Varēja būt arī tā

Shodien vietejaa orienteshanas seriala sezonas atklashana. Viens no kontrolpunktiem ir pie slimnicas manas palatas loga. A es tikmer piesiets pie sistemas. Taa var iedziivoties sirds asinjoshanaa. Lieki teikt - peern nepalaidu garam nevienu kaartu pavasara ceelienaa.
Priecee vieniigi, ka ledus upees vel kadu briidi tureesies. Citaaadi to straujo pavasari esam pie s-mas es nepardzivotu.
Savlaik, kad svarigs bija augsto sniegumu sports, dakters, kursh njeema nost gjipsi potitei veeleejaas iepriecinat pazinjojot, ka izrakstishot atbrivojumu no skolas fizkulturas uz diviem meneshiem. Taja bridi es nogjiibu, nobruku kaa shauts. Vinjhs nezinaja, ka pasaules junioru chempionats sakas pec menesha. Uz to ,protams, es neaizbraucu.

Ja līdz šim bērniņa izcelsme nebija īsti nosakāma, jo savās sarunās brīvi pārgāja no aramiešu-ivrita uz sarmātiešu-hazāru vai huņņu-maģāru, ugauņu-setu un atpakaļ, tad tagad ir skaidrs, ka viņš ir berberu bērniņš. Vakar krāmējot ledusskapī augļus tos viņš dēvēja skaidrā tamazigā: burkāni - (t)`aghdath; bumbieris - brmmbah; banāns - banmbah; ābols - ahblhs.
Gatavojos mācīties arī bantu pamatus

Mūzika: imants kalniņš - dzejnieks un nāra

Pilsētas lauku teritorijas domes pr-tājam
Glābšanas dienesta vadībai
Vides un ģeoloģijas centra ekspertiem
Kooperatīva "Pilsētas namsaimnieks" nampārvaldniekam, santehniķim un sētniecei

Mūsu mazulim ļoti patīk ūdens, katru dienu kādu stundu pavada vannā, kur rotaļājas, šļakstās un ko tur liegties, mēdz arī ūdeni liet laukā uz grīdas. Kur šis ūdens paliek, par to līdz šim pārlieku neuztraucos, jo paļāvos uz elektriskās siltās grīdas žāvēšanas spējām, kopā ar flīzējuma un to šuvju hermētiskumu. Tomēr notikumu attīstība vairāku gadu garumā, liek pārskatīt pieņēmumus, cēloņsakarības un pat izvirzīt jaunas hipotēzes. Nebaidīšos apgalvot, ka esmu jauna unikāla atklājuma priekšā, kas varētu satricināt latvijas ģeologu sabiedrību, pārskatīt glābšanas dienestu rīcības, apdraudējumu un risku sarakstu iedzīvotājiem, kā arī likt nekavējoši rīkoties namu pārvaldei.

Gadījumā, ja atbildīgie par lietu kārtību teritorijā vēl nav pamanījuši, tad vēršu uzmanību, ka zem mūsu dzīvoklim piekritīgās lodžijas atkal ir izveidojusies bedre:



Jāatgādina, ka šajā pašā vietā un identiskā apmērā tāda izveidojās arī pērn. Gods kam gods, remontbrigāde savlaicīgi vairākas dienas nodarbojās ar iegruvuma seku likvidēšanu un pārbruģēšanu.
Tomēr avārijas atkārtošanās liek uzdot jautājumus par cēloņiem, iemesliem, to novēršanas darbībām, iespējamām sekām, kā arī aizdomāties par nezināmo zināmajā. Par cēloņiem - aizdomas varētu krist uz bērna mazgāšanās paradumiem, nevar izslēgt versiju par izlietā ūdens postošo ietekmi uz nama pamatu iežiem. Pilienu pa pilienam līdz nogurst arī cietākā klints.



Kādas sekas un bīstamību tas var radīt – ir jau precedenti: http://www.diena.lv/pasaule/biezi-noverots-geologisks-fenomens-izraisa-cilveka-navi-sokejot-pasauli-13997034 .

Lai gan šādas kritenes nav nekas unikāls pasaulē – resursā apkopts daiļrunīgs ilustratīvais materiāls: http://icepice.blogspot.com/2010/06/sinkholes-around-world-25-pics.html , tomēr republikas mērogiem tas noteikti būtu nenovērtējamas nozīmes, pat fenomenāls objekts. Vai šeit pie vainas sufozijas vai karsta procesi – to lai nosaka ekspertīze.

