neomarksims
Tūrisms ir stulbs - atsakot tā man savulaik teica toreizējais kultūras fonda vadītājs Pēteris B., kad taujāju viņam pēc dažādiem Daugavas kultūrvēsturiskās izpētes materiāliem, ko varētu izmantot taisot tūrisma ceļvedi. Viņš atzīstot tikai ceļošanu, taču īstu ceļotāju mūsdienās vairs neesot.
Iļja Kaļiņins savā rakstā "Tūrisms kā kapitālisma augstākā stadija" žurnālā Rīgas Laiks iet vēl tālāk. Viņš apgalvo, ka ne tikai tūrisms kā sociāla un ekonomiska parādība ir stulbs, bet arī ceļošana ir muļķīga. Īpaši nejēdzīgi ir pārvarēt grūtības: "Pati doma izmantot dabu kā šķērsli, pret kuru pārbaudīt cilvēka rakstura stingrību ir pazemojoša kā attiecībā pret dabu, tā pret cilvēku. Bet galvenais - bezjēdzīga un neproduktīva. Cilvēka uzvedība īpaši organizētā ekstremālā situācijā liecina tikai par viņa uzvedību īpaši organizētā ekstremālā situācijā."
Jāteic, šo jau biju novērojis. Kad mani maratoni, krāču pārvarēšana, smagie, garie pārgājieni un grupas psiholoģiskās saderības uzdevumu risināšana grūtos apstākļos nu nekādi nepalīdz man graždankā. Pilsoniskajā dzīvē vajag citu rūdījumu, reakciju un prasmes.

Bet nu jā, gribēšana ceļot un ceļošana kaļiņinaprāt esot no tā, ka cilvēkiem esot brīvs laiks un nauda, taču nav saprātīgu ideju, kā to izlietot.
Tāpēc "galvenais ir nevies vienkārši atteikties no piedāvātajiem pakalpojumiem ceļojumu sfērā, bet atteikties no tūristiskas uzvedības un apkārtnes uztveres formāta.".
Ja grūti tā uzreiz atmest paradumus, tad varbūt var provocēt nenovīdību sevī: "iztērētās naudas daudzums ir proporcionāls nevis šo naudu iztērējušā cilvēka pieredzes daudzumam, bet tam naudas daudzumam, ko nopelna ļaudis, kas jums piedāvā iegūt šo jauno pieredzi par naudu."