Varēja būt arī tā

baigi vaig uzpīpēt. jau kopš vakar. vislaik vaig.

Atgādiniet man, ļūdzu, cik maksāja lata ieviešanas iedzīvotāju informēšanas kampaņa. un kā tauta zināja kur lai tagad liek rubļus un kā vispār tagad dzīvot. un vai tik nebija kādi tirgotāji - negodīgi lata ieviesēji.

tiešām pa šo laiku tauta ir kļuvusi stulbāka, ar "īpašākām vajadzībām"?

Vilcene bija kuce labākajos kuces gados. Droši vien augstu bara rangā, savus šī gada kucēnus jau padzinusi. Mednieku kolektīva "Bāka" vadītājs, medību platību pie Dižpurva starp Anci un Miķeļtorni apsaimniekotājs mums par viņu solīja trīs polšus. Par dzīvu vai mirušu.

Tas bija garš masts, dzinēju bija 3x mazāk par plintniekiem, kuri varēja izstāties apkārt nogabalam pa perimetru. Mums nācās izretoties tā, ka blakus dzinēju nemaz nedzird ūjinām. Tomēr pēc pusstundas bridiena pa dzērveņpurva vaivarājiem redzeslokā parādījās Janka, kurš dzina man blakus. Dagājām līdz stigai, vienojāmies sagaidīt pārējos dzinējus, lai izlīdzinātos. Pastāvējām kādu laiciņu, citus dzinējus neredzējām, nedzirdējām. Nevarēja saprast vai šie jau prom, vai vēl iepakaļus. Gājām klaigādami tālāk. Tas lai plintieks neuzbliež. Pēkšņi -ba-bāc, būkšķis man gandrīz blakus, aha, tikai viens šāviens, tad jau gan jau ka kukainis ir gar zemi ar pirmo šāvienu. Vēl pēc brītiņa blakus krūmos kaut kāds ņiguņegs. Es nemaz negāju skatīties, kas tur notiek. Mani tas pārāk neinteresē. Gan jau pēc tam tāpat visu varēs dzirdēt. Ja pūdelis, tad zobgalības visu atlikušo dienu, tā pat , ja kritis nelegāls medījums pa pustūkstoti soda naudas latu. Ja viss atbilstoši licencēm un trofeju vērtīgumam, tad būs daudz jāklausās, kā dzīvnieks nācis, mucis, sprucis, kritis.

Vilcene viltīgi bija nākusi pa manām atpēdām, aukstasinīgi palaidusi mani garām, tomēr uz stigas, vietā, kur pirms brīža biju stāvējis es, to ķēra Atēna lode. Tā bija liela vilku mātīte, krietni sabarojusies apkārtnes zemnieku jērus uz ziemu. Pēc trim gadiem tajā apkārtnē būs par kādiem astoņiem plēsējiem mazāk, tāds lūk ieguvums vietējai ekonomikai, valsts prēmija mednieku kolektīva vadītājam, izbāzenis Atēnam, polšus izdzērām visi kopā vakarā pēc tam, piedzērāmies visi pamatīgi, bet Keika piedzērās tā, ka pakrita zāles vidū, aizmiga, sametās vēsi, atrada viesu nama saimnieka gultu, pievēma to. Droši vien tas tāpēc, ka viņš vienmēr ierodas tikai uz saviesīgo daļu savu humāno uzskatu dēļ.

Tas gan mums pirmoreiz - jaunā svaiga melleņu raža pa tiešo no mētrām. Daļa vēl ziedos, tā ka ir vēl potenciāls. Gardi gan.

“Ir bijis, ka Linezera apkārtnes māju ļaudis naktī pēkšņi dzird pabaigu ūdens mutuļošanu, ledus krakšķēšanu. Un kad no rīta aiziet līdz ezeram, tas ir tukšs, vien melni baļķi dibenā… ir bijuši gadījumi, kad baļķi tiek ierauti zemes dzīlēs un Kaļķugravā, kur tek ārā Mežmuižas avoti, pēc kādām piecām dienām parādās akurāti dēļi”.

