svari (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} svari) rakstīja,@ 2014-07-08 00:06:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Dziesmu svētki vs. Laulupidu
Interesanta ir tā Baltijas tautu vienotība. Latviešiem tuvākā radniecība skaitās ar lietuviešiem, bet vēsture, mentalitāte, pat valoda atšķiras tik ļoti, ka plašām tautas masām lietuvieši ir svešinieki. Ir, protams, censoņi, kas cenšas, kas norāda, piemēram, uz to, ka mūsu valodas ir līdzīgas, ja vien saprot likumsakarības, bet pa lielam leiši latviešus neuzrunā.
Ja skatās vēsturiski, ar igauņiem ir bijis savādāk. Liela daļa latviešu un igauņu priekšteču gadsimtiem ilgi bija dzīvojuši zem vienas pārvaldības, tāpēc arī tautas, nācijas veidošanās notika sinhroni. Hrestomātiskais gadījums ir Rīgas Latviešu biedrība, kas izveidojās no "Latviskas palīdzības biedrības priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem".
Otrs hrestomātiskais gadījums ir Dziesmu svētki. No baltvāciem paņemto un zemnieku vidē pārstādīto padarīšanu pirmie lielpasākumā pārvērta igauņi, taču attīstība notika vienlaikus, pat organizētāji bija tie paši. Valgā/Valkā mirušo Jāni Cimzi igauņi uzskata par savējo (šogad notika igauņu Vidzemes (Liivimaa) dziesmu svētki ar nosaukumu "Cimzes kods"). Tērbata bija pilna ar latviešiem, bet igauņi brauca uz Rīgu. Āgenskalna tirgus apkaime izveidojās par "igauņu rajonu".
Toreiz ieliktās tradīcijas abās valstīs ir vēl dzīvas, tomēr tagad esam katrs par sevi.
Cik daudz latviešu pamanīja, ka Igaunijā nupat beidzās lielie Dziesmu svētki? Tāpat kā Latgales iedzīvotāji nezin par cūku mēri, jo skatās "Krieviju", latvieši ir neziņā par to, kas notiek 100 km uz ziemeļiem.
Tālāk Delfu stilā - Prezidenta selfijs jeb 10 atšķirības starp latviešu un igauņu Dziesmu svētkiem
1. Notikuma vieta - izmēram ir nozīme
Dziesmu svētku lauks Tallinā ir reizes trīs lielāks par estrādi Mežaparkā. Vienu koncertu tur noskatās vairāk kā 100 000 skatītāju, mums ap 35 000. Arī paša estrāde Igaunijā ir ietilpīgāka.
No izmēru atšķirības izriet citas atšķirības. Kādi 150 000 skatītāju un dalībnieku ir nepārtraukts skudrupūznis, ko nomierināt ir neiespējami. Kustība notiek nepārtraukti (izņemot beigu posmu) un atliek tikai minēt, kā tiek nodrošināta ēdināšana-čurināšana. No cilvēku jūras nāk milzīgs spēks. Igauņi, protams, iešūpojas lēnām, bet kad ir uzkačājušies... Jaunos, skaistos diriģentus meitenes sveic ar tādām gavilēm, tādām... vispār, uznes mani Munameģī.
Protams, lielums ne vienmēr ir priekšrocība. Mūsu Mežaparks salīdzinājumā šķiet gandrīz vai kamerzāle. Skatītāju un arī dziedātāju uzmanība katram priekšnesumam ir lielāka. Man radās priekšstats, ka arī izpildījuma kvalitāte pārsvarā augstāka ir mums.
2. Atklāšana
Igauņiem ir uzbūvēts speciāls augsts tornisolimpiskajai svētku ugunij. Skaidrs, ka svētku atklāšanas akts grozās ap to. Uguns svinīgi tiek nesta pa stāvam uz augšu un katrā jaunā stāvā lāpneši parādās skatītājiem, saņemot arvien lielākas ovācijas.
(Pirmo) Dziesmu svētku karoga godināšanas tradīcijas, šķiet, viņiem nav. Šis nav vienīgais gadījums, kurā mēs esam lielāki tradicionālisti.
3. Prezidenta uzruna.
Ko tur daudz... Tiem, kuriem pārmetumu sarakstā Andrim Bērziņam stāv arī nepietiekoša viņa kancelejas tvitošana, noteikti patiks tas Ilvesa izgājiens ar pašbildi uz kopkora fona.
Te vēl viens selfijs ar prezidentu:
No otras puses, tas apliecina igauņiem raksturīgo nedaudz bērnišķīgo apliecināšanos ar tādām modernām lietām, sak', mēs esam priekšā planētai visai.
