ir kaut kas, kas mus visus vieno. tas ir ulvis. ulvis ir viens no retajiem, kura telefonu ir palūgusi mana mamma. viņš ir vienīgais no neģimenes locekļiem, kurš ir mazgājis manus matus. es vakar izdomāju, ka ir jātaisa klubs "mēs mīlam ulvi", kuram nebūs reālas atrašanās vietas. vieta būs virtuāla un vibranta. tāpēc mums visiem vajadzētu iepazīties ar ulvi. sk, jā, aizmirsu - mēs visi viņu jau pazīstam. es varētu uzskatīt, ka mana dzīve apgriezās kājām gaisā, kad ar ulvi iepazinās frika, jo tieši tas bija nepārprotams signāls, ka drīz būs mana kārta.

stāsta anete konste (18) : "Tātad. Toreiz ik pa laikam komunicēju ar Ulvi kaut kā virtuāli. Bet nekad vēl nebijām tikušies. Tad laikam ciemos atbrauca Līdzīte. Un kaut kur vēl piepisās zaglīgā Vineta. Protams, nebija, ko darīt, tādēļ zvanīju Ulvim. Viņš mūs uzaicināja uz kaut kādu draugu draugu baļļuku. Tas, šķiet, notika kaut kādā nožēlojamā bārā pie sporta pils. Varbūt arī vieta man jūk, nezinu. Lai gan Ulvis apgalvo, ka sākumā es viņam neesot patikusi, atceros, ka, šķiet, beigu beigās viņš palika ar mums kopā pie Vinetas pa nakti. Toreiz Vineta dzīvoja pie Ilzes. Tajā istabā, kur tagad Ilze. Tā man liekas. Tajā baļļukā, protams, dzērām šņabi. Un visu laiku mēģinājām nozagt saldējumu, kas atradās saldējumu kastē. Vineta toreiz vispār daudz zaga. Es nozagu poda vāku un devu Vinetai, lai viņa ir priecīga. Man liekas, ka viņa piepisās kaut kādam vīram, kam viņa ne sevišķi patika. Bet Līdzīte iepazinās ar vīru, kas māk pūst stiklu. Es, šķiet, sēdēju pie galda un runāju ar Ulvi. Vēl atceros šādus tādus sīkumus." par pirmo iepsaidu jautāta, viņa saka: "Es īsti neatceros. Šķiet, ka nebija slikts, bet - kā jau vairumam - pilnīgi atšķirīgs no virtuālā. Tāpat kā tas ir ar Filipu." es anetei saku, ka tagad ir ļoti forši, jo mēs runājam par džekeim, yeah. viņa oponē: "Ulvis ir pediņš, ne džeks. Tas neskaitās."

mana (elīna, 19) iepazīšanās ar ulvi bija ļoti skaista: ar friku sēdējām lemonā. tā bija 2004./2005. gada ziema. patiesībā tur bija vēl daži neizteiksmīgi ļaudis (jonass, vineta un rihards gremze noteikti), bet visi dega zilās nepacietības liesmās. tad ieradās Viņš. ulvis man prasīja: "ā, Tu esi tā mauka no anetes klases?" es teicu ,ak esmu. apmēram pēc trim stundām mēs stāvējām uz iels ar slapjām kājām. mēs visi trīs bijām apķērušies un nolēmām, ka būsim labākie draugi.

filipa (22) stāsts ir gaužām vienkāršs. viņi apmainījās ar "čau" un devās pirkt alkoholu. lai arī vienkārss stāsts, viņiem ir foršas bildes. daudz mīlestības.

mārtiņš (20) ar ulvi iepazinās pirtī. mārtiņam mugurā bija apakšbikses, ulvim - mētelītis.

lauma (45), kas ir mana mamma, ar ulvi iepazinās tā: es ap septiņiem sestdienas/svētdienas rītā biju ieradusies mājās kopā ar ulvi un baru liepājnieku, jo viens no liepājniekiem bija nolēmis tiasīt laumai brokastis. ulvis patiesībā neieradās, mēs viņu ieradām tur, jo iepriekšējā apmešanās vietā, kas, lai cik tas buržujiski ienizklausītos, arī bija mans dzīvoklis, ulvis bija daudz gulējis visādās vietās un teicis, ka vēl divas minūtes jāpagaida. es ulvi noliku gulēt savā gultā, tad vedu mammu iepzīties. es viņai teicu: "re ku ulvis." viņa teica: "čau, ulvi!" ulvis natbildēja, viņš bija mēms.

harijs (100) stāsta, ka bija jau apmainījies ar ulvi šadām tādām virtuļālm frāzēm pirms reālās iepazīšanās. tā īsti viņi iepazinās uz brīvības ielas kopā ar friku un vēl kaut ko. tad viņi gāja uz vēsturnieku pasākumu, kur harijs spēlēja ģitāru, kas nav sevišķi svarīgi varbūt. viņi duadz strīdējās par to, vai ulvis ir cilvēka etalons. viņš ir.

elīna (20), toms (22) un vēl visādi man vēl ir parādā atmiņstāstus. sevišķi jau toms, jo viņš viņu pazina, kad ulvim vēl bija dredi.