cK
Steidzos pievakarē pa Barona ielu, iznāk no kāda salona jauneklis, akurāt kā no foto sesijas stila un modes lappusēm, soļo man gabaliņu pa priekšu. Pēkšņi šis tā dīvaini sāk knosīties, tā kā kasīties, tā kā ērces meklēt, bet tempu īpaši nesamazinot. Vēl pēc mirkļa sajūtu, ka esmu nokļuvis blīvā kodīga dvindzenieka mākonī; acumirkli vēlāk sariešas acīs asaras, pat vairāk – kož tik asi, ka vairs neredzu neko un zaudēju orientāciju, pat vispār sapratni, kas notiek, kur esmu. Pirmā domā – iprīts, sinepju gāze, čerjomuha2, napalms – no teroristiem pasargāts nav neviens nekur, beidzot tas notiek arī pie mums, žēl, ka tā sagadījās, ka es tieši tur trāpījos.. Mēģinot elpot piedurknē, sāku skriet. Bet paspēju ievērot, ko tas puisis tur dara. Izrādās šim rokā parfīma flakoniņš un šis ņemas sevi intensīvi apsmidzināt. Tas bija glauns tualetes ūdens– vēlāk atpazinu CalvinKlein One – tieši mans iecienītais unisex identitātes atribūts!