Radošums kā lamuvārds
Skaisti. Kāda dāņu popmūzikas grupa ir nesusi lielākus eksporta ienākumus valstij nekā pasaules slavenais dāņu bekons. ( no raksta pirms pāris nedēļām kultūrdienā, tagad arhīvā .) Tā esot zīme valstiski stratēģiskam pagriezienam uz „radošumu”. Bet nez kāpēc man gribas šo vārdu likt pēdiņās. Kautkā diskreditēts un šeit nevietā valkāts bazvords. Kā nu ne – tas paraugs radošuma pārvēršanai inovācijā ir nekas cits kā šovbiznesa apvienības publiskā daļa „Agua” ar savu dižpārdokli Barbie Girl. Un tas esot piemērs pagātnes doktrīnas par uz standartiem balstītas ražošanas uz konveijera pēc receptes, tehnoloģijas un plāna aizvietošanai ar jaunu revolucionāru pieeju pievienotās vērtības radīšanai. Kārtējais pierādījums kārtējai paradigmas maiņai - visaptverošai izpratnei par lietu un attiecību dabu. Pareizi. Dāņu LEGO ar saviem klucīšiem ir uz bankrota robežas, tai pašai auditorijai vajag piedāvāt jaunus produktus atbilstoši viņu prasībām, vajadzībām un vēlmēm. Da, nu, tur pat piegādes ķēdes, izplatīšanas kanāli un tirgvedības metodes nebija jāmaina. Nu dikti jau nu „radoša” industrija..

Ko tad pauž pa forumiem, semināriem, vorkšopiem klīstoši sludinātāji? Uz ko viņi ķer? Fusion, Crossover, Middleware, multidiscipline interoperability & interconnectivity, – lūk atbilde, recepte un tēvreize reizē. Kas tas ir – dabiska reakcija uz niezi, nepieciešamība vai kārtējā modīgā ideoloģija? Viņuprāt, ekonomikas stagnācijas iemesli ir paļaušanās uz zināšanām nevis uz intuīciju. Un atteikšanos no uz faktiem balstītām zināšanām var panākt iesaistot profesionālus māksliniekus, kuri nodrošinās kreatīvu vidi darbavietās.

Manuprāt,
krīze ir klāt. Pēdējos 30 gados TUR ir saražots tik daudz „augsti” izglītotu bezdelnieku, jefiņu un citu sprukstiņu, ka tie vairs nevar atrast ko darīt. Tad nu viņi lauza galvu, kā pamatot savu nevēlēšanos strādāt vai darīt kaut ko kādam vajadzīgu. Tā ir vesela armāda, vesels slānis, šķira, kas ir sabiedrībai vajadzīga, bet nu jau pārsniegusi akumulējamo kapacitāti, to vairs grūti pabarot. Tas ir palicis par slogu pelnošajai sabiedrības daļai. Un nu tas jau draud izjaukt sociālo stabilitāti, ņemot vērā arvien pieaugošās cilvēku vajadzības un prasības. Ir izveidojusies paaudze, pat civilizācija, kuras priekšstati par pasauli ir raksturojami „ kā iegūst pienu un sviestu? -to izņem no ledusskapja”. Thūdi ir. N. Fuglesangs pat nemaz neslēpj, ka „ArtLab izveidošanas mērķis ir nodrošināt profesionālo mākslinieku izdzīvošanu Dānijā, pirms viņi” , citēju, „būtu spiesti strādāt parastu darbu, kas neprasītu viņu pamatprasmju izmantošanu.”

Vai šādi procesi paģēr līdzcietībā balstītu sabiedrības solidaritāti? Uz kāda pamata, pēc kādām identitātes pazīmēm? Kādiem spēkiem būtu jābūt šīs solidaritātes draiveriem un eneibleriem?

Vsjo, daprigaļis zaičiki. Te nu bija uz „self expression” vērtībām orientētā rietumu civilizācija, atšķirībā no joprojām „survival” režīmā dzīvojošās postsoc telpas sabiedrības. Gribas ēst, bet negribas strādāt? Vispār man ir tāpat. Es gribētu augu dienu ģitārīti strinkšķināt. Un pa radošiem plenēriem, biennālēm apkārt burzīties. Bet laikam neesmu ne talantīgs, ne nekaunīgs, ne mērķtiecīgs. Droši vien tāpēc, ka neticu ne sev, ne savām spējām. Visticamāk, esmu savā maziskumā skaudīgs un nenovīdīgs, spļaujot uz tiem, kuri pūlas un izdeg apmierinot tās manas vajadzības, kas nav pašā Maslova piramīdas apakšā. Eh, nevajadzēja man ļauties spiedienam matemātiku un fiziku pamatskolā mācīties. Tad man nebūtu nekādu sirdsapziņas pārmetumu par dažreizējām iedomām, ka varētu vēl kādu radošu hobiju ieviest vai „pastudēt kaut ko pašam priekš sevis”.

Bet ArtLabam es ieteiktu cīnieties un lobēt likumu par muzikantu pārstāvniecības nodrošināšanu uzņēmumu valdēs un padomēs, kā arī visu līmeņu pašvaldībās un konsultatīvajās ekspertu kamerās. Līdzīgi kā sievietēm Skandināvijā, kuru tiesības nodrošina pazīme un piederība sociālai lomai „gender”, ne dzimumam „sex”.

P.S. Ir tomēr arī veselīgi saprātīgi domājoši ļaudis. Piemēram, Tisenkopfs. Piekrītu viņam visos punktos. Tas ir tas, kas varētu saukties par kritiski konstruktīvo pozitīvismu.