruno maskas un ejam pie zēniem. sandra redzēja, kā zilgalvis čurā. viņš nu gan ir pretīgs.
uz mirkli, uz beigu mirkli man šķita, ka varbūt bruno beidzot ir piedzēries, jo viņš viens pats priecīgi dancoja, un viņu dancī es nekad līdz šim nebiju redzējusi. to, ka priecīgs, nospriedu pēc tā, ka danco, seja gan par to neliecināja, jo uz tās bija ringusa maksa. bet tomēr bruno noliedza, ka būtu piedzēries. pārējie zēni zināja stāstīt, ka pirms divām nedēļām gan b esot pielicis mūli un palicis dusmīgs. pieskrēja klāt zilgalvis, apgrieza mani otrādi cilāja, lika klēpī riņģim, riņģis arī cilāja un nēsāja, pēc tam stafete tika nodota bruncim. es nezinu, kāpēc tas bija vajadzīgs, bet tas laikam nozīmē tieši to, ka mani nēsā uz rokām.

mājās mēs ieradāmies pusastoņos no rīta un es konstatēju, ka mana smukā kleita ir paŗvērtusies par sarkanvīna upes gulti. šodien man ir jauka paģiru poēzija un, klausoties kraftwerk albumu "computerwelt", man gar acīm skrien smukas filmiņas, kur modeles krīt no mājām ārā.
ar šo postu es aizsaku lielisku tradīciju pie visiem postam par i love you likt tādu jūzerpikčeru, kāds tas ir.

• 4 pišas
• pisties

9.11.22 16:03 - sandra mētra biksēs vētra.

jau ieejot peldošajā darbnīcā, man tapa skaidrs, ka tā nu kļūs pa manu mīļāko spēlēšanas vietu. izreklamējām jau savus 8000 klausītājus, kas noteikti būs ieradušies, kā arī 25 artūrus gaiļus, kam vakar bija dzimšanas diena, par to mūsu vadībā tika nodota dūmu mašīna. uz artūra veselību izdzēru pusglāzīti dzēriena un gāju čurāt. tur bija jocīgas tualetes ar jocīgām durvīm - vienas vispār nevarēja aiztaisīt, bet es tomēr atradu arī tādu, kuras durvis var ne tikai aizvērt, bet arī aizslēgt . tā jau zajebis, bet, kad jātiek ārā, secinu, ka esmu iesprūdusi - raustu uz vienu pusi, uz otru, spārdu durvis, nekas nesanāk. pamanu arī, ka īstenībā durvīm augšā kaut kāds dēlis piegājis, un ir pilnīgi skaidrs, ka saviem spēkiem es ārā netikšu. baigi nopriecājos, ka līdzi telefons, jo pasākums vēl knapi sācies un nākamreiz cilvēki gar šo tualeti ies pēc simt gadiem. zvanu sandrai. sandra - cūka - nomet klausuli. es it kā saprotu, ka var jau vēl nemācēt ar vienu roku turēt telefonu, ar otru spaidīt pogas un galvā samiksēt, bet tas nu būtu jāsaprot, ka, ja tikko esmu aizgājusi uz tualeti, es nezvanītu tāpat vien parunāties, bet man noteikti kaut kas noticis. nu, neko. sandra neceļ, jāzvana i love you valdes priekšsēdētājam bruncim runcim. piezvanu bruncim runcim, tā un tā, esmu iesprūdusi tualetē. bruncis runcis noņirdzas, bet man tomēr izdodas pārliecināt viņu par lietas nopietnību. jau dzirdu, kā lejā kāpj bruncis (turot pirkstu uz telefona pogas "zvanīt durvju zāģēšanas vienībai") ar pavadošo durvju atlaušanas svītu, kliedzot: "ēēēē! kurā tualetē Tu esi iesprūdusi?" es atsaucos, brigade ir klāt, lai...atbīdītu BĪDĀMĀS tualetes durvis. visi ņirdz. norunājām, ka nākamreiz, kad šādi "iesprūdīšu", būšu jau nokautrējusies un negribēšu zvanīt un stāstīt bruncim runcim, piezvnaīšu un palūgšu ringusa numuru, lai zvanītu tam.

