Kurp miers ripo?
Iz kādas šolaiku realitātes: Kad diezgan dakšots un dzerts kādā radošā sfērā nodarbinātas organizācijas rīkotā banketā saviem darbiniekiem, atskan balss, ka vajadzētu iziet uzpīpēt, galdu atstāj dāmas. Visas. Vīri paliek sēžam. Pilnīgi visi. Beigās izrādās, ka arī stipros dzērienus neviens vīrietis neesot ne mutē ņēmis. Kāds nu kādas motivācijas vadīts – pārsvarā jau jāsēžas pie stūres pēc tam. Dāmas gan neatturas – savu mājās nokļūšanu tālredzīgi samenedžējušas – kam vīri, draugi pakaļ atbrauc, kura savu auto stāvvietā tālredzīgi novietojusi, kura taksi izsauc.
Mjā... Viss tagad ir savādāk. Amerikāņi pārmēt vāciešiem, ka tie negribot karot; francūži sūdzas, ka amerikāņi augstprātīgi un uzpūtīgi esot.
Kas vēl mūs sagaida?