00:03 - psihoanalīze gangsteru gaumē
tā kā ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
milk ļoti smējās, uzzinot, ka es agrā bērnībā tiešām tiku barota caur degunu, tad es tagad pavisam nopietni te rakstu - kad man bija ļoti maz gadu, mani tiešām baroja caur degunu. tas nenotiek tā, ka ar karoti liek degunā kartupeli. tas notiek tā, ka caur kaut kādiem vadiņiem/trubiņām manī tika ielaista kaut kāda putriņa. ne jau kaut kāda piecgraudu putra ar pienu, bet tāda, kur nekā īsti nav, bet uzturs ta vērtīgs. tas man ļoti nepatika. es kliedzu un spārdījos. māsa un brālis turēja. vajadzības gadījumā tika izsaukts kaimiņš vaļera (labi, šo es piedomāju). tā vairāki cilvēki mani turēja un viens baroja. un tas nebija tamdēļ, ka man nekas negaršoja un tāpēc negribēju neko, nu, ziniet, ņemt mutē. tas bija tamdēļ, ka man bija sūdīgs barības vads. barības vada operācijas piedzīvotas divreiz. tamdēļ man tā rēta virs nabas (apm.10cm). sūdainā barības vada sakarā apmēram līdz 12 gadu vecumam biju nesamērīgi tieva un neglītāka kā tagad.
stāsta morāle: es ceru, ka tagad līdzšinējie nesapratēji saprot, kamdēļ man nepatīk,ka man pieskarās degunam.ā, tad vēl jāskaita klāt tas, ka man uz kaķiem, suņiem, putekļiem, putekļu ērcītēm reaģēju ar alerģisku rinītu (jeb iesnām). agrāk tās alerģijas bija spēcīgākas. tas nozīmēja, ka principā vislaik man bija deguns piebāzts ar visādām lietām, kurām tur nevajadzētu būt. vismaz ne tik daudz un bieži. un tas bija tas laiks, kad visi savu mīļumu pret mani grivēja izrādīt, bakstot/knakstot degunu. loģiski, ka, ja deguns ir pilns ar puņķiem, tad nav pārāk patīkama sajūta, kad tas no abām pusēm tiek viegli saspiests. vismaz man nē. šoreiz stāsta morāle bija garāka nekā parasi, bet tas tikai tāpēc, ka nopietnāka.
00:20
labdien. kā jau varēja noprast pēc mana iepriekšējā posta, es šobrīd esmu ļoti runīga. tiesa, mājās nav neviena, ar ko runāt. ne jau tāpēc, ka es būtu ļoti izvēlīga un negribētu runāt ar tādiem un šitādiem cilvēkiem, bet tāpēc, ka mājās patiešām neviena bez manis nav. es tagad daru visādus labos darbus. piemēram, izveidoju galeriju draugos. tikko iesviedu piparmētru lapas karstā ūdenī tējas pagatavošanas nolūkā. īstenībā labie darbi aizsākās pirms pāris sundām, kad devos no punkta a ( ai dzīvoklis) uz punktu b (mans dzīvoklis). runājot par iešanu, ar mani ir tā, ka katu reizi, kad sačakarēju kāju, es kliboju daudz ilgāk nekā tas būtu nepieciešams, jo vienkārši aizmirstu, kā ir neklibot. aizmirstu, kā pareizi jāstaigā. ja ilgāku laiku staigāts uz pirkstgaliem, tad nevar atcerēties, kā ir nestaigāt uz pirkstgaliem.šodien ar lielā mokām iemācījos atkal normāli staigāt. urā. tātad atgriežamies pie mana ceļa. tā kā biju izvēlējusies par labu sabiedriskā transporta ekspluatācijai, devos uz pieturu, kur tādi mēdz uzrasties. tur tantei (šeit arī varētu rakstīt "vienai tantei", bet, ja vārds lietots vienskaitlī, tad skaidrs, ka viņa bija viena. un viņai bija kādi 70 gadi un ogas) sareiba galva un viņa gandrīz krita zemē. tad es viņai palīdzēju atgūt sapratni ar apkārtējo vidi. tad viņa daudz ar mani sāka pļāpāt. izdomāju, ka varbūt viņa tikai izlikās, ka viņai šķobās saikne ar ārpasauli, jo gribēja parunāt ar mani. tas pat būtu foršāk. ā, un vēl izdomāju, ka sporta klases puikas, kuri man sapnī nepalīdzēja nest 5metrīgos burkānus un vēja dēli, noteikti nepalīdzētu tai dūdiņai, bet iespertu viņai. tāpat ulvs un carnival. braucam tālāk ar labajiem darbiem. tikko beidzu trešā chupakabras diska ierakstu. drīz būs ceturtais. tāpat tūliņ ķeršos klāt pie trim humoriņiem un desmit padomiem jaunajiem studentiem (hahaha), tos lika rakstīt nezveers, jo pats ir ļoti slinks. interesanti, ko iesāktu LU SP, ja nebūtu manis? vēl pie labajiem darbiem jāpieskaita tas, ka māku salikt visas alus pudeles ledusskapī, neizņemot no tā pārtiku (ņeizņemot uz neatgriešanos), bet tas jau ir vecs labais darbs. bet tik un tā to stāstīšu rudenī matemātikas skolotājais, jo tas perfekti pierāda ģeometrijas prasmes vismaz 9 ballu līmenī. labi, es jāsāk rakstīt humoriņus un padomus jaunajiem studentiem. un visi darbi, ko šovakar daru, nekādā gadījumā neliedz man gaidīt manu mīļāko sieviešu žurnālu un uzzināt, vai stars look very different today vai nē.
stāsta morāle: and all the things you do...