Pie sii nesen izlasīju, ka Ezernieku ezeros atkal zūdot ūdens, jāķerot brīdis. Šodien tradīcijas ietvaros, taču neplānoti sanāca tur tieši nobraukt. Pa ceļam netālo Mežmuižas avotu saimniece teica, ka iepriekšējo reizi Linezers pazemē noskrējis 2003. gadā. Kad biju tur iepriekšējo reizi pirms kādiem gadiem astoņiem, tad tur bija skaists mežezers, nekas neliecināja par ūdenslīmeņa svārstībām. Tagad tiešām ezers iztukšojies. Skumt par zudušo daili nevajadzētu, nākamā pavasarī būs atkal pills, atkal kaļķakmens izskalojumi aizsērēs, gruntsūdeņi piepildīs. Tur šobrīd ir tas retais neprognozējamais moments, taču būs vien jātic uz vārda, bilžu nav, jo bija migla un krēslaina pievakare. Vai pārliecinieties paši.

te vairāk par objektu:
http://xlatvija.metatrons.lv/660-x-vietas-allazu-linezers-un-kritenes

arcade fire jaunais reflektors sanācis līdzīgāks džeksona trillerim nekā easy stars all stars trillahs
we exist http://www.youtube.com/watch?v=cVCbZrLxXL0
vs
billie jean http://www.youtube.com/watch?v=jCZ9X2zYSfs

ps
tomēr autentiski atsit new order
temptation - http://www.youtube.com/watch?v=uYTl1YA_uHQ
vs
afterlife http://www.youtube.com/watch?v=tBTTd0gfkn0

cukermansbergs, džobss, kisindžers esot prāti, par kuriem jālasa dzīves gājuma grāmatas, uz kino skatīties bioekranizācijas jātek? nīkuļi viņi ir, vo kas viņi ir. re ku čalis, meistarprāts: On Tuesday, the FBI arrested the 29-year-old Ulbricht in the Glen Park branch of the San Francisco Public Library at 3:15 p.m. Pacific time. He had been using the library’s Internet.

Mūzika: Nassam Alaina Lhawa - Al Andaluz Project

Monterigo vai dzhiuga?
Kadiem nolukiem, gadijumiem, situacijam? Ieteikumi, padomi, pieredze.

No vienas puses mani gandari, ka beidzot lielaka dalja mantu atkal ir vienviet. Tachu no otras puses - kur lai taas visas kartigi racionali smuki erti izvieto?

Mūzika: brali laivnieki

Pieprasa viendien skuķis, kā viņai ierasts, eļļā plaucētas kartupeļu daiviņas bērnu spēļlaukuma kafejnīcā. Neatbalstu untumu, bet nu pakļaujos, nopērku. Tomēr ūdenszālei nav laika ēst, parciņā ir interesantākas lietas ko darīt, viņa aizskrien pa savām darīšanām. Paņemu šķīvi un dusmīgs izeju uz terases, bet ķer nu vēju. Eh, skāde, pasūtījumu pašam nav laika izlietot, nolieku to uz āra galdiņa, skrienu dzenos pakaļ audzēknei. Ap kafejnīcu trinas pāris pirmsskolas vecuma čigānbērnu, pajautāju vai šie gadījumā nevēlas frīī? O, jā labprāt! Un tad pēkšņi vienā mirklī nezin no kurienes viņu ap to vienu šķīvi ir kādi padsmit. Plūcas, dalās, visi - puikas, meitenes. Un starp viņiem ir vairāki mazuļi, knapi steberēt iemācījušies un tādi divgadīgi, trīsgadīgi, kurus vāķī knapi pāris gadus vecāki pirmsskolnieki. Un neviena pieaugušā neredz nekur.
Tas ir normāli? Gribētu zināt nelaimes gadījumu statistiku kopienā, kur bēbji staigāt iemācās uz ielas no tādiem knēveļiem, kas paši tikai pāris gadus staigā.

Staigājāmies pa Ostgalu viendien, vējš parastais vietējais, no jūras. Tikai šoreiz ar tādu savdabīgu aromiņu. Pa gabalu ielas galā ieraugu divus pulciņus sievu mums pretī nākam. Viens pulciņš skaļi čalojošs, visas uzcirtušās, spilgti sakrāsojušās, dzīvespriecīgas, žestikulējot pieskaras viena otrai. Otrs pulciņš turas iepakaļ, tas pat īsti nav pulciņš – viņas klusē, ietur pieklājīgu distanci viena no otras, tomēr ir kopā. Jo tuvojas pulciņi, jo aromāts kļūst spēcīgāks, jau var atpazīt nianses. Nu, ja ir dažas minūtes pāri pieciem, zivju kombinātā ir beigusies maiņa. Tikmēr pirmās sievas jau ir pavisam klāt, arī mēs izejam caur savdabīgā odõra mākoni – izrādās čigānietes pēc darba pamatīgi salej smaržūdeņus odekolõnus pa virsu tai brētliņu un šprotu smakai, kas sasūkusies drēbēs, matos, ādā, smieklos, man nesaprotamajā valodā. Pēc tam arī klāt otrs bariņš, ož pēc tīras mantas – iestāvējušām zivju ķidām, dūmu esences un benzopirēna. Pieklusinātās balsīs runā latviešu valodā.