open maikā uzstājās toms jorks, grupa ar šubrovski, kurš man tagad riebjas, tad vēl sus dungo, kas ir tā kā sigur ros, bet meitenes un ne tik garlaicīgi. ja vēl trīskārtīgi nepārsniegtu uzstāšanās laiku, vispār būtu zajebis. un tad alise. es vispār nesaprotu, ko tās maigo dziesmu meitenes dara koncertos un nafig tādi vajadzīgi, ja tur nekas nenotiek un ir 8 vienāda dziesmas. jā, noskaņa varbūt ir smuka un kas tur vēl, bet BOOOOOOOOOOOORINGUS. vismaz kādu prikolu varēja parādīt (emiliana torini, piemēram, vienreiz parādīja apenes (bet mēs ar sandru tik un tā aizvilkāmies no tā koncerta)). tad vēlāk the hives, kas paši par sevi ne ar ko, protams, neizcēlās, bet ringus tajā mirklī jau bija tik piedzēries, lai pirmajās rindās izlietu vienu aliņu, tad atgrieztos ar divreiz vairāk aliņiem un izlietu tos, tad atnāktu no barčika ar vēl divreiz vairāk aliņiem un izdarītu to pašu, un vēl pēc tam - ar vēl divreiz vairāk aliņiem, lai arī tos izlietu publikā. uzdevums - cik aliņu ringus kunilingus izlēja publikā? no prieka veltīju rinģītim yes dziesmu "owner of a lonely heart". vienīgie, kas bija nopietni domājuši par savu vizuālo tēlu, bija astrobeibes, jo bija ģērbušās vienādi, un čipsis un dullais, kuriem bija speciāli šim pasākumiem pie elitas platmalnieces pašūtas idiotiskas bītlenes. mazliet vēlāk par viņiem portugāļu zēni prasīja, vai tas ir bijis joks, vai nē. bijām stulbas un aizmirsām pastāstīt, ka čipsis un udllais ir latvijas populārākā grupa, kas iesildījusi u2.

mēs jau būtu spēlējušas vismaz līdz desmitiem rītā, bet nebija pagājusi ne stunda, kad visi jau bija paņēmuši savus koferus un aiztinušies, arī toms, kurš gan jau apvainojās, kad beidzot pateicu, ka nav baigi forši, ja laikā, kad es spēlēju, viņš lien spiest pogas. es taču tā viņam nekad nedaru. mūsu deju hitus, šķiet visvairāk novērtēja eversts, kurš vienkārši priecīgi lēkāja, kā arī portugāļu zēni, kuri nevarēja saprast, vai mani sauc slim shady, vai ice age, vai mans īstais vārds tomēr ir maršals maters. portugāļiem ir sausie vīni un sausā tēja - tēja ar kruzē ieliktu tējas maisiņu, bet bez ūdens. esot laba asinsritei. varbūt tāpēc gulēju nosista blakus sandria, kura noteikti grieztin griez zobus uz riņķi vien. un varbūt tāpēc mēs neesma tādi idioti kā dāvis nore un artis, kas, neko nemanot, var viens otru izmest no gultas. geji. ne jau artis ar dāvi, bet gan ulvis.

• 3 pišas
• pisties

6.1.21 21:26

dienas sapnīšos man rādījās tas, kā māsa sagriež pirkstu, tas kā viņa ienāk istabā un paziņo, ka ir gatavs ēdiens un viņa to nosauc par "ready for the floor", kā arī tas, ka piezvana tomas un saka, ka jābrauc uz i love you drabinieku balli. es pamostos, aizeju līdz virtuvei - tur tiešām māsa uztaisījusi ēst, viņai ir sagriezts pirksts, bet pēc pāris stundām zvana tomas un saka, ka jābrauc uz i love you darbinieku ballīti. mēs esam pieņemti darbā. par priekšniekiem. līdz ar to vienīgie darbinieki, kas ieradušies darbinieku ballītē, ir saška-haška (visi grib būt viņš, bet ir viens sīkumiņš - saška-haška tomēr esmu es), es un tomas. protams, dabūjām arī labāko darbinieku balvas. varbūt reizi mēnesī palīdzēsim saškam-haškam iznēsāt alus glāzēs, jo, protams, visi pārējie automātiski ir atlaisti. no rīta nolēmām izmantot priekšnieku tiesības un no darba atlaidām bruno, kurš mana vīnam bija piebēris cirvi, jo citādāk jau tā nevar sāpēt galva, bet reizi divos mēnešos atļausim tomēr uzspēlēt un nākt cemos kaut katru vakaru. mums ar tomasu ir sinhronizācija, bet gatiņu mēs mīlam par dziesmām par to, ka dzīve ir skaista un jebkurš dzīvnieks mums ir piedzīvojums.

