kad devāmies pa čakeni uz verīgu, uz stabu un čakenes stūra rotēja kāds piedzēries vīrs (pa braucamo daļu). varētu sacīt, ka viņš bezmērķīgi klīda pa šo krustojumu. kad ieradāmies krogā, priekšā stāvēja vīrs, kuru nosaucām par taisno. ja citi cilvēki stāvēja tā, ka viņu ķermenis ir perpendikulārs grīdai, tas ir ķermenis un grīdas virsma veido apmēram 90 grādu leņķi, tad taisnais bija ļoti jauki pieliecies uz prieksu, veidojot apmēram 70 grādu leņķi ar grīdu. pats jaukākais bija tas, ka viņš bija taisns. vakara beigas gan taisno nogurdināja, viņš bija apsēdies atvilkt elpu, bet pie galda iemiga. taisnajam bija liela loma mūsu deju kustību izvēlē. vislielākā loma vispār bija gunai, mednim un taisnajam. šarms gribēja daci uzlūgt uz lēnu, bet šarms nav romaņķika, šarms ir izsitējs, mēs arī, jo, kad kāds kungs pietiekoši skaļi, lai arī mēs dzirdētu, paziņoja, ka toms grēviņš sūkā dirsu, devāmies ar šo kungu aprunāties. vienā pusē viņam apsēdās dace, otrā pusē - šarms, priekšā nostājos es, tādejādi aizškērsodama glābšanās ceļu. dace sacīja, ka man ir bijusi ļoti dusmīga sejas izteiksme. es atcirtu, ka šajā dzīvoklī taču visi ir gājuši kādā teātra studijā. un nav kropļi.