Es gribētu mācēt lepoties. Lai arī cik dziļi nebūtu sūdos

Mūzika: London Grammar - If You Wait

kā izbeigt strīdus par nodokļu taisnīgumu? vajag legalizēt daudzsievību un daudzvīrību. reizē ar nodokļu atcelšanu. vajag tādu līdzīgu sabiedrisko sistēmu kāda ir musulmaņu zemēs: jo tu esi turīgāks, jo vari atļauties lielāku ģimeni - vairāk sievas, kas garantē lielākas iespējas piekļūt pašam nozīmīgākajam labumam, vērtībai, dzīves kvalitātes rādītājam - seksam. lūk, burkāns un pātaga gribēt maksāt par uzturamajiem. vobšem, gribi kniebties - uzturi bērnus, dzīvesbiedrus, vecos ļaudis. un valsts papildus tev neko nost neņem, kā arī neko negarantē un nenodrošina.
lūk, progresīvā sistēma - jo turīgāks, jo pats brīvprātīgi labprātīgi vēlies vairāk atpogāt - gan maku, gan bikses.

objektam bija jāremontē lietus notekcaurules.
uz jumta jākāpj? trubām pareizais garums ar fleksi jāpiezāģē? caurums caurulē kniedei jāizdreijā? gruži, kas notekā sakrājušies jāsagrābj?
lūk arī darbi un darbarīki. a jūs te, liriķes, par rītazvaigznēm, astupuķēm..

Trīs lietas man skapītī stāv:

Zāģis ar ko zāģēt zaru uz kā pašam sēst;
Grābeklis Tas Pats uz kā lieku reizi kāpt;
Īlens, ko maisā nenoslēpt;
un balvā
Pīpe, ar ko vienīgo reizi uz jumta kāpt.

laikam sāku saprast - kā darbojas tas uzsaukšanas jeb pacienāšanas bizness vecrīgas kaļķu ielas tūristu slaukšanas iestādījumos. paldies, ciba, tik daudz svētas vientiesības un aizkustinoša naivuma vienviet, gluži kā bērnudārza ziemassvētku eglītes sarīkojumā, atjaunotās latvijas republikas pirmās saimas vēlēšanās, policijas iecirknī žēlojoties par naktskluba rēķinu! lūk kur rodas labums ar pievienoto vērtību - kad kultūras tradīcijas uzvedības etiķete un vispārcilvēcība konfrontē ar urbāniem uzvedības kodiem - vietu funkcionalitātes un tai atbilstošo žestu, zīmju, simbolu, ķermeņa valodu. kad neapsolījums, situācijas neviennozīmība pati par sevi kļūst par naudā pārvēršamu labumu - preci. varētu jau teikt ka par pakalpojumu, taču nekāda pakalpojuma nav, nebija un nebūs. kad viss ir kā jau kārtīgā tirdziņā - ir vieta, laiks, marketinga vēstījums, ieinteresētās puses. tikai - nav darījuma. toties ir rēķins.

.. ceru, ka es nekad neaizmirsīšu, cik ārkārtīgi grūti ir saņemties atmešanas brīvajam kritienam, kurš pats par sevi pie pareizā galvas razklada izrādās tik viegls, taču sarežģītākais ir tikt pie pareizā galvas razklada, un es nezinu, kā apzināti pie tāda tikt. ..
(c)jannele

Vēlos izteikt pateicību karteļa "Mikrorajona pārvalde" personālam par apdzīvotāju ierosinājumu ievērību.
Atgādinu - klab.lv/users/starro/195702.html
Kritene ir aizmūrēta un tagad tikai rūpīgs vērotājs spētu noteikt vietu, kur iepriekš glūnēja melnā cauruma acs. Tas prasīja tikai trīs strādniekdienu piepūli un nepilnu darba dienu laika.
Lai jūs no lepnuma nepiepūstos, atgādinu, ka cēloņi joprojām nav novērsti, izmeklēšana nav tikusi veikta, tik vien kā bedrē iešķūrēta samosvala krava grants, rūpīgi aizdrīvēta ar raksturīgā betona bruģa kārtu.

