Kad teikas nav nostāsti
“Ir bijis, ka Linezera apkārtnes māju ļaudis naktī pēkšņi dzird pabaigu ūdens mutuļošanu, ledus krakšķēšanu. Un kad no rīta aiziet līdz ezeram, tas ir tukšs, vien melni baļķi dibenā… ir bijuši gadījumi, kad baļķi tiek ierauti zemes dzīlēs un Kaļķugravā, kur tek ārā Mežmuižas avoti, pēc kādām piecām dienām parādās akurāti dēļi”.

Pie sii nesen izlasīju, ka Ezernieku ezeros atkal zūdot ūdens, jāķerot brīdis. Šodien tradīcijas ietvaros, taču neplānoti sanāca tur tieši nobraukt. Pa ceļam netālo Mežmuižas avotu saimniece teica, ka iepriekšējo reizi Linezers pazemē noskrējis 2003. gadā. Kad biju tur iepriekšējo reizi pirms kādiem gadiem astoņiem, tad tur bija skaists mežezers, nekas neliecināja par ūdenslīmeņa svārstībām. Tagad tiešām ezers iztukšojies. Skumt par zudušo daili nevajadzētu, nākamā pavasarī būs atkal pills, atkal kaļķakmens izskalojumi aizsērēs, gruntsūdeņi piepildīs. Tur šobrīd ir tas retais neprognozējamais moments, taču būs vien jātic uz vārda, bilžu nav, jo bija migla un krēslaina pievakare. Vai pārliecinieties paši.

te vairāk par objektu:
http://xlatvija.metatrons.lv/660-x-vietas-allazu-linezers-un-kritenes