4. Dalībnieki.
Igaunijā lielajos Dziesmu svētkos piedalās gan bērni, gan pusaudži, mazie stāv starp pieaugušajiem svētku kopkorī.
Mums, kā zināms, tikai pēdējos svētkos bērni parādījās, izpildot fināla dziesmas.
5. Dalībnieku uznākšana.
Esam pieraduši, ka dalībnieku uznākšana un nomaiņa ir vesels priekšnesums. Igauņiem tā nav, varbūt tāpēc, ka vietas vairāk. Dalībnieku kustība notiek ik pēc 3-4 dziesmām un to aizpilda... klusums.
6. Apģērbi un piederumi.
No mana viedokļa, mūsu tautumeitas sit pušu igaunietes visās līnijās. Tautas tērpos tur ir labi ja puse dalībnieču. Par tērpu un aksesuāru bagātību nerunāsim. Vainadziņš ir katrai desmitai. Skaidrs, ka vainadziņu mētāšana viņiem nav pazīstama.
Tā vietā igaunietēm un pat dažiem vīriešiem ir tradicionālās adītās cepurītes.
Bez tam Igaunijā ir daudz vairāk iesakņojusies korporeļu naģeņu tradīcija, tās dziesmu svētkos valkā pat sievietes.
Un vīrieši itin bieži kreklu sasprauž ar mazu saktiņu. Prezidentam pirmajā pašbildē gan tur ir kas cits.
7. Skatuve
Arhitektoniski igauņu estrāde, saprotams, ir galvu pārāka par mūsējo.
Ja mums kādreiz būs tā naudiņa, kas guļ jūras dibinā, mēs varētu dabūt šādu skatuvi. Skaidrs, kas ir mūsu bāliņu iedvesmas avots.
Taču tas, ko mūsu meistari izdarīja ar skatuvi pēdējos svētkos pirms gada, atsver visu. Šinī punktā tiešām igauņi stāv pie ratiem.
http://www.youtube.com/watch?v=GmkYOSwJ
8. Repertuārs
Igauņiem 2 koncertos nebija nevienas tautas dziesmas apdares, tāpat dziesmu koncertos nepiedalījās neviens dejotājs. Repertuārā prevalēja mūsdienu komponistu skaņdarbi, tā kā gandrīz pēc katras dziesmas "kancelē" kāpa arī dziesmas autors, saņemot varenus, tiešām varenus dziedātāju suminājumus. Interesanti, ka vīrieši sadāvinātās puķes nereti atdāvina atpakaļ meitenēm. Pirmajā koncertā dziesmas bija sakārtotas hronoloģiskā secībā un sanāca, ka jo jaunāka dziesma, jo lielākas gaviles. Pirmā koncerta noslēguma dziesma sarakstīta 1988. gadā, saucas "Ausma" (Koit) un derētu par skaņas celiņu filmai "Rokijs 6", tāda pašpārliecinātība un ticība uzvarai no tās dveš.
"Ausmas" iesākuma vārdi:
On jälle aeg selg sirgu lüüa
(Again it's time to stand up straight)
ja heita endalt orjarüü,
(And cast off our shackles)
et loomishoos kõik loodu
(That everything once created)
koos võiks sündida uuesti.
(Could together be born again)
On koit, kuninglik loit,
(It's dawn, a majestic blaze)
valguse võit äratab maa.
(Victory of the light awakes the land)
Prii on taevapiir, esimene kiir
(Free is the horizon, and the first ray)
langemas on maale.
(Will soon touch the land)
Šīs dziesmas šīgada video vēl nav pieejams, tāpēc izlīdzamies ar 2008. gada "Koit" ierakstu, uzreiz pārejot pie nākamā punkta.
9. Patriotisms. Karogs.
http://www.youtube.com/watch?v=VOsjQ9Dd
2008.gadā Dziesmu svētku laukā notika Nakts dziesmusvētki, atzīmējot līdzīga pasākuma 20 gadu jubileju. 1988. gadā bija Atmodas manifestāciju laiks, 2008. gada pasākums sakrita ar Krievijas agresiju pret Gruziju, tāpēc senās izjūtas atdzima par jaunu.
Te redzama atšķirība starp igauņu un latviešu dziesmusvētku konceptu. Latviešiem pirmkārt tas ir garīgā mantojuma jautājums, mantojuma, kas nebūt neradās tikai vien 1873. gadā. Igauņiem pēctecības jautājums, protams, arī ir svarīgs, taču uzsvars tiek likts uz mūsdienām. Var jau teikt ka Nakts dziesmusvētki nav īstie dziesmusvētki, tomēr tas, ka pasākumam, ko latvieši nosauktu par manifestāciju, igauņi pielieto vārdu "dziesmusvētki", parāda atšķirīgo.
Milzīga atšķirība ir arī tajā, kā tiek lietots valsts karogs. Latviešu dziesmusvētkos virs estrādes plīvo divi karogi augstu mastos un viss. Igauņiem mazi karodziņi ir līdzi vai katram trešajam, kā dziedātājam, tā klausītājam, un saviļņojuma brīžos tie tiek plivināti uz nebēdu. Dažs labs plivina arī lielo karogu.
10. Skaistākās dziesmas
Negribu, lai rastos iespaids, ka vienīgā iemīļotā igauņu dziesma ir tas kaujinieciskais maršs Bolero ritmā "Koit" (lai gan jāatzīst, ka tā ir ļoti lipīga - noklausieties 2 reizes un viņa vairs nelaidīs vaļā)
Ļoti iemīļota ir "Ta lendab mesipuu poole" ("Viņa lido uz stropa pusi"), kura Noslēguma koncertā tika dziedāta 2 reizes, arī kā "Pūt, vējiņ" ekvivalents - pati pēdējā. Pamatā Juhana Līva patriotiskais dzejolis, bites neapstādināmā tiekšanās atgriezties stropā un dzimtenes mīlestība, ilgas pēc tās svešumā.
http://www.youtube.com/watch?v=1IKqnO18
Gustava Ernesaksa hits ir "Mu isamaa on minu arm" (Mana tēvzeme, mana mīla")
http://www.youtube.com/watch?v=OneQRawd
Kaita Tamras dziesma "Oma saar" (Manis paša sala)
http://www.youtube.com/watch?v=4GDCDvF0
Bet no visiem igauņu dziesmu svētku priekšnesumiem man visvairāk patīk Sīri Sisaskas dziedātā "Mis maa se on" (Kas ir šī zeme), kura gan šogad netika izpildīta, varbūt tāpēc, ka īsti latviskā garā tā velk uz raudienu.
http://www.youtube.com/watch?v=NmmUOpLQ
Šis Sīri dziedājums ir ekspronts, viņu izsauca uz skatuves kopkoris uz dziesmas atkārtojumu.
Šeit dziesmas oriģināls:
http://www.youtube.com/watch?v=hztrkE1z
Interesanta ir tā Baltijas tautu vienotība. Latviešiem tuvākā radniecība skaitās ar lietuviešiem, bet vēsture, mentalitāte, pat valoda atšķiras tik ļoti, ka plašām tautas masām lietuvieši ir svešinieki. Ir, protams, censoņi, kas cenšas, kas norāda, piemēram, uz to, ka mūsu valodas ir līdzīgas, ja vien saprot likumsakarības, bet pa lielam leiši latviešus neuzrunā.
Ja skatās vēsturiski, ar igauņiem ir bijis savādāk. Liela daļa latviešu un igauņu priekšteču gadsimtiem ilgi bija dzīvojuši zem vienas pārvaldības, tāpēc arī tautas, nācijas veidošanās notika sinhroni. Hrestomātiskais gadījums ir Rīgas Latviešu biedrība, kas izveidojās no "Latviskas palīdzības biedrības priekš trūkumu ciesdamiem igauņiem".
Otrs hrestomātiskais gadījums ir Dziesmu svētki. No baltvāciem paņemto un zemnieku vidē pārstādīto padarīšanu pirmie lielpasākumā pārvērta igauņi, taču attīstība notika vienlaikus, pat organizētāji bija tie paši. Valgā/Valkā mirušo Jāni Cimzi igauņi uzskata par savējo (šogad notika igauņu Vidzemes (Liivimaa) dziesmu svētki ar nosaukumu "Cimzes kods"). Tērbata bija pilna ar latviešiem, bet igauņi brauca uz Rīgu. Āgenskalna tirgus apkaime izveidojās par "igauņu rajonu".
Toreiz ieliktās tradīcijas abās valstīs ir vēl dzīvas, tomēr tagad esam katrs par sevi.
Cik daudz latviešu pamanīja, ka Igaunijā nupat beidzās lielie Dziesmu svētki? Tāpat kā Latgales iedzīvotāji nezin par cūku mēri, jo skatās "Krieviju", latvieši ir neziņā par to, kas notiek 100 km uz ziemeļiem.