Apzinoties gan potenciālo apdraudējumu iedzīvotājiem, gan arī atklājuma nozīmīgumu valsts ģeogrāfijas kartējumā, lūdzu veikt kompetentu vietas izpēti, lai varētu pieņemt atbilstošus, taču samērīgus mērus.

P.S. Lūdzu rīkoties pēc iespējas ātrāk, jo šobrīd klaiņojošajiem kaķiem ir apgrūtināta iespēja tikt sasildīties pagrabā pa lūku, kas atrodas tieši virs bedres, pavasaris tomēr vēls šogad, temperatūra naktīs noslīd zem nulles atzīmes.

( atradnes liegums )

noskatījos šausmeni. galvenajā lomā ( dusmīga rociņa vālētāja. )
nākamajā dienā noskatījos politisko trilleri. galvenajā lomā ( dusmīga un centīga pētniece. )
izrādās - tā ir viena un tā pati tēlotāja! laba tēlotāja. iespēju robežās pasekošu viņas radošajiem veikumiem.

Uzņēmēji un darba devēji esot trīs veidu – stulbie, gudrie un veiksmīgie. Vieni neiegulda savu darbinieku apmācīšanā un attīstīšanā, otrie – investē, bet trešie pārpērk apmācītos un attīstītos.

Viena no regulārajām aktualitātēm masu mediju saturā ir ziņas par bezdarba problemātiku ekonomikā vienlaicīgi ar darbaspēka trūkumu. Nē, pretrunas nekādas tur neesot, jo bezdarbnieki negribot strādāt, nemaz arī nemākot, toties ar neadekvātām prasībām par atalgojumu. Savukārt darba devēji esot alkatīgi, skopi un nesamērīgi savās prasībās par nepieciešamajām prasmēm, iemaņām un zināšanām. Šādu strīdu saucot par strukturālo bezdarbu un vainīga tur esot valsts izglītības sistēma.

Dzīve tomēr antagonistiskās puses piespiež atteikties mētāties ar kategoriskiem apgalvojumiem. Skaidrs, ka mobilitātes un biznesa vides biežas mainības laikmetā uzņēmējiem būs jārēķinās, ka tieši viņu īpašajām vajadzībām sagatavoti speciālisti nebūs pieejami. Ja nu vienīgi tikai par lielu (neadekvātu) naudu. Tātad – speciālisti jāskolo pašiem darba devējiem. Tikpat skaidrs ir arī tas, ka tiklīdz jaunizceptais speciālists sajūtas speciālists, tā uzreiz prom uz dziļākiem ūdeņiem. Līdz ar to – investīcijas vējā. Un šobrīd nav īsti veida, kā darba devējs varētu aizsargāt savas investīcijas darbspēkā. Tikmēr ekonomikā ir mīņāšanās uz vietas – tajā varētu ienākt vēl 15% no darbspējīgajiem, ko bremzē uzņēmēju piesardzība riskēt ar naudu apmācību investīcijās.

Tād nu domāju, ka vajadzētu ieviest līdzīgu shēmu, kāda darbojas profesionālajā sportā, kur darba līgumi tiek slēgti uz fiksētu termiņu par fiksētu summu un bonusiem; darbinieku drīkst pārdot, izīrēt vai apmainīt citam uzņēmumam; ja darbinieks grib iet prom, tad jāmaksā izpirkuma nauda. Tam vajadzētu aizsargāt darba devēja intereses un aktivizēt darba spēka tirgu. Visiem labi, visiem labi, mana tēva zemītē. Darbinieki iegūst pielietojamas zināšanas un prasmes, savukārt uzņēmēji var plānot šo zināšanu apgrozījuma ciklus un atdevi. Rastos uzņēmumi, kas specializētos kā talantu laboratorijas – jo vairāk uztrenē savu darbinieku, jo dārgāk vari to pārdot.

Dzimtbūšana, teiksiet? Nē, civiltiesiski regulēta sistēma, ar arodbiedrībām, konfederācijām, aģentūrām. Brīvprātīga un savstarpējā ieinteresētībā balstīta.
Daži uzņēmumi jau šobrīd slēdz līgumus ar darbiniekiem par apmaksāto kursu atprečošanas saistībām.

