Lauku pilsētas teritorijas ainiņas
Pagāšnedēļ ar ratiem iebridu treknā suņa sūdā.
Šonedēļ tur, mežmalā ik pa simts metriem uzlikti






Pirms gada stumjot ratus ievērtēju jauno gājēju/velo celiņu ārpilsētas mežiņā. Vietā, kur celiņš šķērso šoseju, apstājos, lai palaistu ātru, sudrabotu poršes kajēnu. Par izbrīnu vadītājs pats apstājās, lai palaistu mūs. Māju šim ar roku, lai tik brauc, mums jau nav kur jāsteidzas. Vadītājs pamāj man sveicienu, tomēr nebrauc, kamēr neesmu šķērsojis brauktuvi. Man silti paliek no tādas laipnības. Pateicībā pamāju sveikas, šis vēlreiz sveikas atpakaļ, laipni pasmaida. Ieskatos šim acīs - tādas sirsnīgas sirsnīgas. Šķiet redzētas, pazīstamas. Tas taču pilsētas domes priekšsēdētājs!