Visu gaišu, uz tikšanos nākošgad šajā pašā jautājumā.

kā to atrisinātu visādaszanes?
uzdevums: jums dikti gribas uzpīpēt, cigaretes beigušās. dodaties uz veikalu, mazuli mājās vienu jau neatstāsiet, ņemat līdzi. pa ceļam pusceļā bērnu spēļlaukumā uz slidkalniņa platformas mazais sāk spiest savās biksēs. kamēr spiež, tikmēr sākas agresīvu kaiju uzbrukums un kaija uzdirš jums tieši uz pusplikās pļeškas kārtīgi sulīgi, četrkārtīgi salīdzinot ar caurmēra balodi.
ko darītu zanes -
a) neraugoties uz visiem apgrūtinājumiem, neatlaidīgi turpinātu ceļu pēc cigaretēm
b) atgrieztos mājās, vispirms mazgātu dibenu bērnam
c) atgrieztos mājās, vispirms mazgātos pats
d) vispirms lūkotos pēc iespējas pie pirmās iespējas visas kaijas ubiķ nahuj
?

Mūzika: madonna - true blue

senāk tuvu zinātniskai fantastikai šķita:
1. medaļa Latvijai pasaules čempionātā. tagad ir, pat nu jau trīs - divas pērn un viena šogad.
2. karte un mači Miķeļtornī. tagad ir, šogad.
3. tiešraide nacionālajā TV no pasaules čempionāta. tagad ir, tieši šobrīd.

izeju uz lodžijas, turpat pie mājas stūra stāv pensionārs, rokā kaķene, tā kas aukstais ierocis, akmeņu mešanai. onkulis man saka: čaiki golubja perebiļi, kaiji, bļe, vot suki, ja ih vseh ubju nahuj. un rāda man aizplosītu balodi.

Frizierīte pastāstīja: draudzene jau daudzus gadus dienu iesāk ar rīta peldi. Pa pliko, protams. Pierunā arī frizierīti šai nodarbei. Upes līkumā pilsētas nomalē tagad ir izpļauti meldri un niedres, tā tagad laikam skaitās peldvieta.
Vienā rītā šīs atnāk savos pusastoņos, tur priekšā sēž makšķernieks. Saka, tam lai paiet maliņā, nav forši makšķerēt peldvietā. Labi, šis satin makšķeres, kundzes nodara savu peldamo atsvaidzinošo.

Nākamajā rītā dāmas atkal ir pie upes, noģērbjas, iebrien, izplunčājas, brien laukā. Tajā brīdī pludmalē iebrauc pašvaldības policijas auto, pilsētas lauku teritorijas kārtībnieki uzsāk savu procedūru - dokumentus uzrādiet, kur strādājat. Un kāpēc pārkāpjat noteikumus par uzvedību sabiedriskā vietā? Ziniet, pants tāds un tāds, saistošie noteikumi šitādi un šitādi. Būšot jāstāda protokoliņš un akts par aktu. Pēc pagarām sarunām - labi, uzvedieties piedienīgi un neapdraudiet sabiedrisko kārtību.

Svoločs tas makšķernieks, nostučīja, ne?

citi gadījumi šaipusē: http://klab.lv/users/starro/192885.html

Skolā pie fizkultūras zāles bija eksponēta goda plāksne ar visu laiku labākajiem skolas sportistiem, kuri mācību laikā bija guvuši laurus vai nu psrs jaunatnes mērogā vai lpsr meistarsacīkstēs un dabūjuši vismaz sporta meistarkandidāta kvalifikāciju savā disciplīnā. Tur bija peldētāji, šāvēji, basketbolisti, dambretisti, arī viena orientieriste. Pusaudža gados ikreiz skatījos uz tām foto ģīmetnēm ar balto skaudību un apņēmos kļūt slavens skolas mērogā iekļūstot šajā galerijā. Lai to sasniegtu bija jātrenējas. Pēc 11. klases izcīnīju zelta medaļu psrs jauniešu / junioru čempionātā, dabūju psrs sporta meistarkandidāta grādu, taču bija sākušies juku laiki un šo goda plāksni neviens vairs neaprūpēja. Tā nu visu 12. klasi nodzīvoju pa skolu nepopulārs un nepazīstams, toties labi uztrenējies. Lūk, motivācija un tās blakusefekti.