Lai nokļūtu 3. maršruta busa galapunktā, jāizbrauc cauri bijušai industriālai, tagad degradētai teritorijai. Tas ir ārpilsētā, laukos. Te arī ceļš beidzas. Tuvumā nav ne māju, ne ielu, ne cilvēku. Tikai grāvis. Tālumā redzama vecu koku skupsna – tur ir seni kapi, taču tur pat piebraukt nevar, jo vairs ceļa nav. Aiz tiem sākas upes paliene. Nokļuvis samērā nekurienē esmu. Ir pusdienlaiks, man vēl brīdis līdz darīšanām atpakaļ teritorijā. Laba vieta, lai uzpīpētu. Izkāpju no auto, to atstāju ceļmalā. Izpīpēju mierīgi, lūkojos, kur lai kārtīgi izmet izsmēķi. O, busa gala punktā ir atkritumu tvertne. Pieeju, izmetu. Pēkšņi no muguras dzirdu trenētu balsi – "kāpēc smēķējam?" Pagriežos, izrādās tikmēr piebraukuši pašvaldības policisti. "Personu apliecinošus dokumentus lūdzu uzrādiet! Ko jūs šeit dariet? Kur jūs dzīvojat? Tūlīt pārbaudīsim visu par jums." Hmm, domāju, kādām jābūt pareizām atbildēm uz tādiem jautājumiem, lai neiekultos liekās nepatikšanās. Tikmēr kārtībnieki taisās sastādīt man administratīvo protokolu. Par ko?! - Par smēķēšanu sabiedriskā transporta pieturā. - E, es nesmēķēju pieturā, es tikai piegāju pie atkritumu urnas, re, uz tās pat ir piktogramma ar īpašu norādi vietai izsmēķiem. Un pat ja arī smēķētu tur, nenodarītu ne mazāko sabiedrisko bīstamību. Neizskatās, ka te vispār varētu apgrozīties cilvēki kādreiz. - Tā nav tava darīšana domāt, mēs nosakām vai ir pārkāpums vai nav. Tikmēr pogainie sazinās ar "centru", noskaidro visu manu administratīvo sodāmību un kriminālo pagātni, deklarācijas, mantiskos īpašumus. Vēlreiz noskaidro manus nolūkus šajā vietā.

Tieku cauri ar brīdinājumu.
Neticami

Pēdējā laikā arvien biežāk sabiedriskajā informācijas telpā nākas saskarties ar aktīvu viedokli par smēķēšanas un smēķētāju nodarīto postu. Valdība apstiprinājusi noteikumus par smēķēšanas liegumu namu balkonos ( http://www.diena.lv/latvija/zinas/60-proc-iedzivotaju-atbalsta-smekesanas-ierobezosanu-daudzdzivoklu-majas-un-publiskajas-ekas-13988375 ) un Saeimā iesniegts likumprojekts par smēķēšanas kriminalizēšanu bērna klātbūtnē ( http://www.diena.lv/latvija/viedokli/cipule-par-smekesanu-ka-vardarbibas-formu-13993439 ).

Es kā smēķētājs un bērna tēvs jūtos apmulsis. Vēl vairāk, pat vajāts un apdraudēts. Jo "smēķētājs" ir viens no manas identitātes atribūtiem. Un es identificējos ar tādu sabiedrības grupu "smēķētāji". Tādēļ amatpersonu retoriku nevaru neuztvert personīgi. Esmu apvainojies, ka tieku apsūdzēts sistemātiskā vardarbībā pret bērnu. Pēc definīcijas, kā potenciāls noziedznieks, jo man piemīt paradums smēķēt, es pērku cigaretes. Tas nekas, ka visi "smēķētāji" jau nav tādi varmākas, kā atsevišķi recidīvisti, kurus piemēros min sekretāre Cipule, argumentējot par sodīšanas nepieciešamību. Es nejūtos pelnījis tādu sabiedrības un varas attieksmi. Man smēķēšana ir dziļi nozīmīga manas personības esībā, man ir īpaši rituāli un savas ceremonijas, gan intīmā divtulībā ar cigareti, gan smēķētāju sabiedrībā, kur mūs vieno "smēķētāju" solidaritāte un smalkas smēķēšanas ētikas sistēmas, uzvedības kodeksi.

Kāpēc "jūs" man liekat kaunēties un līst skapī!?
Es gribētu izteikt cerību, ka sekretāre cipule šo savu rakstu ir rakstījusi savu amata pienākumu t.i. naudas dēļ, ne savas dziļās pārliecības dēļ.

pirmā reize, kad saskāros ar vārdu Ņieburs bija, kad es mācījos burtus. pie õmammas bija klucīši ar lietvārdu zīmējumiem un atbilstošiem lieliem sākumburtiem. klucīši bija seni, ar tiem savā laikā spēlējās mans tēvs, pirms tam iespējams vēl viņa vecākā māsa kara laikā.

laiks gāja, taču vairs nekad nenācās nokļūt situācijā, kad nejauši vai tīšām jāsastop šis saldais vārds Ņieburs.

otrā reize ir tagad. mūsdienu metiena mācību grāmatiņa mazajiem "Mācies burtiņus, nosauc vārdiņus". Ļ - ļipa; M - māja; N - nazis; Ņ - ņieburs; O - ola.


lai gan ar polinomu un diskriminantu arī jāsaskaras divreiz dzīvē - skolā un pēc tam atkal, kad skolas laiks..

Mūzika: Arcana - Raspail

Ziņās raksta, ka Latvijā 40% iedzīvotāju atrodas tuvu nabadzības un posta slieksnim. Gandrīz miljons. Gandrīz puse. Rakstā gan nav detaļas par apdraudēto vidēji sociāli-demogrāfisko portretu, riska grupām un slāņiem. Tomēr ir tik daudz, ka tas skar visus slāņus un grupas. (To skaitā arī cibas diskutantus un diskutantes.) Tas nozīmē, ka sistemātiski un hroniski nepietiek naudas pamatvajadzībām - nespēj sevi uzturēt. Ja nav jau nomirts, tātad viņus kāds uztur.

Bet kā vispār var izveidoties tāda situācija, ka pieaugušus cilvēkus jāuztur? Ir taču pašsaprotami, ka viņiem pašiem jāspēj sevi nodrošināt un vēl vēlams parūpēties par vēl kādiem.

Atbilde - tie cilvēki ir nabadzīgi, jo viņi nevēlas būt pārtikuši. Jo citādi viņi būtu gatavi uz visu un daudz ko, lai mainītu savas iespējas. Viņi ir kūtri, neattapīgi, neapsviedīgi, aprobežoti. Viņi nemāk dzīvot - neviens nav viņus iemācījis dzīvot, arī paši nav vēlējušies neko noderīgu iemācīties. Viņi negrib saprast cēloņu seku sakarības, neprot secināt. Nedraudzējas ar loģiku un ar galvu vispār. Visbiežāk šo galvu vajag ārstēt, bet šie cilvēki ir vēl spītīgi un stūrgalvīgi turklāt. Tiem nav skaidrības par prioritātēm vērtībās, nav laika izjūtas. Nav pārliecības un uzskatu, toties ir viedoklis. Tie nezin, kas ir atbildība un ko ar to darīt.

Masveida visaptveroša nabadzība noteikti nav sistēmiska un sistēmas padarīšana. Ir tikai individuālas spējas un motivācija katram un ikvienam. Gribēšanas jautājums.

http://www.diena.lv/pasaule/es-gandriz-120-miljoniem-cilveku-draud-nabadzibas-un-socialas-atstumtibas-risks-13981390

sabiedrības un ģimenes lokā viņš tika ļoti novērtēts: bezjēdzīgs

Noskatījos vakar "lietuviešu basketbola" reportāžu pa TV. Laukumā skatītājus izklaidēja abreviatūras – CSKA vs VEF. Spēkošanās bija līdzīga, tomēr armija galu galā bija pārāka par elektrofabrikantiem. Nu atbilstoši naudai, kas ielikta projektā, lai nodrošinātu rezultātu - 30,9 milj latu pret 2,1 milj latiem. ( http://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/18012013-vef_riga_budzets_14_reizes_mazaks_neka_ma )

Ko es redzēju? Urfina Džīsa koka kareivju jeb biorobotu armiju pret centīgu zemessargu vienību. Armija darbojās kā radiovadāms mehānisms, ar kļūdām retumis, tomēr bezkaislīgi pareizi.

CSKA basketbolā ir praktiski neuzvarami Eiropā, dominance ir neapstrīdama kādus gadus desmit. Kā tas nākas? Loģiski, jo tur novākti paši labākie un tiek vislabāk atalgoti par to. Bet kā zināt, ka tie ir paši labākie?
Eiropā ir ap 60 augsta līmeņa basketbola klubu, teiksim ap 500 augstas individuālās meistarības basketbolistu, kas trāpīgi met bumbu, prasmīgi driblē, redz laukumu, augstu lec, ātri skrien, ilgi nenogurst, ir atlētiski, veikli un viltīgi. Tādi, kas saņem virs 100 tk. eiro gadā par to. Bet kādi 10 – 15 saņem virs miljona gadā. Par ko tādu īpašu?! Basketbolu tač tagad prot spēlēt gandrīz visi!

Sešiem Eiropas superklubiem, kuru budžets ir virs 10 miljoniem gadā, uz katru spēli ir sagatavotas ap 60 -70 kombināciju uzbrukumam un ap 30-40 shēmu aizsardzības rotācijām. Savukārt VEFam pērn bija kādas 30 – 40 uzbrukuma kombinācijas un ap padsmit aizsardzībai. Kāpēc VEFam nevarētu būt vairāk, treneris nevar izdomāt, vai? Var izdomāt. Tikai spēlētāji tik daudz nevar paturēt prātā un īstenot precīzi, jo īpaši pie slodzes, noguruma, stresa.

Tad nu tos miljonus Eiropas basketbolā spēlētājiem maksā par lielām smadzenēm, par labu atmiņu, par spēju atcerēties iemācīto informāciju un disciplīnu to ievērot. Tas ir galvenais kritērijs selekcijai, lai izvēlētos piemērotākos kadrus komandas visaugstāko uzdevumu izpildei.

Cik neesam šausminājušies par Sit-On-Topiem un to braucējiem Amatas palos. Un cik nav diskutēts par SOTu funkcionalitāti un veiktspēju straujupēs.
Tad nu FLUID ir uzražojis krīkinga SOTu. Te ir apskats: http://www.fluid-junction.com/blog/index...-IT-NOW!!!
Kā redzams tur video, tad veikums ir iedvesmojošs - gan būfi no daudzmetru ūdenskritumiem, gan eskimos izskatās tik viegliņi, tik viegliņi, gan manevri starp klintsbluķiem.
Tiesa, meistars to spētu arī ar tupeli vai prastu baļķi, tomēr redzamais man lika pārskatīt savu attieksmi pret SOTiem.
Vienīgi - tas viss laikam aktuāli siltākos ūdeņos, vai vasarās..

http://vimeo.com/57268693
video beigu daļā smuki manevri III+ - IV kat krīkingā, turpat arī rodeo elementi - flatvīls u.c.

Mūzika: BPP - Esi ar mani!

Pasaules ziņās kā viena no aktualitātēm ir Francijas un NATO militāra iesaistīšanās Mali karā. http://www.diena.lv/latvija/viedokli/abolins-mali-ir-lielvaru-spelu-upuris-un-francijai-bija-pienakums-iesaistities-13988053
Ik pa brīdim gan bija ziņas, ka radikālie islāmisti posta unikālos Timbuktu kultūrvēsturiskos pieminekļus. http://whc.unesco.org/en/list/119
Tikai neesmu redzējis rakstām par konflikta būtību un izcelsmi. Kāpēc lai kāds pievērstu uzmanību kārtējam moru dumpim, ne pirmam, ne pēdējam?

Tāpēc, ka daudzi klausās slavenos Tinariwen , Ali Farka Touré , Salif Keita , Kandia Kouyaté – viņu dziesmas ir par dzimteni, valodu, zemi un brīvību, iemantojot personiskas simpātijas un sapratni rietumnieku auditorijās. Viņi ir populāri šovbiznesā. Protams, rietumvaldības ekspluatē šo popularitāti tagad, kad jāsūta iznīcinātāji un specvienības. http://www.bbc.co.uk/programmes/p012x7w0

