-šmigu nepārdošu.
-es taču parādīju dokumetus.
-man pohuj. pārāk ātri rādīji.

šorīt ar mētru spriedām par to, ka, ja agris mums visu laiku buzītu virsū, vai mēs būtu tikpat laimīgas uz viņu un kādreiz paliktu pie viņa. mētra kaut ko muldēja par pretreakcijām vai erekciju, īsti neatceros. es gan saku, ka es būtu ļoti laimīga, jo kas gan var būt labāks par "es tev kaut ko teicu? es ar meiteni runāju!"! nu, noteikti daudz kas varbūt labāks, bet es točna zinu, ka sūdīgāk ir skatīties ar izbesītu skatienu un teikt, ka divi latiņi, nevis septiņi sešdesmit, bļa. lai Jūs līdz galam nesaprastu, ko muldu, pievienošu bēdīgāko dziesmu pasaulē, kam nav nekāda sakara ar šodienu vai vakardienu, jo vakar mūsu paģiru poēzija bija augstā līmenī. dziesma re ku: http://yy.lv/download.php?f=119108