Gāja gadi, tagad fizisku aktivitāšu vietā lasu cibu: populāras, aktīvas publicistes dalās pieredzē par savām sajūtām nodarbojoties ar fizkultūru. Gandrīz visas raksta par laimes sajūtu, ko sniedz fizioķīmiski procesi organismā pēc grūta treniņa – pozitīvo hormonu koncentrācija asinīs uzskrienot, raisot tīri vai narkotisku atkarību pēc fiziskām aktivitātēm. Tas liek to darīt vēl un vēl un vēl atkal.

Sasodīts, dārgās dāmas, kur jūs to visu raujat? Kā tieši jums tas ir, kā jums tas izdodas? Ar ko jūsu organismi un prāti atšķiras no manējā? Es ar mokām izvelkos paskriet pa mežu, tad stundu mokos, taču beigās ir tikai besis. Nekāda gandarījuma. Tikai konstatēšana, ka par laimi treniņš ir beidzies. Domāju, varbūt man pietrūkst fiziskās bāzītes, vot uzdzīšu, tad jau pēc tam būs vieglāk? Taču nekā. Kilometri, stundas krājas, taču kaifa kā nav tā nav. Tikai kļūst apnicīgāk pa vienu un to pašu maršrutu riņķot. Vienīgā motivācija trenēties ir tas, ka pa laikam piedalos kādās sacensībās. Tad zināmai trenētībai jābūt, lai stulbi neaizietu ar sirdi mačos no nejaušas pārpūles. Nu un ja piedalās konkurences cīņā, tad apkaunojoši tur palikt pēdējam.
Tas arī viss dzinulis darīt ar sevi kaut ko fizkultūras jomā.

Svētdienas pievakarē mūsu kaija tupēja savā novērošanas postenī uz mājas skursteņa un tramīgi, reizē brīdinoši klaigāja, kad parādījos viņas redzes zonā. Ķērc vien, uztraucies par niekiem, kamēr vēl vari, kamēr vēl nenojaut par to, kas tevi sagaida rīt - drūmi nopūšoties viņai teicu.

Pirms diviem gadiem moralizēju , metu akmentiņus kaimiņu dārziņā, nepadomāju, ka arī man reiz var pienākt brīdis, kad jārīkojas savās interesēs nerespektējot putnu dzīves ritmus. Tas brīdis pienāca – administratīva avārija, steidzami jāremontē dūmvads, jākāpj uz jumta, kur kā ik gadus kaiju pārim ģimenes ligzda. Pirms vairām nedēļām pēc lietiem pagalma zālājā atradām olu čaumalas. Lielas un plankumainas. Visticamāk, ka tās ir no kaiju ligzdas. Tik nezin vai tur viss kārtībā – vai normāli izšķīlušies cāļi, vai vārnas nolaupījušas.

Pirmdienas rītā uzkāpu uz batuta – jumta rietumi labi pārskatāmi. Jā, re kur arī viens cālis, tāds vēl pūkains, taču patstāvīgi klenderējošs, citus neredz. Hmm, pērn tur uzauga un izlidoja trīs tītarēni. Bet nu skaidrs, mazie nelidotāji tur ir. Sāku morāli briest karmu bojājošam darbam. Nāksies dzīt stresā nabaga putnus. Nē, nekas jāposta vai jānīcina nebūs, tikai pusstundu jāpadarbojas pie skursteņa, kur ligzdas vieta. Nez` kaijas atgriezīsies pie mazā vēlāk, baros viņu, nenoknābs pēc tam kad viņu dzīvoklī viesojušies nelūgti cilvēki? Un zinot kaiju bara solidaritāti, rēķinājos, ka gaisā tiks sacelta arī visa kaiju kolonija no apkārtējām mājām, troksnis būs ellīgs un esmu redzējis, cik bezbailīgi tie putni cīnās par savu teritoriju ar jebkuriem svešiniekiem – vārnām, kaķiem, cilvēkiem. Pieaugušas sudrabkaijas izmēri ir cienījami, knābis tām kā ērglim, spēks – respektējams, drosme – bezgalīga. Un kur nu vēl bioķīmisko ieroču izmantošana bombardējot!