Kas un kā dzīvo Mali? Dienvidu savannā mīt melnie afrikāņi, kas runā vai saprot bambara valodu bet tuksnesī tuaregi un Sahāras arābi. Afrikāņu ir ap 85% no valsts iedzīvotājiem un teritoriāli tie dzīvo valsts mazākajā daļā. Tuaregi klīst pa visu Sahāru, nekur viņus nemīl un nekur tiem nav mājas. Visur tie dumpojas un sapņo par savu valsti, arī šobrīd, kad pēc Lībijas Kadafi gāšanas iestājās kārtējie juku laiki. Pērnvasar tuaregi pasludināja savu autonomiju Mali ziemeļpusē, patrieca valdības afrikāņu karaspēku un varu. Pasaule klusēja, jo simpatizēja dumpiniekiem, jo Mali valdība arī nebija nekādi mīlīši. Tomēr ziemeļu islamticīgie iedzīvotāji nebija īsti mierā ar "mežoņu" izpratni par lietu kārtību. Šo brīdi izmantoja visas pasaules kareivīgie islāmisti gan no Afganistānas, gan Pakistānas, gan Sīrijas, gan Sudānas, lai centrālas varas tukšuma brīdī īstenotu vietu vienotajai islāma valstij. Un tā karš tur šobrīd ir trīspusējs – katrs ir pret visiem un visi ir pret katru. Tuaregi koncentrējas pret islāmistiem, kā arī par savu valsti; islāmisti uzskata tuaregus par zemāku rasi, bet valdību par rietumu imperiālistu roklaižām, valdībai interesē teritoriālā integritāte. Tikmēr islāmisti ir bruņoti ar pretraķešu ieročiem un artilēriju, tuaregi ar kalašņikoviem un ložberiem, bet valdības afrikāņu armija nav motivēta līst tuksnesī. To lai dara franči ar savu aviāciju un leģionāriem.

Ko es domāju? Ka Timbuktu nedrīkst postīt, tas neaptverams barbarisms. Ka tuaregi saistoši tāpēc, ka viņi ir tādi kādi ir, tur kur ir, un tā kā ir. Ka tuaregu valsts izklausās pēc oksimorona. Neko labu nedomāju par valstīm, kuru robežas eksistē tikai kartēs un taisītas ar lineālu. Nē, neko labu nedomāju par to valstu vadītājiem, kuri šīs līnijas vilka kartē. Domāju, ka Sudānas pēdējā dalīšanās bija vērā ņemams precedents – robežas pa cilvēku dzīvesveida robežām.

lai skan tuksneša mūzika un ritmi, vismaz stundas sešpadsmit - http://www.youtube.com/playlist?list=PL219AA0022DCAC577

Mūzika: Tamikrest - Adagh

Kas ir mūžsenākais cilvēces jautājums? Teiktu pat, viens no pašiem pirmajiem, ko mazs bērns uzdod izzinot pasauli. Tagad tas ir noņemts no dienas kārtības. Jo britu zinātnieki beidzot atbildējuši uz būtisko: Zinātnieki noskaidrojuši, kāpēc pirkstu āda ūdenī sakrokojas

Mūzika: rihana

Nebijam originali: Turkalne - Tinuzhi. Upe pavisam tiira, ne ledus, ne siekstas. Limenis tik liels, ka viss vienaa aatraa pluudumaa, tik straujtecees vilnji. Knashi, un jau cauri - ap 15 km kaadaa stundaa 45. Pashaas beigaas mazliet apledoja spasvestes, bet nesalaam.
Udens bus ari rit un vel kadu laicinju.
Tradicija ar sezonas atvershanu janvara pirmaja dekadee turpinaas.

Saule iekrita okeana dikti atri. Bridi pirms ieniru saaljajaa, pashuupojos vilnjos. Turpat skandinavu pensionari goda draanaas klausiijas pieklusintus garigus kora dziedajumus dziivajaa, tikmer kaiminjos latinosiem fiesta - viiri kliedzot dauzija domino, sievas skalji smeejaas, pa vidu beerni ar savu njigunjegu un visam paari tehno biits. Iesim vakaret pie tautieshu diasporas - atvedaam shiem kontrabandu - peleekos zirnjus un zhavetu cukas krutinju. Rosols buus shiem pashiem. Miit vinji kalnaa, visa pilseta un okeans uz paplates. Visi mazi circeniishi priecaajas.

Taa jau viss buutu forshi, ja vien taa viena uzmaaciigaa musha, kad esi atguulies paveenii.
Kaa arii elpcelju iekaisums, kas grauj gribeejumus. Peldes atceltas, kaapiens arii droshi vien.

bij nesen pie martcores aptauja par jautrākajiem un gaumīgākajiem veidiem kā sagaidīt vai pavadīt dūmu dienu : http://klab.lv/users/martcore/3886430.html
man lieliska šķita tieši iespēja sagaidīt ugunsbumbu pakaļā snorkelējot. plānos gan tajā liktenīgajā dienā ir atrasties vulkāna virsotnē, kas virdis pēdējo reiz pirms simts gadiem, trīsarpus kilometru augstumā, sniegos un ledū, uz vulkāniskas salas okeānā. arī niršana ir to dienu programmā. nez kad ielikt sarakstā - pirms vai pēc numeroloģiskā datuma? ja nu kļūda aprēķinos un Jērikas bazūnes atskan dienu šurp turp? Viss baltā gan tērpies vai ietinies nebūšu.
Atā, pagaidām, ja nu kas.