Tālāk Delfu stilā - Prezidenta selfijs jeb 10 atšķirības starp latviešu un igauņu Dziesmu svētkiem
1. Notikuma vieta - izmēram ir nozīme
Dziesmu svētku lauks Tallinā ir reizes trīs lielāks par estrādi Mežaparkā. Vienu koncertu tur noskatās vairāk kā 100 000 skatītāju, mums ap 35 000. Arī paša estrāde Igaunijā ir ietilpīgāka.
No izmēru atšķirības izriet citas atšķirības. Kādi 150 000 skatītāju un dalībnieku ir nepārtraukts skudrupūznis, ko nomierināt ir neiespējami. Kustība notiek nepārtraukti (izņemot beigu posmu) un atliek tikai minēt, kā tiek nodrošināta ēdināšana-čurināšana. No cilvēku jūras nāk milzīgs spēks. Igauņi, protams, iešūpojas lēnām, bet kad ir uzkačājušies... Jaunos, skaistos diriģentus meitenes sveic ar tādām gavilēm, tādām... vispār, uznes mani Munameģī.
Protams, lielums ne vienmēr ir priekšrocība. Mūsu Mežaparks salīdzinājumā šķiet gandrīz vai kamerzāle. Skatītāju un arī dziedātāju uzmanība katram priekšnesumam ir lielāka. Man radās priekšstats, ka arī izpildījuma kvalitāte pārsvarā augstāka ir mums.
2. Atklāšana
Igauņiem ir uzbūvēts speciāls augsts tornis
(Pirmo) Dziesmu svētku karoga godināšanas tradīcijas, šķiet, viņiem nav. Šis nav vienīgais gadījums, kurā mēs esam lielāki tradicionālisti.
3. Prezidenta uzruna.
Ko tur daudz... Tiem, kuriem pārmetumu sarakstā Andrim Bērziņam stāv arī nepietiekoša viņa kancelejas tvitošana, noteikti patiks tas Ilvesa izgājiens ar pašbildi uz kopkora fona.
Te vēl viens selfijs ar prezidentu:
No otras puses, tas apliecina igauņiem raksturīgo nedaudz bērnišķīgo apliecināšanos ar tādām modernām lietām, sak', mēs esam priekšā planētai visai.
4. Dalībnieki.
Igaunijā lielajos Dziesmu svētkos piedalās gan bērni, gan pusaudži, mazie stāv starp pieaugušajiem svētku kopkorī.
Mums, kā zināms, tikai pēdējos svētkos bērni parādījās, izpildot fināla dziesmas.
5. Dalībnieku uznākšana.
Esam pieraduši, ka dalībnieku uznākšana un nomaiņa ir vesels priekšnesums. Igauņiem tā nav, varbūt tāpēc, ka vietas vairāk. Dalībnieku kustība notiek ik pēc 3-4 dziesmām un to aizpilda... klusums.
6. Apģērbi un piederumi.
No mana viedokļa, mūsu tautumeitas sit pušu igaunietes visās līnijās. Tautas tērpos tur ir labi ja puse dalībnieču. Par tērpu un aksesuāru bagātību nerunāsim. Vainadziņš ir katrai desmitai. Skaidrs, ka vainadziņu mētāšana viņiem nav pazīstama.
Tā vietā igaunietēm un pat dažiem vīriešiem ir tradicionālās adītās cepurītes.
Bez tam Igaunijā ir daudz vairāk iesakņojusies korporeļu naģeņu tradīcija, tās dziesmu svētkos valkā pat sievietes.
Un vīrieši itin bieži kreklu sasprauž ar mazu saktiņu. Prezidentam pirmajā pašbildē gan tur ir kas cits.
7. Skatuve
Arhitektoniski igauņu estrāde, saprotams, ir galvu pārāka par mūsējo.
Ja mums kādreiz būs tā naudiņa, kas guļ jūras dibinā, mēs varētu dabūt šādu skatuvi. Skaidrs, kas ir mūsu bāliņu iedvesmas avots.
Taču tas, ko mūsu meistari izdarīja ar skatuvi pēdējos svētkos pirms gada, atsver visu. Šinī punktā tiešām igauņi stāv pie ratiem.
http://www.youtube.com/watch?v=GmkYOSwJ
8. Repertuārs
Igauņiem 2 koncertos nebija nevienas tautas dziesmas apdares, tāpat dziesmu koncertos nepiedalījās neviens dejotājs. Repertuārā prevalēja mūsdienu komponistu skaņdarbi, tā kā gandrīz pēc katras dziesmas "kancelē" kāpa arī dziesmas autors, saņemot varenus, tiešām varenus dziedātāju suminājumus. Interesanti, ka vīrieši sadāvinātās puķes nereti atdāvina atpakaļ meitenēm. Pirmajā koncertā dziesmas bija sakārtotas hronoloģiskā secībā un sanāca, ka jo jaunāka dziesma, jo lielākas gaviles. Pirmā koncerta noslēguma dziesma sarakstīta 1988. gadā, saucas "Ausma" (Koit) un derētu par skaņas celiņu filmai "Rokijs 6", tāda pašpārliecinātība un ticība uzvarai no tās dveš.