• 8 pišas
• pisties

3.1.21 21:15

kopš šodienas šņapst ar citronu sulu ir rozā krāsā.

• 2 pišas
• pisties

1.4.20 21:37 - ja Tu būsi robots, ja Tu arī nerobots (kraftwerk dzied latviski)

es biju ļoti pārsteigta, ieejot i love you un neredzot tur nevienu ronīti (ja atskaita vakara mākslinieku). tāpēc es draudzējos ar vari, kurš man ļoti, ļoti atvainojās par to, ka nesmuki izrunājies viņdien. un kā atvainošanās dāvanu pasniedza man granīta gabalu (otru tādu pašu paturot sev). mēs arny (kuram mārvels zvanīja no ņujorkas un uzskaitīja visu, ko redz) un igoru/labo/ivaru meklējām jēdzīgu porno, bet atradām simtu piecdesmit kraftwerk klipu, kas atvēra dzīvo forumu par halucinācijām, lūpiem un sliktām vielām. un beigās nonācām, pie secinājuma, ka, ja Tu kaut ko ļoti vēlies,  tad visa pasaule nananana suck my dick, un tieši tāpēc mēs sadevāmies rokās, lai beidzot tiktu pie bekona, kurš bija iesprūdis laikā un telpā.

• 2 pišas
• pisties

9.2.20 12:33

es vienmēr esmu sajūsminājusies par to, kā cilvēkiem izreklamēju savu šmaukšanos monopolā, tad viņi man skatās uz rokām, lai tik es nešašmaucos, bet tik un tā es brīvi pamanos paņemt no bankas 600 latu (brīvi ir tā, kas skatos Jums acīs un smaidu zādzības laikā) un vienu vilciena staciju. tieši tāpēc manas un mārvela (viņš ir māris īstenībā) komandas nosaukums ir "veiklās rokas".  un vispār man šķiet, ka man ir burvju spējas, kuras ieliekot grīdā,  es visu redzu, visu dzirdu un visu atceros. tāpat man darbojas fantāzija, tāpēc man daudz neko nevajag zināt, jo visu taču var izfantazēt (dažkārt var piesviest klāt loģiku un statistiku). labi, vienīgi nevar izfantazēt, to, ka jumts mani varētu samulsināt tik ļoti, ka šo nosaucu par lielāko apjukumu kopš 2006.gada 18.novembra bildinājuma.

mārevls saka, ka viss, ko viņam esmu veltījusi, ir bijis brīņišķīgs. lauma saka, ka esmu āmurglava, jo mastero rozi, ko viņš ieguvis savā īpašumā tāpat, kā es tos 600 no bankas, nevaru ielikt papīrītī, jo tagad var veikt garu referātu par to, kā salst rozes. man gan nesalst vēl aizvien. un vēl aizvien mani ir milzīgā mācību apņēmība, kas tikai pastirpinājās pēc bioloģijas, kuru, man šķiet, visi citi uzskatīja par garlaicīgu padarīšanu, bet nevar būt garlaicīgi pie pasniedzēja, kuram piemīt patiesi vissmalkākā humora izjūta ziemeļaustumeiropā. tā, ka īstos jokus viņš nesaka, bet rāda, nekādi tos nekomentējot. kad viņš runā par dns spirāli un rāda tās attēlu, virs tās ir neliela bilde, kurā attēlots šķīvis ar kartupeļiem un desiņām. bet tad, kad viņš stāsta par reliģikso izpratni par dzīvības rašanos un 4 vārdu teoriju "tāda ir dieva griba", zem šī uzraksta vienā stūrī rādās bin ladens, otrā -  bušs. es nopietni apsveru iespēju piedāvāt viņam piedalīties manā filmā.

i love you, ja kas.

• 14 pišas
• pisties