Ziemas prieki, kam bij prieki
Šarlotam tie nebij nieki
Pati pazūd kupenā
Sniegi saiet degunā
)tautas novērojums, pierakstīts bērnu pilsētiņā, pirmspusdienā(

Dažai labai sašutums, apjukums - kā var šitā saķēzīt iemīļoto teritoriju?!. Ne apkārt apiet, ne izvairīties. Ne aiziet, kur kur kāro, ne aizrāpot. Vienas vienīgas pūles. Gravitācija kā uz Jupitera - katrs solis kā no jauna staigāt mācīties.
Ņemiet to savu ziemu atpakaļ stārastes grāmatiņās!

http://instagram.com/p/RuYO4zmkes
Teda pēdējais foto.
jūra nav tā, kas paņem vecus jūras vilkus. tie ir grāvji.
miķeļi nu paliek pavisam klusi.

Pagāšnedēļ ar ratiem iebridu treknā suņa sūdā.
Šonedēļ tur, mežmalā ik pa simts metriem uzlikti






Pirms gada stumjot ratus ievērtēju jauno gājēju/velo celiņu ārpilsētas mežiņā. Vietā, kur celiņš šķērso šoseju, apstājos, lai palaistu ātru, sudrabotu poršes kajēnu. Par izbrīnu vadītājs pats apstājās, lai palaistu mūs. Māju šim ar roku, lai tik brauc, mums jau nav kur jāsteidzas. Vadītājs pamāj man sveicienu, tomēr nebrauc, kamēr neesmu šķērsojis brauktuvi. Man silti paliek no tādas laipnības. Pateicībā pamāju sveikas, šis vēlreiz sveikas atpakaļ, laipni pasmaida. Ieskatos šim acīs - tādas sirsnīgas sirsnīgas. Šķiet redzētas, pazīstamas. Tas taču pilsētas domes priekšsēdētājs!

Tūrisms ir stulbs - atsakot tā man savulaik teica toreizējais kultūras fonda vadītājs Pēteris B., kad taujāju viņam pēc dažādiem Daugavas kultūrvēsturiskās izpētes materiāliem, ko varētu izmantot taisot tūrisma ceļvedi. Viņš atzīstot tikai ceļošanu, taču īstu ceļotāju mūsdienās vairs neesot.
Iļja Kaļiņins savā rakstā "Tūrisms kā kapitālisma augstākā stadija" žurnālā Rīgas Laiks iet vēl tālāk. Viņš apgalvo, ka ne tikai tūrisms kā sociāla un ekonomiska parādība ir stulbs, bet arī ceļošana ir muļķīga. Īpaši nejēdzīgi ir pārvarēt grūtības: "Pati doma izmantot dabu kā šķērsli, pret kuru pārbaudīt cilvēka rakstura stingrību ir pazemojoša kā attiecībā pret dabu, tā pret cilvēku. Bet galvenais - bezjēdzīga un neproduktīva. Cilvēka uzvedība īpaši organizētā ekstremālā situācijā liecina tikai par viņa uzvedību īpaši organizētā ekstremālā situācijā."
Jāteic, šo jau biju novērojis. Kad mani maratoni, krāču pārvarēšana, smagie, garie pārgājieni un grupas psiholoģiskās saderības uzdevumu risināšana grūtos apstākļos nu nekādi nepalīdz man graždankā. Pilsoniskajā dzīvē vajag citu rūdījumu, reakciju un prasmes.

Bet nu jā, gribēšana ceļot un ceļošana kaļiņinaprāt esot no tā, ka cilvēkiem esot brīvs laiks un nauda, taču nav saprātīgu ideju, kā to izlietot.
Tāpēc "galvenais ir nevies vienkārši atteikties no piedāvātajiem pakalpojumiem ceļojumu sfērā, bet atteikties no tūristiskas uzvedības un apkārtnes uztveres formāta.".
Ja grūti tā uzreiz atmest paradumus, tad varbūt var provocēt nenovīdību sevī: "iztērētās naudas daudzums ir proporcionāls nevis šo naudu iztērējušā cilvēka pieredzes daudzumam, bet tam naudas daudzumam, ko nopelna ļaudis, kas jums piedāvā iegūt šo jauno pieredzi par naudu."