"Ausmas" iesākuma vārdi:
On jälle aeg selg sirgu lüüa
(Again it's time to stand up straight)
ja heita endalt orjarüü,
(And cast off our shackles)
et loomishoos kõik loodu
(That everything once created)
koos võiks sündida uuesti.
(Could together be born again)
On koit, kuninglik loit,
(It's dawn, a majestic blaze)
valguse võit äratab maa.
(Victory of the light awakes the land)
Prii on taevapiir, esimene kiir
(Free is the horizon, and the first ray)
langemas on maale.
(Will soon touch the land)
Šīs dziesmas šīgada video vēl nav pieejams, tāpēc izlīdzamies ar 2008. gada "Koit" ierakstu, uzreiz pārejot pie nākamā punkta.
9. Patriotisms. Karogs.
http://www.youtube.com/watch?v=VOsjQ9Dd
2008.gadā Dziesmu svētku laukā notika Nakts dziesmusvētki, atzīmējot līdzīga pasākuma 20 gadu jubileju. 1988. gadā bija Atmodas manifestāciju laiks, 2008. gada pasākums sakrita ar Krievijas agresiju pret Gruziju, tāpēc senās izjūtas atdzima par jaunu.
Te redzama atšķirība starp igauņu un latviešu dziesmusvētku konceptu. Latviešiem pirmkārt tas ir garīgā mantojuma jautājums, mantojuma, kas nebūt neradās tikai vien 1873. gadā. Igauņiem pēctecības jautājums, protams, arī ir svarīgs, taču uzsvars tiek likts uz mūsdienām. Var jau teikt ka Nakts dziesmusvētki nav īstie dziesmusvētki, tomēr tas, ka pasākumam, ko latvieši nosauktu par manifestāciju, igauņi pielieto vārdu "dziesmusvētki", parāda atšķirīgo.
Milzīga atšķirība ir arī tajā, kā tiek lietots valsts karogs. Latviešu dziesmusvētkos virs estrādes plīvo divi karogi augstu mastos un viss. Igauņiem mazi karodziņi ir līdzi vai katram trešajam, kā dziedātājam, tā klausītājam, un saviļņojuma brīžos tie tiek plivināti uz nebēdu. Dažs labs plivina arī lielo karogu.
10. Skaistākās dziesmas
Negribu, lai rastos iespaids, ka vienīgā iemīļotā igauņu dziesma ir tas kaujinieciskais maršs Bolero ritmā "Koit" (lai gan jāatzīst, ka tā ir ļoti lipīga - noklausieties 2 reizes un viņa vairs nelaidīs vaļā)
Ļoti iemīļota ir "Ta lendab mesipuu poole" ("Viņa lido uz stropa pusi"), kura Noslēguma koncertā tika dziedāta 2 reizes, arī kā "Pūt, vējiņ" ekvivalents - pati pēdējā. Pamatā Juhana Līva patriotiskais dzejolis, bites neapstādināmā tiekšanās atgriezties stropā un dzimtenes mīlestība, ilgas pēc tās svešumā.
http://www.youtube.com/watch?v=1IKqnO18
Gustava Ernesaksa hits ir "Mu isamaa on minu arm" (Mana tēvzeme, mana mīla")
http://www.youtube.com/watch?v=OneQRawd
Kaita Tamras dziesma "Oma saar" (Manis paša sala)
http://www.youtube.com/watch?v=4GDCDvF0
Bet no visiem igauņu dziesmu svētku priekšnesumiem man visvairāk patīk Sīri Sisaskas dziedātā "Mis maa se on" (Kas ir šī zeme), kura gan šogad netika izpildīta, varbūt tāpēc, ka īsti latviskā garā tā velk uz raudienu.
http://www.youtube.com/watch?v=NmmUOpLQ
Šis Sīri dziedājums ir ekspronts, viņu izsauca uz skatuves kopkoris uz dziesmas atkārtojumu.
Šeit dziesmas oriģināls:
http://www.youtube.com/watch?v=hztrkE1z
