Sukubs ([info]summoned) rakstīja,
@ 2020-03-19 11:15:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis: frustrated
Entry tags:covid-19

Brīžiem jūtos visnotaļ aizkaitināta, kad soctīklos redzu kārtējo, kas šito covid-19 vīrusu par Dieva sodu sauc un pielīdzina pastardienas jātniekiem. Ja salīdzina kaut ar iepriekšējā gadsimta sākumu, kad ne tādi vien plosījās, vakcīnu un modernās medicīnas nepieskatīti, tāds štrunts vien ir. Šis pat pret bērniem salīdzinoši saudzīgs un vairums mirušo ir tādi, kas tajos laikos jau tāpat nebūtu dzīvi. Līdz šim tomēr esmu savaldījusies pajautāt, ko gan mūsu priekšgājēji bija tādu briesmīgu nogrēkojušies vairāk kā mēs, ka viņiem bija tik ļoti sliktāk.

Priekš mūsdienām un šolaiku dzīves standartiem gan, protams, šādas slimības izplatība neierasti nepatīkama, bet, ievērojot piesardzības pasākumus un izlīdzinot pīķi, tās kaitējumu vajadzētu varēt noturēt saprāta robežās. Nav nekāds pasaules gals, bet tāpat negribas domāt, ka arī man noteikti ir kādi tuvi cilvēki, kas varētu saskarsmi ar šo slimību neizdzīvot...



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]zazis
2020-03-19 12:15 (saite)
protams, un 2. pasaules karš deva vismilzīgāko tehnoloģiju attīstīšanās tempu.
kāpēc meklēt jaunas metodes, ja ir daudzas tik labi pārbaudītas, vai ne?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-03-19 12:27 (saite)
Viens nekādā veidā neizslēdz otru un labi pārbaudītu metožu atmešana par labu jaunu meklēšanas [sic] plāniem ir vismaz tikpat nejēdzīga, cik jaunu metožu nemeklēšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?