sms


fascinejos par muuslaiku tempu. ak, shi komunikacija,
mobilu sakaru lidzeklju pastarpinata! shis mazaas
iiszinjas, kuru jeega, saturs un konteksti ir zinaami
tikai to suutiitaajam... cik eerti! attiecibu
kaartoshana ar dazhiem teikumiem. un viss. nekas nav
jaapaskaidro, nav jaaizpluust liekvaardiigos
attaisnojumos. taads laiks. virzamies pa dziivi uz
priekshu ar shortkatiem. es netieku liidzi. man
aizsitas elpa, reibst galva, duureejs saanos iemetas.
es neveelos steidzinaat notikumu dabisko gaitu un...
allazh nokaveeju. `ljausim lietaam riteet savu dabisko
gaitu`. ha! rezigneeta ironija.
Ljaunaakais, ka man pasham jaaizgudro konteksti,
jaabuvee sava atskaites sisteema, jaapostulee sava
cilveeku attieciibu relativitaates teorija, lai
eksisteetu shajaa sabiedriibaa. un tieshi tas rada
paarpratumus. es labpraat iekljautos jau kaadaa
esoshaa modelii, ja zinaatu pamataksiomas. nevienam
nav laika un veeleeshanaas taas skaidrot
nespeejniekiem - kas nepaspeej- tas nokavee. vari
tikai stulbi blenzt sava MT mazajaa displejaa uz
dazhiem visu/neko nenoziimiigiem, ne/paar protamiem
teikumiem. izraadaas, ka mana pashdeklareetaa manas
tolerances neizmeerojamiiba saak kljuut konkreti
izmeerojama, taa ruuk, un to sauc par neiecietiibu.
man ir ko teikt. man ir 1001 jautaajums tev. ir tev
laiks klausiities? es nepiiksteeshu, nenjaudeeshu,
nesuudzeeshos. tev ir veeleeshanaas kaut ko
klaastiit?. es buushu pati uzmaniiba, pati izpratne.
nu, ko?