Uz jumta kāpām trijatā, iepriekš vienojoties par aizsardzības cīņas taktiku – kamēr meistars strādā, tikmēr es un viņa asistents ar slotām atgaiņājam pikējošos bumbvedējus un iznīcinātājus. Paši nobruņojāmies ar ķiverēm un biezām jakām, gatavi sargāt savas acis un galvu.
Kad uzrāpāmies, protams, viss putnu rajons bija gaisā, trauksme izsludināta, taču mazuli nekur neredz. Vai tiešām tas panikā būtu meties no jumta? Tomēr nē, nolīdis notekā, guļ nekustīgi, tik vējiņš plivina mīksto spalvu pūciņu. Tikmēr lielās kaijas satraukti riņķo, pa kādai mēģina pikēt, tomēr tuvoties klāt neuzdrošinās. Paliek karsts biezajās jakās, baisā panna tomēr uz tā skārda jumta. Bažījos vai putnēns neizcepsies tajā pusstundā. Miera saulainos laikos tas pamatā uzturas skursteņa ēnā, dienas laikā aprotējot tam saulei līdzi. O, sakustējās cālis, sāk pat snaikstīt galvu piesardzīgi ziņkārīgi!
Darbi paveikti, viss sanāca labāk, kā manos pesimistiskajos scenārijos. Pēc kādā laika no zemes jau mēģināju saskatīt, kas ar mazuli. Guļ jumta, blakus vecāks sargā, tomēr savai dzīvesvietai pie skursteņa netuvojas.
Gan jau viss būs labi, šitie sūdi aizmirsīsies, būs jauni izaicinājumi grūtajā kaiju dzīvē.

ps. par sudrabkaijām oficiāli: http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lararg.htm

- Vakardienas zupu ēdīsiet?
- Labprāt!
- Tad pienāciet rīt.

Tiem, uz kuriem attiecas

Šī gada ziemas izskaņā vērsos ar iesniegumu jūsu kompetentajās struktūrās un atbildīgajos arteļos par fenomenālo kriteni zem mūsu dzīvokļa lodžijas. Atgādinu - http://klab.lv/users/starro/193994.html .
Ir pagājis pavasaris, vasaras ziedonis jau apogejam ir pāri, taču neviens vēl nav licies ne zinis par komunālās infrastruktūras avāriju mūsu mikrorajonā.

Vēršu uzmanību, ka pēc šodienas lietusgāzēm bedre ir palielinājusies gabarītos un tās piltuves forma ir kļuvusi acīmredzama. Nu jau man paliek bail, ne tikai rūpējos par ģimenes locekļu, kvartāla gājēju un klaiņojošo kaķu drošību.
Dariet taču kaut ko! Sūds ar izpēti, ģeomorfoloģiju un mikrolieguma izveidi, vienkārši aizrociet.

pa gabalu

Mūzika: Iļģi - Miega dēļ es raudāju

tas modes kliedziens ar mikrofonu un pastiprinātāju uzstādīšanu pie apmalēm,
vajadzēja uztaisīt tā, ka katru reizi, kad kādu ielīmē bortā, tad būkšķa vietā atskan fonogramma ar marijas šarapovas tenisa servju vaidu un kunkstu dažādās tonalitātēs atkarībā no spēka paņēmiena veida

Nesankcionetu bedru racejs pagalmaa ir atpakalj. Tikai tagad cits. Sunja nedarbu stafeti parnjem berninjsh. Buus samacijies vidusjuras pludmalee.

nez kādos modes un dzīvesstila žurnālos iedvesmu smeļas mūsu pilsētas čigānu diasporas jaunieši? Ģērbšanās stils ir izkopts tīri. Tur nav nekā no etnogrāfiski-kultūrvēsturiskā mantojuma, tomēr kopienas dreskods ir pa gabalu signalizējošs. Un, svarīgākais, kur tādus treniņtērpus un naģenes var iegādāties? Par vidējās paaudzes dubļonkām viss skaidrs - vēsturiskā komercmaģistrāle no Cargradas uz Varjagiem ir aktuāla preču kustībai joprojām: Stambulas-Sofijas-Bukarestes bazāru un rinoku sortiments savu pircēju atrod aizsalstošās jūras krastos.

Mūzika: Odis - šodien ārā saulains laiks