starro (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} starro) rakstīja,@ 2013-01-21 12:57:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
par ko maksā basketbolistiem?
Noskatījos vakar "lietuviešu basketbola" reportāžu pa TV. Laukumā skatītājus izklaidēja abreviatūras – CSKA vs VEF. Spēkošanās bija līdzīga, tomēr armija galu galā bija pārāka par elektrofabrikantiem. Nu atbilstoši naudai, kas ielikta projektā, lai nodrošinātu rezultātu - 30,9 milj latu pret 2,1 milj latiem. ( http://sportacentrs.com/basketbols/eiro
Ko es redzēju? Urfina Džīsa koka kareivju jeb biorobotu armiju pret centīgu zemessargu vienību. Armija darbojās kā radiovadāms mehānisms, ar kļūdām retumis, tomēr bezkaislīgi pareizi.
CSKA basketbolā ir praktiski neuzvarami Eiropā, dominance ir neapstrīdama kādus gadus desmit. Kā tas nākas? Loģiski, jo tur novākti paši labākie un tiek vislabāk atalgoti par to. Bet kā zināt, ka tie ir paši labākie?
Eiropā ir ap 60 augsta līmeņa basketbola klubu, teiksim ap 500 augstas individuālās meistarības basketbolistu, kas trāpīgi met bumbu, prasmīgi driblē, redz laukumu, augstu lec, ātri skrien, ilgi nenogurst, ir atlētiski, veikli un viltīgi. Tādi, kas saņem virs 100 tk. eiro gadā par to. Bet kādi 10 – 15 saņem virs miljona gadā. Par ko tādu īpašu?! Basketbolu tač tagad prot spēlēt gandrīz visi!
Sešiem Eiropas superklubiem, kuru budžets ir virs 10 miljoniem gadā, uz katru spēli ir sagatavotas ap 60 -70 kombināciju uzbrukumam un ap 30-40 shēmu aizsardzības rotācijām. Savukārt VEFam pērn bija kādas 30 – 40 uzbrukuma kombinācijas un ap padsmit aizsardzībai. Kāpēc VEFam nevarētu būt vairāk, treneris nevar izdomāt, vai? Var izdomāt. Tikai spēlētāji tik daudz nevar paturēt prātā un īstenot precīzi, jo īpaši pie slodzes, noguruma, stresa.
Tad nu tos miljonus Eiropas basketbolā spēlētājiem maksā par lielām smadzenēm, par labu atmiņu, par spēju atcerēties iemācīto informāciju un disciplīnu to ievērot. Tas ir galvenais kritērijs selekcijai, lai izvēlētos piemērotākos kadrus komandas visaugstāko uzdevumu izpildei.
Noskatījos vakar "lietuviešu basketbola" reportāžu pa TV. Laukumā skatītājus izklaidēja abreviatūras – CSKA vs VEF. Spēkošanās bija līdzīga, tomēr armija galu galā bija pārāka par elektrofabrikantiem. Nu atbilstoši naudai, kas ielikta projektā, lai nodrošinātu rezultātu - 30,9 milj latu pret 2,1 milj latiem. ( http://sportacentrs.com/basketbols/eiro
Ko es redzēju? Urfina Džīsa koka kareivju jeb biorobotu armiju pret centīgu zemessargu vienību. Armija darbojās kā radiovadāms mehānisms, ar kļūdām retumis, tomēr bezkaislīgi pareizi.
CSKA basketbolā ir praktiski neuzvarami Eiropā, dominance ir neapstrīdama kādus gadus desmit. Kā tas nākas? Loģiski, jo tur novākti paši labākie un tiek vislabāk atalgoti par to. Bet kā zināt, ka tie ir paši labākie?
Eiropā ir ap 60 augsta līmeņa basketbola klubu, teiksim ap 500 augstas individuālās meistarības basketbolistu, kas trāpīgi met bumbu, prasmīgi driblē, redz laukumu, augstu lec, ātri skrien, ilgi nenogurst, ir atlētiski, veikli un viltīgi. Tādi, kas saņem virs 100 tk. eiro gadā par to. Bet kādi 10 – 15 saņem virs miljona gadā. Par ko tādu īpašu?! Basketbolu tač tagad prot spēlēt gandrīz visi!
Sešiem Eiropas superklubiem, kuru budžets ir virs 10 miljoniem gadā, uz katru spēli ir sagatavotas ap 60 -70 kombināciju uzbrukumam un ap 30-40 shēmu aizsardzības rotācijām. Savukārt VEFam pērn bija kādas 30 – 40 uzbrukuma kombinācijas un ap padsmit aizsardzībai. Kāpēc VEFam nevarētu būt vairāk, treneris nevar izdomāt, vai? Var izdomāt. Tikai spēlētāji tik daudz nevar paturēt prātā un īstenot precīzi, jo īpaši pie slodzes, noguruma, stresa.
Tad nu tos miljonus Eiropas basketbolā spēlētājiem maksā par lielām smadzenēm, par labu atmiņu, par spēju atcerēties iemācīto informāciju un disciplīnu to ievērot. Tas ir galvenais kritērijs selekcijai, lai izvēlētos piemērotākos kadrus komandas visaugstāko uzdevumu izpildei.
Nopūsties:
