labdien. kā jau varēja noprast pēc mana iepriekšējā posta, es šobrīd esmu ļoti runīga. tiesa, mājās nav neviena, ar ko runāt. ne jau tāpēc, ka es būtu ļoti izvēlīga un negribētu runāt ar tādiem un šitādiem cilvēkiem, bet tāpēc, ka mājās patiešām neviena bez manis nav. es tagad daru visādus labos darbus. piemēram, izveidoju galeriju draugos. tikko iesviedu piparmētru lapas karstā ūdenī tējas pagatavošanas nolūkā. īstenībā labie darbi aizsākās pirms pāris sundām, kad devos no punkta a ( ai dzīvoklis) uz punktu b (mans dzīvoklis). runājot par iešanu, ar mani ir tā, ka katu reizi, kad sačakarēju kāju, es kliboju daudz ilgāk nekā tas būtu nepieciešams, jo vienkārši aizmirstu, kā ir neklibot. aizmirstu, kā pareizi jāstaigā. ja ilgāku laiku staigāts uz pirkstgaliem, tad nevar atcerēties, kā ir nestaigāt uz pirkstgaliem.šodien ar lielā mokām iemācījos atkal normāli staigāt. urā. tātad atgriežamies pie mana ceļa. tā kā biju izvēlējusies par labu  sabiedriskā transporta ekspluatācijai, devos uz pieturu, kur tādi mēdz uzrasties. tur tantei (šeit arī varētu rakstīt "vienai tantei", bet, ja vārds lietots vienskaitlī, tad skaidrs, ka viņa bija viena. un viņai bija kādi 70 gadi un ogas) sareiba galva un viņa gandrīz krita zemē. tad es viņai palīdzēju atgūt sapratni ar apkārtējo vidi. tad viņa daudz ar mani sāka pļāpāt. izdomāju, ka varbūt viņa tikai izlikās, ka viņai šķobās saikne ar ārpasauli, jo gribēja parunāt ar mani. tas pat būtu foršāk. ā, un vēl izdomāju, ka sporta klases puikas, kuri man sapnī nepalīdzēja nest 5metrīgos burkānus un vēja dēli, noteikti nepalīdzētu tai dūdiņai, bet iespertu viņai. tāpat ulvs un carnival. braucam tālāk ar labajiem darbiem. tikko beidzu trešā  chupakabras diska ierakstu. drīz būs ceturtais.  tāpat tūliņ ķeršos klāt pie trim humoriņiem un desmit padomiem jaunajiem studentiem (hahaha), tos lika rakstīt nezveers, jo pats ir ļoti slinks. interesanti, ko iesāktu LU SP, ja nebūtu manis? vēl pie labajiem darbiem jāpieskaita tas, ka māku salikt visas alus pudeles ledusskapī, neizņemot no tā pārtiku (ņeizņemot uz neatgriešanos), bet tas jau ir vecs labais darbs. bet tik un tā to stāstīšu rudenī matemātikas skolotājais, jo tas perfekti pierāda ģeometrijas prasmes vismaz 9 ballu līmenī. labi, es jāsāk rakstīt humoriņus un padomus jaunajiem studentiem. un visi darbi, ko šovakar daru, nekādā gadījumā neliedz man gaidīt manu mīļāko sieviešu žurnālu un uzzināt, vai stars look very different today vai nē.

stāsta morāle: and all the things you do...