Mūzika: Miss Sarajevo - George Michael

Sēžu publiskajā saunā uz lāvas viens, ienāk divas raženas vidusskolnieces čalodamas savā čigānu romu valodā, nosēžas man blakus. Čalo, čalo kā strautiņi, nekautrīgi, neko nevaru saprast. Tik vien kā dažus vārdus - "regulāras mēnešreizes", "palavaja žizņ", "aktīvi" pa starpu melodiskajam vārdu strautiņam man svešajā mēlē. Un beigās - "paldies Dievam".

kam domāts brūnais demeraras cukurs?
- tiem, kuriem paradums cukurdozē bāzt netīras karotes, tādas kas iepriekš bijušas kafijā vai tējā. tad šī paraduma sekas var vieglāk slēpt.

Nez kas lielāka mana infantilisma pazīme -
ietiepīgi mēģināt spēt līdz galam vienu reizi noklausīties oranžo brīvdienu jaunāko ierakstu, tāpēc, ka viņi izklausās tieši tā kā būtu es, ja savā vidusskolā būtu kāpis uz steidža ,
vai
uzmācīgā doma, ka vajadzētu iegūt kolekcijā visus čikāgas piecīšu dziesmu ierakstus, jo pagaidām skanošais materiāls ir tikai uz 3 stundām, un pārdomas, vai nevajadzētu arī kaut ko klasisku no ilmāra dzeņa
?
bērnībā tie aizdīķa letiņi bija neatņemams skanošais sadzīves fons. skolas laikā fons bija visādi panki.
aizvien pārliecinošāk bērnība ņem pārsvaru pār tīnību..

sapratu ka labvēlīgais tips ir pilnīgi ideāls ideālu apvienojums - šļāgeris + ska. Kad ziņģe ar pankroku tiekas, kur humors ar pašironiju draugos. sliecos uzskatīt, ka el tips ir visu laiku vislabākais latviešu mūzikas izpildītājs.

Mūzika: Kurpniekzeļļi - Čikāgas piecīši

Nu buus suudi vagaa: http://m.diena.lv/pasaule/spradziens-japanas-kimiskaja-rupnica-var-izraisit-globalu-bernu-autinbiksisu-trukumu-13970422
Cik trauslaa pavedienaa viss karaajas ar to razhigumu un produktivitati. Viena razhotne apstaajas un visaa pasaulee dibentinji paliek mitri, bet mazulji beediigi.

vedjmah savlaik pārstāstīja melno iz NMP dienišķā darba.
Tad nu rūpējoties par tautas gara mantu un mutvārdu daiļrades saglabāšanu dokumentēju kārtējo stāstiņu:

 kārtējais izsaukums, esot cietušais ar smagām traumām. brigāde dodas uz adresi, tur priekšā aiz durvīm agresīvs draudīgas uzvedības suns. mediķi prasa, lai šo savaldot un izolējot pirms viņi var ienākt pie cietušā. no aizdurves sievietes balss saka, lai nebaidoties, lai tik nākot iekšā, sunīts esot mīlīgs un rāms, draudzīgs. NMP feldšeri dodas iekšā un ierauga balss īpašnieci ar suņa ilkņu smagi paplosītu un sakostu seju.

Šodien mums pirmoreiz sagribējās iet. Aizgājām. Un tā iepatikās tā lieta, ka notipinājām ~ 40 min. Ar nelielu atbalstu gan pie kapušõna.
Mazi solīši mums, taču lieli cilvēcei. Iespējams, ka šis vēsturiskais brīdis no tā ka testam iedarbināju enodomondo sekošanas ierīci pastaigas režīmā, lai uzskaitītu ratiņstumšanas km. Tagad šis stumšanas režīms - ardievu, vēstures mēslainē?

Mūzika: chicago 5

Miķeltornī pie Ērika, kurš mazdēls lībiešu ķēniņam Uldriķim, vizītē bija ieradies Kurzemes ķoniņu Peniķu dzimtas pēctecis. Abi nokoda šņabi visu nakti un pēc tam nogulēja visu nākamo dienu.
Atvadoties Ēriks solīja ierasties atbildes vizītē.

( Rietumu karalis )

==

( Peniķi )