par cienastiem
laikam sāku saprast - kā darbojas tas uzsaukšanas jeb pacienāšanas bizness vecrīgas kaļķu ielas tūristu slaukšanas iestādījumos. paldies, ciba, tik daudz svētas vientiesības un aizkustinoša naivuma vienviet, gluži kā bērnudārza ziemassvētku eglītes sarīkojumā, atjaunotās latvijas republikas pirmās saimas vēlēšanās, policijas iecirknī žēlojoties par naktskluba rēķinu! lūk kur rodas labums ar pievienoto vērtību - kad kultūras tradīcijas uzvedības etiķete un vispārcilvēcība konfrontē ar urbāniem uzvedības kodiem - vietu funkcionalitātes un tai atbilstošo žestu, zīmju, simbolu, ķermeņa valodu. kad neapsolījums, situācijas neviennozīmība pati par sevi kļūst par naudā pārvēršamu labumu - preci. varētu jau teikt ka par pakalpojumu, taču nekāda pakalpojuma nav, nebija un nebūs. kad viss ir kā jau kārtīgā tirdziņā - ir vieta, laiks, marketinga vēstījums, ieinteresētās puses. tikai - nav darījuma. toties ir rēķins.