mana kailā
Kāds ir nozadzis manu dvēseli. Kāds paparazzi, droši vien. Nepamanīju pa kuru laiku, kurā brīdī. Laikam jau maziņa bija un maznozīmīga, ka zudību pamanīju tikai tagad. Laikam jau tā man nemaz nenozīmē pietiekami, nav gana svarīga. Pats pametis kaut kur? Diez vai. No bezmaksas papildus labumiem jau tik labprātīgi vieglprātīgi neatsakās. Kaut gan – kas viegli nāk, tas viegli aiziet. Ehh, būtu vismaz kādam to pārdevis.. Nu, labi, ja nav pieprasījuma, tad pakaļ metis. It kā jau netrūkst, nav gluži tā, ka bez tās nevarētu. Tāpat sēžu, tāpat ēdu, blenžu, sarunājos un tāpat visādi citādi funkcionēju. Tikai pa tukšo. Tikai riju degvielu. Dziesmiņa skan, liesmiņas nav